Pirmdien un otrdien, 17. un 18. oktobrī, Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sēde, kurā plānots panākt politisku vienošanos par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadā. ES dalībvalstu pārstāvji arī diskutēs par situāciju lauksaimniecības produkcijas tirgū, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
“Latvijai ļoti nozīmīgas ir reņģu un brētliņu zvejas iespējas, jo to nozvejas kvotu lielums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ievērojami ietekmē zivju apstrādi un nodarbinātību nozarē. Lielākā daļa iegūtās nozvejas tiek apstrādāta Latvijas uzņēmumos, ražojot augstas pievienotās vērtības eksportspējīgu produkciju,” atzīmē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Eiropas Komisija (EK) 24. augustā nāca klajā ar regulas priekšlikumu konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējām 2023. gadam Baltijas jūrā, lai Baltijas jūras svarīgāko zivju krājumam noteiktu kopējo pieļaujamo nozveju un sadalītu to kvotās ES dalībvalstīm. Latvija izprot regulas priekšlikuma svarīgumu un nepieciešamību veicināt ilgtspējīgas zvejniecības attīstība Baltijas jūras ūdeņos, tomēr uzskata, ka zvejas iespējas jānosaka maksimālajā apjomā atbilstoši Starptautiskās jūras pētniecības centra zinātniskajam ieteikumam, jo Latvijas zivju apstrādes sektors lielā mērā ir atkarīgs no izejvielu regulāras piegādes no Rīgas jūras līča un Baltijas jūras zvejniekiem.
Padomes sēdē dalībvalstis arī dalīsies ar informāciju par lauksaimniecības situāciju lauksaimniecības tirgū savās valstīs un turpinās diskutēt par risinājumiem situācijas stabilizēšanai lauksaimniecības un pārtikas sektorā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Latvijas delegāciju Padomē vadīs Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.