Saistībā ar mencu krājumu kritisko stāvokli tika pieņemta Padomes 2020. gada 29. oktobra Regula (ES) 2020/1579, ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) 2020/123 attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos (turpmāk – ES regula 2020/1579), kurā noteiktas zvejas iespējas Baltijas jūrā 2021. gadam, kas otro gadu pēc kārtas paredz arī Baltijas jūras austrumu daļas mencu specializētas zvejas pilnīgu aizliegumu. Vienlaikus ES regula 2020/1579 Latvijai un citām valstīm pieļauj nelielu mencu piezveju, kas nepieciešama, lai netiktu apdraudētas reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu zvejas iespējas Baltijas jūrā. Lai nodrošinātu to, ka minētā piezvejas kvota (Latvijai – 51 tonna) netiek pārsniegta un tāpēc Latvijai nav jāaptur visa zveja, Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) sadarbībā ar zvejniecības nozares pārstāvjiem ir izstrādājusi vairākus zvejas regulēšanas papildu pasākumus, kas zvejniekiem ir jāievēro 2021. gadā, lai varētu turpināt citu zivju zveju. Turklāt ES regula 2020/1579 nosaka, ka atsevišķos Baltijas jūras piekrastes rajonos (Latvijas gadījumā – Nīcas un Rucavas novada un Liepājas pilsētas piekrastē) 2021. gadā ir aizliegta mencu ieguve atpūtas nolūkos un šīs normas ievērošana ir jānodrošina ar atbilstošu nacionālo regulējumu.
Ministrija, ievērojot ES regulā 2020/1579 noteiktās prasības, konsultējoties ar zvejniekiem, kā arī ņemot vērā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” rekomendācijas par iespējamiem zvejas papildu regulācijas pasākumiem, sagatavoja atbilstošus priekšlikumus mencu piezvejas limitēšanai un kontrolei. Šie priekšlikumi tika izskatīti un atbalstīti Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē (padomes 14.12.2020. lēmuma elektroniskās saskaņošanas protokols Nr. 4.2-8e/4/2020). Pēc minētā konsultāciju procesa pabeigšanas un saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Zemkopības ministrija atbilstoši Zvejniecības likuma 16.panta pirmajai daļai ir pieņēmusi lēmumu “Par mencu piezvejas izmantošanas regulējumu 2021. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu” (turpmāk – lēmums), kas 2020.gada 22.decembrī ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Lai varētu sekot līdzi mencu piezvejas apjomam, kas tiek iegūts jūras piekrastes ūdeņos (izņemot Rīgas jūras līci, kur menca praktiski nav sastopama), minētais lēmums paredz, ka komerczvejniekiem, kuri zvejo jūras piekrastē, ir pienākums apkopot mencu piezvejas datus par katrām desmit dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minētā informācija līdz katra mēneša desmitās dienas beigām iesniedzama Valsts vides dienestā (turpmāk - VVD), nosūtot to ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību.
Papildus minētajam tiem komerczvejniekiem, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadiem un Liepājas pilsētai piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos, ir rūpīgi jāseko līdzi citu zivju sugu zvejā piezvejā nonākušajam mencu apjomam. Ja, izceļot zvejas rīkus, mencu piezveja sasniedz 10 % vai vairāk, nākamajā reizē zvejniekam zvejas rīkus jāievieto ne tuvāk kā 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai arī jāatsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas.
Tāpat iepriekš minētajām pašvaldībām piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos, kur mencu piezvejas iespējas ir vislielākās, komerczvejniekiem laika periodā no 2021. gada 1. maija līdz 31. decembrim pirms katras iziešanas jūrā ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību ir jānosūta VVD ziņojums par plānoto jūrā iziešanas laiku un kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), bet pirms plānotās zivju izkraušanas krastā jānosūta iepriekšējs paziņojums par paredzamo krastā atgriešanās laiku, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 5.pielikumam (kuģa nosaukums, izkraušanas vietas nosaukums, paredzamais ienākšanas laiks izkraušanas vietā, nozvejoto zivju un mencu piezvejas apjomi), kā arī paziņojumam jāpievieno zvejā izmantoto zvejas rīku izvietošanas vietas vienu vidējo ģeogrāfisko koordināta. Paziņojumu jāiesniedz vismaz 2 stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, savukārt, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar nodrošināt, kā arī komerczvejniekiem, kas zvejo ar zivju vai reņģu tīkliem neatkarīgi no zvejas rajona atrašanās vietas, iepriekšējo paziņojumu ir atļauts iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas, bet pirms nozvejas tālākas transportēšanas.
Arī zvejā aiz piekrastes ūdeņiem ar ministrijas lēmumu tiek noteiktas papildus prasības – reņģu un brētliņu zvejā Baltijas jūrā (izņemot Rīgas jūras līci) aiz piekrastes ūdeņiem, konstatējot, ka mencas piezveja pārsniedz vienu procentu no kopējās nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā 10 jūras jūdžu attālumā virzienā uz ziemeļiem no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas. Savukārt plekstu komerczvejā jāievēro pieļaujamā mencu piezvejas proporcija – 1 tonna mencu uz 18,75 tonnām plekstu. Tomēr, ja zvejniecības uzņēmums, izmantojot starptautisko zvejas iespēju apmaiņu, rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām Baltijas jūras austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu, attiecīgajam uzņēmumam var tikt palielināta pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā Baltijas jūras austrumu daļā maksimāli līdz četrām tonnām mencu uz 10 tonnām plekstu, papildus nosakot maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu, kas var tikt iegūts ar šādu mencu piezvejas proporciju. Šie proporcijas apmēri nav gan jāievēro katrā zvejas rīka pacelšanas reizē, bet jānodrošina to summāra izpilde atbilstoši iegūtajai nozvejai katra 2021. gada pusgada ietvaros.
Ņemot vērā ES regulā 2020/1579 noteikto aizliegumu mencu ieguvei atpūtas nolūkos Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā, kas Latvijā ietver jūras piekrastes ūdeņus uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (Rucavas un Nīcas novada un Liepājas pilsētas attiecīgās daļas piekraste), ar lēmumu 2021. gadā tiek noteikts aizliegums makšķerēšanā un pašpatēriņa zvejā paturēt lomā mencu, kā arī aizliegta mencu ieguve zemūdens medībās.
Ievērojot to, ka lielākā mencu nozveja pēdējos gados ir bijusi piekrastes daļā no Rucavas līdz Pāvilostas novadam un aptuveni 99 % mencu piekrastes zvejā tiek nozvejoti ar zivju tīkliem, piekrastes komerczvejā izmantotajam mencu piezvejas apjomam sasniedzot 80 % no piekrastei rezervētā kopējā mencu piezvejas apjoma (10 tonnām), lai nenāktos apturēt visu piekrastes zveju, turpmākā zveja ar zivju tīkliem pie Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada un Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas piegulošajos piekrastes ūdeņos 2021.gadā ir apturama.
Ja ātrāk nekā līdz 2021. gada beigām pilnībā tiks izmantota Latvijai noteiktā kopējā mencu piezvejas kvota (51 tonna), Latvijai nāksies slēgt jebkura veida zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos, ņemot vērā, ka šajā zvejā var tikt piezvejota menca. Tāpēc iepriekš minētie zvejas regulēšanas un kontroles pasākumi paredz zvejnieku līdzatbildību (zvejas informācijas sniegšana, piezveju proporcijas ievērošana), lai netiktu pārsniegta Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota.
Mencu aizsardzības pasākumi ES līmenī ir noteikti, lai panāktu pēc iespējas ātrāku Baltijas jūras austrumu daļas mencu populācijas atjaunošanos, kas šobrīd ir nonākusi ļoti kritiskā stāvoklī, kam par iemeslu vairs nav zvejas ietekme, bet vides, klimata un mencu dzīves apstākļu pārmaiņas.