Otrdien, 12. septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 miljonus eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.
Informatīvajā ziņojumā ZM pamato, kādēļ lauksaimniekiem šogad vēl līdztekus ES ārkārtas atbalstam ir nepieciešams arī valsts atbalsts. Pašreizējo kritisko situāciju lauksaimniecībā ir radījis vairāku apstākļu kopums: ražošanai svarīgo resursu, izejvielu un lopbarības cenas ievērojamais kāpums vienlaikus ar produktu (piena, liellopu gaļas un graudaugu) iepirkuma cenas samazināšanos, kā arī 2023. gada pavasara trīs mēnešus ilgais sausums, nepieredzēti stiprās salnas un vasaras lielgraudu krusa. Tas viss krasi ietekmējis ražas samazinājumu. Kopējie nozares zaudējumi monetārā izteiksmē 2023. gadā var veidot 412 milj. eiro. Būtībā pašlaik ir apdraudēta daudzu lauksaimnieciskās produkcijas uzņēmumu ekonomiskā dzīvotspēja un arī turpmākā to pastāvēšana.
Neparedzot valsts atbalstu, pašreizējā nelabvēlīgā tirgus un klimatiskā situācija var likt lauku uzņēmējiem pārtraukt saimniecisko darbību un izstāties no lauksaimniecības tirgus. Arī Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Vācija un Čehija plāno piemērot valsts atbalstu saviem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Tas nozīmē, ka atbalsts vajadzīgs arī Latvijas lauksaimniekiem, lai viņi spētu izturēt konkurenci Baltijas jūras reģionā.
Lai lauksaimnieki saņemtu ES ārkārtas atbalstu no EK piešķirtajiem 6,79 miljoniem eiro, par ko EK lēma šā gada 14. jūlijā, ZM ir veikusi izvērtējumu, nosakot nelabvēlīgās situācijas visvairāk skartos sektorus. Nosacījumi ES ārkārtas atbalsta piešķiršanai jānosaka pašām dalībvalstīm, raugoties, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un novērstu pārkompensācijas risku. Ārkārtas ES atbalsts ir jāizmaksā lauksaimniekiem līdz 2024. gada 31. janvārim.
Jau informējām, ka līdztekus ES ārkārtas atbalstam ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, dota iespēja arī no nacionālā budžeta piešķirt atbalstu lauksaimniekiem – par tā apmēru šodien valdības sēdē tika nolemts vienoties, veidojot 2024. gada valsts budžetu.
Vairāk informācijas par informatīvo ziņojumu – Ministru kabineta tīmekļvietnē “Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kura ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai”.