Pirmdien, 26. aprīlī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) neformālajā videokonferencē ES dalībvalstu ministri apsprieda ES starptautiskās tirdzniecības un ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas jautājumus.
LZMP ministri diskutēja par ES tirdzniecības nolīgumu ar trešajām valstīm ietekmi uz ES lauksaimniecību, kā arī apsprieda Eiropas Komisijas (EK) veiktā pētījuma par turpmāko tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz ES lauksaimniecību rezultātus. Pētījums sniedz ieskatu, kā ES noslēgtie brīvās tirdzniecības nolīgumi ar trešajām valstīm ietekmē piedāvājumu, pieprasījumu un lauksaimniecības cenu attīstību ES lauksaimniecības produktu tirgos.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Spēles nosacījumiem starptautiskajā tirdzniecībā jābūt vienādiem visiem dalībniekiem – ES ar ražotājiem ir augstākas pārtikas kvalitātes prasības, tāpēc tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šie jautājumi ir pienācīgi jāatrunā nākotnes brīvās tirdzniecības līgumos. Brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir jābūt sabalansētiem, tajos ir jāņem vērā ES dalībvalstu ilgtermiņa intereses lauksaimniecības sektorā. Mūs satrauc, ka ES Zaļā kursa paredzētās reformas radīs papildus vides, klimata un dzīvnieku labturības prasības ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, saasinot konkurences apstākļus ārējā tirdzniecībā ar trešajām valstīm un noliekot ES ražotājus nevienlīdzīgas konkurences apstākļos salīdzinājumā ar trešo valstu ražotājiem. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam EK ieceri importētai pārtikai piemērot ES vides standartu prasības. Turpmāk arī jāvērtē ES Zaļā kursa prasību ietekme uz ES preču konkurētspēju trešo valstu eksporta tirgos.”
Latvija arī aicina ne tikai priecāties par pētījuma pozitīvo prognozi, kas paredz ES lauksaimniecības produkcijas eksporta izaugsmi atsevišķās nozarēs, bet savlaikus pievērst uzmanību pētījuma citai prognozei – ES ražošanas samazinājumu un ražotāju ienākumu pazemināšanos jūtīgajās nozarēs, īpaši liellopu un mājputnu gaļas nozarē. Tāpēc Latvija aicina EK to ņemt vērā turpmākajās sarunās par nolīgumiem ar trešajām valstīm.
Diskusijās par KLP nākotni Latvija norāda, ka vienošanās par pieņemamiem ES Zaļā kursa nosacījumiem, kas būs jāpilda lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, ir prioritārs jautājums. Lauksaimniekiem uzliks daudz obligātu vides un klimata prasību, turklāt papildus ir iecerēts vēl ievērojamu daļu no tiešajiem maksājumiem veltīt ekoshēmām. Tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem ir par 20% zemāki nekā vidēji ES. Ja vēl 20% vai pat vairāk ir jānoņem no mūsu tiešo maksājumu aploksnes un jānovirza ekoshēmām, pastāv risks, ka Latvija nespēs lauksaimniekiem nodrošināt pat šī brīža pamatienākumu atbalsta līmeni. Kaut arī zemo tiešo maksājumu dēļ Latvijai tas nebija pieņemami, 2020. gada oktobrī ES lauksaimniecības ministri vienojās par vienotu Padomes nostāju, ka ekoshēmām jāvelta 20% no tiešajiem maksājumiem. Tomēr tas nav galējais lēmums, jo par KLP regulu nosacījumiem ir jāvienojas arī ar Eiropas Parlamentu. Latvija uzskata, ka Padome nedrīkst piekāpties Eiropas Parlamentam vēl vairāk palielināt daļu, kas no tiešajiem maksājumiem ir jāvelta ekoshēmu pasākumiem.
____________________________________
Informāciju sagatavoja: