Normatīvie akti, kas stājas spēkā 2024. gada sākumā

Pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties Eiropas Savienības atbalstam

Atbalsta summa primāro produktu ražotājiem bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā ir no 340 līdz 590 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 250 līdz 400 eiro. Atbalsta summa pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes produktu ražotājiem: bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā – no 430 līdz 7150 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 420 līdz 5400 eiro. Atbalsta maksājums tiks piešķirts atkarībā no saražoto produktu skaita un segs papildu izmaksas par dalību kvalitātes shēmā. Atbalsta ilgums ir pieci gadi. Iesniegumu pieņemšanu Lauku atbalsta dienests uzsāks 2024. gada 1. ceturksnī. Šeit PLAŠĀK.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) amatpersona būs tiesīga apturēt ekspluatācijā esošu traktortehniku, lai kontrolētu traktortehnikas un tās piekabes tehnisko stāvokli 

Sākot ar 2024. gada 1. janvāri VTUA inspektori tehnisko kontroli uz ceļiem veiks patstāvīgi bez Valsts policijas darbinieku klātbūtnes. Līdz šim, saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 29.  marta noteikumiem Nr. 203 “Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”, traktortehnikas un tās piekabju tehnisko kontroli uz ceļiem VTUA amatpersonas veica tikai kopīgi ar Valsts policijas darbiniekiem, ievērojot VTUA un Valsts policijas starpresoru vienošanos. Valsts policijas darbiniekus iesaistīt traktortehnikas un tās piekabju tehniskajā kontrolē uz ceļiem bija nepieciešams tāpēc, ka ārējos normatīvajos aktos VTUA inspektoriem nebija noteiktas tiesības dot norādījumu, lai uz ceļiem apturētu traktortehniku. Ar veiktajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā tas turpmāk būs atļauts. Likums un konkrētie grozījumi.

Izmaiņas lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas saņemšanas kārtībā traktortehnikai un tās piekabēm

Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, traktortehnikai un tās piekabēm, kuriem līdz šim nav izsniegta bez termiņa lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja, varēs saņemt atļauju, kuru maksimālais termiņš būs 12 mēneši.

Atļauju administrēs Valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi”. Ja traktortehnikai būs spēkā esoša valsts tehniskā apskate, sistēma atļauju ģenerēs automātiski. Bezmaksas atļauju varēs saņemt par traktortehniku (izņemot celšanas un citas speciālās pašgājējmašīnas), kas ir vai nav aprīkota ar maināmu tehnoloģisko agregātu vai maināmu velkamo iekārtu un nav paredzēta kravas pārvadāšanai un kuras kopējie parametri nepārsniedz:

1. faktisko masu 48 t,
2. augstumu 4,5 m,
3. platumu 5 m,
4. garumu 24 m,
5. ass slodzi 12 t,
6. traktortehnikas sastāvu, ja piekabes platums nepārsniedz 3 metrus.

Šādus nosacījumus nosaka grozījumi divos noteikumos: 

• noteikumos par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem;
• un noteikumos par liegabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas apmēru, samaksas kārtību un atbrīvojumiem.

Grozījumi tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā

Ņemot vērā, ka Šāgad  7. septembrī, Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (KLP SP) 2023.-2027. gadam grozījumus, ar 2024. gada 1. janvāri stājas spēkā vairākas izmaiņas tiešo maksājumu nosacījumos:

1. precizēts stādu skaits kārklu un apses, baltalkšņa stādījumiem, kas tiek audzēti kā ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības, 
2. noteiktas lielākas platības, piemērojot koeficientus aizsargājamiem dižkokiem, aizsargājamām alejām, kas tiek ieskaitītas 8.1. LLVS standarta 4% minimālās lauksaimniecības zemes daļas nodrošināšanai, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem, 
3. ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, atbalsttiesīgo kultūraugu saraksts ir papildināts ar pākšaugiem, 
4. ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību  pēc augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas (pamatkaļķošanas) varēs audzēt arī pākšaugus, 
5. ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgo kultūraugu saraksts ir papildināts ar nektāraugiem platībām, ņemot vērā, ka šis platības arī sniedz ieguldījumu maksājuma mērķa sasniegšanā, 
6. ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu un ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās aitu un kazu šķirnes dzīvniekiem dzīvnieku blīvumu tiek samazināts no 0,4 uz 0,3 nosacītām liellopu vienībām uz vienu ilggadīgā zālāja vai aramzemē sēta zālāja apstiprināto hektāru. Šeit PLAŠĀK.

Mainīti zvejas limiti iekšējos ūdeņos Augšdaugavas un Gulbenes novadā 

Noteikumi paredz ikgadējos zvejas limitu grozījumus iekšējos ūdeņos. Augšdaugavas novadā zivju tīklu limits samazināts līdz 75 metriem Beļānu, Briģenes, Bruņu, Čerņavas, Dārza, Dervanišķu, Koša, Mazā Kolupa, Sila un Smiļģines ezerā, bet Gulbenes novada Augulienas ezerā zivju tīklu limits samazināts no 335 uz 210 metriem, Ludza ezerā no 1675 uz 1000 metriem un Ušura ezerā no 685 uz 300 metriem, kā arī svītrots zušķērāja limits Ludzupītē. Grozījumos noteiktās zvejas limitu izmaiņas piemērojamas no 2024. gada 1. janvāra. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”. Šeit PLAŠĀK.

Mainīti zvejas limiti jūras piekrastes ūdeņos Tukuma novadā

Noteikumi paredz ikgadējos zvejas limitu grozījumus jūras piekrastes ūdeņos. Tukuma novada pašvaldībai (Engures pagasta administratīvā teritorijā) viena reņģu stāvvada limits aizvietots ar 18 reņģu tīkliem un viena reņģu stāvvada limits aizvietots ar 18 zivju tīkliem. Grozījumos noteiktās zvejas limitu izmaiņas piemērojamas no 2024. gada 1. janvāra. Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos. Šeit PLAŠĀK.

Iekšējo ūdeņu zvejnieki zvejas žurnālu datus reģistrēs elektroniski

No 2024. gada 1. janvāra iekšējo ūdeņu zvejnieki zvejas žurnālu datus reģistrēs informācijas sistēmā “Latvijas Zivsaimniecības informācijas un kontroles integrētā sistēma” (LZIKIS). Šāda elektroniska informācijas ievadīšana LZIKIS un atteikšanās no papīra zvejas žurnāliem nodrošinās zvejas darbību operatīvu pārvaldību un mazinās administratīvo slogu gan zvejniekiem, gan zvejas darbības pārraugošajām iestādēm. Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumu Nr. 227 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” 30. punkts. Šeit PLAŠĀK.