Jau deviņus gadus – kopš 2015. gada 1. jūlija – Latvijā darbojas Latvijas Zemes fonds (LZF), kas izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Deviņu gadu darbības laikā LZF kopumā ir izskatījis 4800 pieteikumus un iegādājies 1800 nekustamos īpašumus 34 000 ha platībā par kopējo summu 116,81 miljoni eiro (ieskaitot reversās nomas darījumu rezultātā iegūtos īpašumus).* Aptuveni 300 īpašumus 5000 ha platībā lauksaimnieki ir jau atpirkuši no LZF savā īpašumā. Iznomāti ir 1480 īpašumi 29 135 ha platībā, bet atgriezti lauksaimniecībā ir tuvu pie 700 ha ilgstoši nekoptu īpašumu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Lauksaimniecība ir Latvijas drošības pamats, ikviens hektārs zemes, kas tiek sakopts un apstrādāts, ir vērtība, turklāt palīdzīga roka zemniekiem reversās nomas pakalpojumu veidā ir vēl viens atbalsta mehānisms lauksaimniekiem. Šo deviņu gadu laikā Latvijas Zemes fonda izveide ir sevi attaisnojusi, un ir jāturpina pasākumi, kas veicina Latvijas lauksamniecības zemes aizsardzību un apstrādāšanu lauksaimniecības vajadzībām.”
Vairāk nekā 6 gadus – kopš 2017. gada novembra – LZF piedāvā lauksaimniekiem iespēju pārdot LZF lauksaimniecības zemi ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevējam jeb tā saucamo reversās nomas pakalpojumu. Reversā noma dod iespēju lauksaimniekiem stabilizēt ražošanu un sakārtot naudas plūsmu īstermiņā. Tā ir unikāla iespēja sakārtot uzņēmumu, nemainot īpašnieku struktūru un neuzņemoties papildu finanšu saistības. Reversās nomas darījumi LZF īpašumu portfelī ir aptuveni trešā daļa, t.i., 575 nekustamie īpašumi 10 900 ha platībā par kopējo reversās nomas darījumos ieguldīto summu 38,16 miljoni eiro. Ņemot vērā 2023. gada lauksaimniekiem smago sezonu, pieprasījums pēc reversās nomas pakalpojuma 2024. gadā ir lielāks nekā iepriekšējos gados. Reversā noma ir sevi pierādījusi kā lauksaimniekiem noderīgs finanšu instruments – praktiski visi reversajā nomā pārdotie īpašumi līgumā noteiktajā termiņā tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms maksimālā piecu gadu termiņa – vidēji pēc 3,5 gadiem.
(*) – Visi šajā ziņā minētie dati uz 30.06.2024.