26. un 27. maijā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sanāksmē ES dalībvalstu ministri apsprieda ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Padomē notika aktīvas diskusijas un mēģinājums vienoties par KLP reformas priekšlikumiem, taču pagaidām vienošanās ES Padomes un Eiropas Parlamenta starpā netika panākta.
Diskusijās par KLP nākotni Latvija norādīja, ka vienošanās par pieņemamiem ES Zaļā kursa nosacījumiem, kas būs jāpilda lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, Latvijai ir prioritārs jautājums. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) pašreizējo nostāju lauksaimniekiem tiks uzlikts daudz obligātu vides un klimata prasību, turklāt papildus EK vēl ir iecerējusi ievērojamu daļu no tiešajiem maksājumiem veltīt ekoshēmām.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Kopējās lauksaimniecības politikas reforma nedrīkst vājināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem ir par 20% zemāki nekā vidēji ES. Ja vēl 20% vai pat vairāk ir jānoņem no mūsu tiešo maksājumu aploksnes un jānovirza ekoshēmām, pastāv risks, ka Latvija nespēs lauksaimniekiem nodrošināt pat šī brīža pamatienākumu atbalsta līmeni, kā rezultātā mūsu lauksaimnieki tiks nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu zemniekiem. Tāpēc mēs prasām, lai noteiktais finansējuma apjoms, kas iezīmēts zaļajiem pasākumiem, nedrīkst pārsniegt Padomes vispārējā nostājā noteiktos 20 procentus.”
Latvija uzskata, ka Padome nedrīkst piekāpties Eiropas Parlamentam vēl vairāk palielināt daļu, kas no tiešajiem maksājumiem ir jāvelta vides un klimata pasākumu īstenošanai.
____________________________________
Informāciju sagatavoja: