Zemkopības ministrija vēlas informēt, ka spēkā ir stājušies Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (turpmāk – Baltijas jūras daudzgadu plāns) grozījumi. Grozījumu teksts.
Minētie Baltijas jūras daudzgadu plāna grozījumi saistīti ar Baltijas jūras austrumdaļas mencas (Gadus morhua) krājuma stāvokļa kritisku pasliktināšanos, kā arī ar apstākli, ka zvejas flotēm, kas ir atkarīgas no Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma nozvejām, nav iespējas alternatīvi zvejot no citiem krājumiem. Līdzīga krājumu pasliktināšanās notikusi arī Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājumam un rietumdaļas reņģes krājumam, taču zivis no šiem krājumiem Latvijas zvejniekiem ir pieejamas ļoti nelielā apjomā (rietumdaļas menca) vai vispār nav pieejamas (rietumdaļas reņģe).
Grozījumi paredz, ka dalībvalstis, kuras īsteno galīgas zvejas darbību pārtraukšanas pasākumus flotes segmentos, kas specializētajā zvejā zvejojuši Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājumu, Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājumu vai Baltijas jūras rietumdaļas reņģes krājumu (“trīs attiecīgie krājumi”), nedrīkst turpmāk pārsniegt vidējos visu to kuģu zvejas kapacitātes līmeņus (bruto tonnāžu un KW), kuriem bija zvejas iespējas attiecībā uz trim minētajiem krājumiem laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam. Minētie zvejas kapacitātes līmeņi attiecīgi jāsamazina, ja kuģi no flotes tiek izslēgti ar valsts atbalstu. Tādejādi Regula papildināta ar VI A nodaļu “Zvejas kapacitātes samazināšana” (lūdzu skat. nodaļas 8a pantu “Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes zvejas kapacitātes samazināšana”).
Zemkopības ministrija vērš zvejnieku uzmanību, ka tika grozīts arī Baltijas jūras daudzgadu plāna 11.pantā noteiktais robežapjoms, kas tagad paredz, atgriežoties no zvejas, nodrošināt iepriekšējas paziņošanas pienākuma izpildi, ja nozveja sastāda vismaz 250 kilogramu mencu (iepriekšējo 300 vietā) vai vismaz divas tonnas (šis robežapjoms netika grozīts) pelaģisko krājumu (Latvijas ūdeņos tā ir reņģe, brētliņa) . Tāpat tika grozīts 14.pantā noteiktais robežapjoms, kurš piemērojams plānā ietverto sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam. Attiecībā uz mencu tas tika nomainīts uz 250 kilogramiem iepriekšējo 750 kilogramu vietā.
Zemkopības ministrija vērš uzmanību, ka Baltijas jūras daudzgadu plāns ir saistošs gan dalībvalstij, gan visiem tās iedzīvotājiem un ir tieši piemērojams. Neskatoties uz to, ka Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 8.18.2. un 8.23.1. apakšpunkti paredz atšķirīgu robežapjomu (noteikumos vēl nav veikti attiecīgie grozījumi), nekā šobrīd noteikts regulā, jāatceras ka līdz ar brīdi, kad regula stājas spēkā, tā iegūst saistošu spēku visā Eiropas Savienības teritorijā un to nav nepieciešams ietvert īpašos nacionālajos tiesību aktos, kas šo regulu ieviestu. Regulai ir augstāks spēks par nacionālo regulējumu. Savukārt Zemkopības ministrija tuvākajā laikā sagatavos atbilstošus zvejas noteikumu grozījumus, lai harmonizētu Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktu normas.
Baltijas jūras daudzgadu plāna konsolidēta versija.