Lauksaimniekus neietekmēs Lauksaimniecības datu centra uzdevumu izpildes nodošana Lauku atbalsta dienestam
Pārtraucot Lauksaimniecības datu centra (LDC) darbību, līdzšinējo LDC funkciju izpildi no 2025. gada 1. janvāra pārņems Lauku atbalsta dienests (LAD). Lauksaimniekus LDC funkciju un uzdevumu izpildes nodošana LAD neietekmēs. Tā kā LAD sastāvā ir deviņas teritoriālās struktūrvienības – reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, lauksaimnieki arī turpmāk saņems vajadzīgos pakalpojumus reģionos.
Latvijā tiks ieviests 2. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts (LLVS 2), kas paredz kūdrāju un mitrāju aizsardzību
Sākot ar 2025. gadu, lauksaimniekiem būs jāievēro ierobežojumi lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā.
- Aramzemes platībā aršanu dziļāku par 20 cm un zemes aršanu ilggadīgo zālāju platībā varēs veikt ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, ja vien to neliedz citi normatīvie akti, tostarp ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju jomā.
- Kūdrāju un mitrāju platībā nav atļauta arī jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība, izņemot, ja tiek izmantoti risinājumi, kas nepalielina SEG emisijas no augsnes, un tiek veidota videi draudzīga meliorācija, savukārt Natura 2000 teritorijā un īpaši aizsargājamā dabas teritorijā jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība pieļaujama, ja to paredz šīs teritorijas dabas aizsardzības plāns.
- Platība, uz kuru attiecas šie ierobežojumi, ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē. Ja lauksaimnieks uzskata, ka viņa rīcībā esošā par kūdrāju augsni identificētā platība neatbilst kūdrāju augsnes definīcijai, viņš var pieprasīt šīs platības atbilstības pārbaudi.
Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, 6.3. apakšnodaļa
KLP maksājumu saņēmējiem – darba devējiem būs jāievēro sociālo nosacījumu sistēma
Kopējās lauksaimniecības politikas noteic, ka dalībvalstīm, sākot no 2025. gada, obligāti ir jāievieš sociālo nosacījumu sistēma, tādējādi nodrošinot saikni starp atbalsta maksājumu saņemšanu un atbilstību jau spēkā esošām prasībām darba tiesībās un nodarbinātībā. Sociālo nosacījumu sistēma attiecas uz lauksaimniekiem - darba devējiem, kuri saņem tiešos maksājumus vai ikgadējo agrovides atbalstu. Atbalsta samazinājumu piemēros, ja tiks konstatētas neatbilstības minētajos nosacījumos vai pienākumos.
Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, 6.1. un 14.11. apakšnodaļa un 8.1 pielikums
Specializētās tirdzniecības vietas darbiniekam jāiziet apmācības dzīvnieku labturībā un aizsardzībā
No 2025. gada 1. janvāra vismaz vienam specializētās tirdzniecības vietas darbiniekam reizi piecos gados jāiziet apmācības dzīvnieku labturībā un aizsardzībā. Specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam, kura tirdzniecības vieta ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā līdz 2024 gada 31. decembrim, jānodrošina, lai līdz 2025. gada 31. decembrim vismaz viens specializētās tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts dzīvnieku labturībā un aizsardzībā un par to saņēmis apliecinājumu saskaņā ar jauno regulējumu.
Jaunais regulējums nosaka arī, kādas personas drīkst veikt apmācību, kā arī personas, kurām apmācības nav nepieciešamas. Kā arī noteikts apmācību programmas saturs, apjoms un pārbaudījuma norises kārtība.
Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā jānorāda jauna informācija
- No 2025. gada 1. janvāra mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā ir jāveic atzīme par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska pavairošanas faktu un jānorāda piedzimušo mazuļu skaits un dzimšanas datums. Pirms minētās atzīmes veikšanas mājas (istabas) dzīvniekam ir jābūt apzīmētam un reģistrētam mājas (istabas) datubāzē saskaņā ar jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
- Atgādinām, ka Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka suni, kas dzimis pēc 2023. gada 31. augusta, ir aizliegts turēt piesietu. Ja līdz 2023. gada 31. augustam dzimušais suns netiek turēts piesiets, tad mainoties tā īpašniekam (to atsavinot), par minēto faktu tiek veikta atzīme mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē un šāds suns arī turpmāk netiek turēts piesiets.
Pārtikas un veterinārajā dienestā jāreģistrē turēšanas vietas klaiņojošiem vai aprūpē paņemtiem dzīvniekiem
- No 2025. gada 1. janvāra personai, kura speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski izmitina un aprūpē klaiņojušus un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tie īpašniekus, minēto dzīvnieku turēšanas vieta ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversme.
- No 2025. gada 1. janvāra personai, kura speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski par samaksu noteiktu laiku aprūpē tai īpašnieka atstātu mājas (istabas) dzīvnieku, arī minēto dzīvnieku aprūpēšanas vieta jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku viesnīca.
Detonācijnoturības testa termiņš amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu būs trīs mēneši
No 2025. gada 1. janvāra amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu (28% un vairāk) iekļaus mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā un izsniegs atļaujas, ja tiem būs veikts detonācijnoturības tests, kas nav vecāks par trim mēnešiem (iepriekš 12 mēneši).
No 2025. gada 1. maija plānotas izmaiņas amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu ar augstu slāpekļa saturu tranzītam un laišanai brīvā apgrozībā Latvijā
No 2025. gada 1. maija muitas iestādes – pirms amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu ar augstu slāpekļa saturu (28% un vairāk) laišanas brīvā apgrozībā vai laišanas muitas procedūrā “tranzīts” – pārbaudīs, vai muitas deklarācijai ir pievienots detonācijnoturības tests, kas nav vecāks par trim mēnešiem.
Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā
Mainīta samaksa par veterināro sertifikātu izsniegšanu dzīvniekiem
Atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta ekspertu un inspektoru darba stundas faktiskajām izmaksām ir palielināta samaksa par veterināro sertifikātu izsniegšanu dzīvniekiem (izņemot liellopus), dzīvnieku barības un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, dokumentu ekspertīzi un atļauju izsniegšanu veterināro zāļu jomā u.c. ar uzraudzību un kontroli saistītas dokumentācijas sagatavošanu, tajā skaitā arī maksa par darbu ārpus darbalaika darbdienās, nakts stundās un brīvdienās. Savukārt par veterināro sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu liellopiem turpmāk maksu aprēķinās par katru dzīvnieku, ne par inspektora darba stundu, un līdz 2025. gada beigām lauksaimniekiem, kuri audzē liellopus eksportam, maksai par sertifikāta saņemšanu piemēros 50% atlaidi.
Vairāk informācijas ZM tīmekļvietnē
No 2025. gada 1.janvāra būtu jāstājas spēkā diviem tiesību aktiem, jo zvejas limiti komerczvejai un pašpatēriņa zvejai tiek piešķirti izmantošanai konkrētā kalendārajā gadā.
Zvejas limiti rūpnieciskajai zvejai Baltijas jūras piekrastē 2025. gadam
- Lai sekmētu gados jaunu komerczvejnieku iesaistīšanos Baltijas jūras piekrastes ūdeņu zvejā, noteikumi papildināti ar 5.5. apakšpunktu, nosakot, ka situācijā, kad pēc zvejas limitu iedalīšanas esošajiem komerczvejniekiem vai pašpatēriņa zvejai paliek neizmantots zvejas limits, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas pašvaldība nodrošina, lai zvejas limits tiktu iedalīts jaunajiem zvejniekiem, kuri zvejas limita pieprasīšanas dienā nav vecāki par 40 gadiem un kuri vēlas uzsākt komercdarbību zvejniecībā.
- Tāpat šajos noteikumos veikti grozījumi, kas paredz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības aministratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos palielināt zvejas rīku limitu par 30 reņģu tīkliem.
Zvejas limiti rūpnieciskajai zvejai iekšējos ūdeņos 2025. gadam
- Lai sekmētu gados jaunu komerczvejnieku iesaistīšanos iekšējo ūdeņu zvejā, noteikumi papildināti ar 7.11. apakšpunktu, nosakot, ka situācijā, kad pēc zvejas limitu iedalīšanas esošajiem komerczvejniekiem vai pašpatēriņa zvejai paliek neizmantots zvejas limits, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas pašvaldība nodrošina, lai zvejas limits tiktu iedalīts jaunajiem zvejniekiem, kas zvejas limita pieprasīšanas dienā nav vecāki par 40 gadiem un kas vēlas uzsākt komercdarbību zvejniecībā.
- Tāpat, lai mazinātu birokrātisko slogu, kuru katru gadu rada virkne limitu grozījumu noteikumu pielikumos, un pašvaldībām būtu tiesības pašām lemt par attiecīgajā kalendārajā gadā izmantojamiem zvejas limitiem to administratīvajās teritorijās esošajos iekšējos ūdeņos noteikumos noteikts, ka pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe vai ar kuras administratīvo teritoriju robežojas ūdenstilpe, vai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, ja ūdenstilpe atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā vai robežojas ar tām, var pieņemt lēmumu par noteikumu pielikumos noteikto maksimālo zvejas limitu samazināšanu konkrētajā kalendārajā gadā, ja šāds lēmums ir pamatots ar zivju resursu aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem (noteikumu 4.1 punkts). Attiecīgajās ūdenstilpēs nevar samazināt zvejas limitus, kas ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem ir iedalīti komerczvejai. Turpmāk grozījumi noteikumos noteiktajos zvejas limitos būs izdarāmi tikai tad, ja pašvaldība vēlēsies palielināt maksimālo zvejas limitu, izslēgt zvejas limitu no noteikumu pielikumiem vai noteikt jaunu maksimālo zvejas limitu kādos ūdeņos (8. punkta ievaddaļa).
Noteikumos veikti arī citi nepieciešamie grozījumi zvejas limitu izmantošanas pilnveidošanai iekšējos ūdeņos.