Ņemot vērā ilgstošo sausumu, Zemkopības ministrija (ZM) lauksaimniekiem šogad paredzējusi atvieglojumus, kas ļaus nodrošināt lopbarības pieejamību, izmantojot papuves, zaļmēslojuma platības, starpkultūru platības, buferjoslas un laukmales lopu ganīšanai vai lopbarības ieguvei.
Ilgstošais sausums ietekmē ne tikai graudaugu, augļu un dārzeņu ražas, bet arī lopbarības augu ražību, zālaugu zaļās masas veidošanos, tādējādi apgrūtinot lopbarības sagatavošanu un radot papildu finanšu slogu lauksaimniekiem. Saimniecībās visā Latvijā vērojama niecīga zālaugu ražība, zālāju stiebri ir retāki, masa ir mazāka, tie nogatavojas priekšlaicīgi vai pat izkalst. Tas rada pamatotas bažas par iespējām sagatavot lopbarību rudens un ziemas sezonai.
Ņemot vērā ilgstoši zemo nokrišņu daudzumu visā Latvijas teritorijā kopš aprīļa sākuma, to negatīvo ietekmi uz kultūraugu attīstību un pilnvērtīgas ražas iegūšanu, Lauku atbalsta dienests (LAD), administrējot ES un valsts atbalstu, noteikti ņems vērā nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildē.
2023. gadā LAD, izvērtējot konkrēto situāciju saimniecībās, ļaus pagarināt projektu īstenošanas sākšanu ilggadīgo stādījumu ierīkošanas gadījumā jauniem un maziem lauksaimniekiem, ja tas ir paredzēts Lauku attīstības programmas pasākumu ietvaros iesniegtajā plānā, kā arī pārējām dārzkopības saimniecībām pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Izvērtējot konkrēto situāciju saimniecībā, pieļaujams pārskatīt projektā noteiktos sasniedzamos rādītājus vai pagarināt to izpildes termiņu par gadu. ZM ir sagatavojusi grozījumus noteikumos par valsts atbalstu, ko lauksaimniekiem piešķir kā īstermiņa aizdevumus, saskaņā ar kuriem 2023. gadā paredzēts palielināt valsts atbalsta apmēru īstermiņa aizdevuma veidā no 40 līdz 60 eiro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru.
Tāpat ir nepieciešams nodrošināt papildu valsts finansējumu kredītprocentu daļējai dzēšanai, jo lauksaimnieki ir īstenojuši ieguldījumus ražošanas attīstībā un aizdevuma procenti veido ievērojamu daļu no kopējām izmaksām. Turklāt, ievērojot inflācijas izraisīto procentu likmju kāpumu, tas rada papildu finansiālo slogu laikā, kad ieņēmumi no ražošanas ir krasi sarukuši. ZM vērtēs iespēju 2023. gadā mainīt kredītprocentu likmes atbalsta apmēru no 4% līdz 5% lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, lauksaimniecības dzīvnieku iegādei un īstermiņa aizdevumiem.
ZM veiks grozījumus noteikumos, kas nosaka dīzeļdegvielas ar samazinātu akcīzes nodokli piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, lai 2024./2025. saimnieciskajā gadā nodrošinātu atvieglotus minimālo ieņēmumu kritērija nosacījumus, kas jāizpilda, lai saņemtu tiesības iegādāties dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi. Vērtējot minimālo ieņēmumu kritēriju, ņems vērā labāko finanšu rādītāju par 2022. vai 2023. gadu.
Arī pasākumā “Bioloģiskās lauksaimniecība” kontroles iestādes, vērtējot bioloģiskā lauksaimnieka atbilstību nosacījumiem, tiks piemērotas atkāpes vairāku nosacījumu izpildē.
ZM sadarbībā ar pārraudzības iestādēm regulāri uzrauga situāciju, lai operatīvi varētu lemt par papildu nepieciešamajiem pasākumiem.