Šī gada 21. janvārī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards informēja ministru kabinetu par Zemkopības ministrijas paveiktajiem darbiem 2019. gadā, izceļot svarīgākos īstenotos projektus. Ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka gada laikā īstenoti vairāki patiesi nozīmīgi darbi lauksaimniecības nozarei, kā arī likti pamati jaunu projektu īstenošanai 2020. gadā. Ministrs savā uzrunā ministru kabinetam, sabiedrībai un masu medijiem norādīja, ka:
- Pirmkārt, panākts 30 milj. eiro palielinājums budžetā valsts atbalsta nodrošināšanai lauksaimniecības nozarei un lauku attīstībai. Šā budžeta ietvaros plānots īstenot dažādus projektus, tostarp:- Tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts Latvijas lauksaimnieku lopkopības sektora konkurētspējas veicināšanai – kopējā atbalsta mehānisma īstenošanai paredzētā summa ir 16 milj. eiro;- Plānots arī atbalsts mazajiem ražojošiem lauksaimniekiem ar kopējo budžetu 4 milj. eiro;- Ne mazāk svarīgi, ka šā budžeta ietvaros paredzēts atbalsts arī izglītībai un zinātnei – lauksaimniecībā izmantojamiem pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai 3 milj. eiro apmērā.
- Otrkārt, Eiropas Savienības (ES) mērogā ir aizvadītas vairākas tikšanās Briselē, arī diskusijas ar komisāriem, t.sk. Hoganu un Etingeru, ir stiprinājušas Latvijas nostāju ES. Esam raduši kopīgu nostāju ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, kā arī kopīgu redzējumu ar tādām valstīm kā Polija un Francija. Ieguldītā darba rezultāts ir skaidri redzams – vēl decembra sākumā Somijas prezidentūra nāca klajā ar savu priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu nākamajiem 7 gadiem (2021.–2027.g.). Šie priekšlikumi salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas (EK) sākotnējo piedāvājumu ietver kopējās ES lauku attīstības aploksnes palielināšanu par 11,25 miljardiem eiro, ņemot vērā šābrīža cenas. No šī palielinājuma Latvijai lauku attīstības finansējuma palielinājums noteikts 117 milj. eiro! Protams, te gan jāuzsver, ka vienotu gala lēmumu par šiem priekšlikumiem būs jāpieņem valstu vadītājiem – prezidentiem, ministru prezidentiem – provizoriski šāgada otrajā pusē.
- Treškārt, mums ir izdevies palielināt Altum pieejamo atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei, lai arvien vairāk lauksaimnieki varētu izmantot šo iespēju. Kopējais finansējums programmai ir teju 100 milj. eiro – būtiski ir tas, ka šis atbalsts pieejams mazajiem lauksaimniekiem, kuri bieži vien saskaras ar grūtībām saņemt aizdevumu komercbankās. Tādēļ šīs atbalsta programmas ietvaros viņiem ir iespēja saņemt aizdevumu ar samazinātu procentu likmi. Savukārt ar zemes iegādes kreditēšanas programmas palīdzību kopš 2012. gada lauksaimniekiem izsniegti 1821 aizdevumi, ar kuriem lauksaimnieki kopumā iegādājušie aptuveni 40,3 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šis atbalsta mehānisms veicina Latvijas lauksaimnieku darba un izaugsmes iespējas, kā arī motivē saimniekus radīt arvien jaunus un konkurētspējīgus produktus kā Latvijas tā arī ārvalstu tirgiem.
Ne mazāk svarīgi ir Zemkopības ministrijas darbi, kas veicami 2020. gadā. Ministrs Kaspars Gerhards īpaši izcēla vairākus no tiem:
- Pirmkārt, jāturpina aktīvas diskusijas par KLP pēc 2020.gada. Šo sarunu kontekstā taisnīgāki tiešmaksājumi un finansējums lauku atbalstam neapšaubāmi ir ministrijas prioritātes. Latvijai ir svarīgi, lai tiktu saglabāta mērķtiecīga, efektīva un spēcīga, visai ES kopīga lauksaimniecības politika, kuras ietvaros visiem ES lauksaimniekiem tiktu nodrošināti taisnīgi un vienlīdzīgi atbalsta pasākumi.
- Otrkārt, mūsu uzdevums ir veicināt līdzsvarotu lauku ekonomikas attīstību. Ņemot vērā zemo uzņēmējdarbības aktivitāti lauku reģionos, ir jāturpina ieguldījumi uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, dažādojot uzņēmējdarbību reģionos. Tostarp jāveicina uz tirgu orientētu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošana. Būtisks ir arī atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai – piemēram, šajā atbalsta periodā bioloģiskajām saimniecībām tika novirzīti ap 194 milj. eiro. Jāveicina arī kooperatīvu attīstība, radot iespējas strādāt plašākā tirgū. Zemniekam rodas garantija veiksmīgam darbam – stabilitāte un izaugsmes iespējas, kas ilgtermiņā ir ieguldījums lauku attīstībā. Jāveicina arī mērķtiecīgs atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, lai mazinātu lauku saimniecību vadītāju novecošanos.
- Treškārt, jāturpina darbs pie PVN likmes samazināšanas svaigas pārtikas produktiem. Zemkopības ministrija plāno rosināt likumprojekta grozījumus samazinātā PVN 5% apmērā piemērošanai svaigai gaļai, zivīm, olām un pienam. Ir svarīgi ņemt vērā, ka tās ir produktu grupas, kas ātri bojājas, līdz ar to nepieciešams nodrošināt pēc iespējas ātrāku to realizācijas procesa kārtību no ražotāja līdz patērētājam. Tā nav tikai paša produkta cena, ko iedzīvotāji redz savu pirkumu čekos. Tā ir ēnu ekonomikas apkarošana, vietējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšana Latvijas un citu valstu tirgū. Varu teikt, ka šobrīd sadarbībā ar LLU jau ir uzsākti gaļas nozares un tirgus izpētes darbi, lai varētu veikt nākamos soļus pretī samazinātā PVN noteikšanai arī citām svaigās produkcijas kategorijām.
- Ceturtkārt, ZM dienas kārtībā ir arī jautājums par mežu ilgtspējīgu atjaunošanu. Ir būtiski sabalansēt meža saimniecisko un ekonomisko darbību ar vides vajadzībām, piemēram, biotopu saglabāšanu u. tml. Darbojoties meža saimniecībās, svarīgi ievērot vides prasības, kas ir vērstas uz vides kvalitātes, Latvijas dabas saglabāšanu.
- Un piektkārt – pastiprināti tiks kontrolēta zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasību ievērošana. Jāveido arī vietējās lauksaimniecības, dārzkopības, augļkopības atbalsts, nodrošinot valsts pārvaldē un pašvaldībās zaļā publiskā iepirkuma principa pilnvērtīgu ievērošanu un izmantošanu. Tas nodrošinātu zaļās un vietējās produkcijas īpatsvara palielināšanos valsts un pašvaldību institūcijās. Kā piemērs norādāmi ieguvumi, ko saņemtu sociālie centri, izglītības iestādes un citas institūcijas, iepērkot vietējā ražojuma pārtiku ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvāku, ekoloģiski tīrāku pārtiku, kā arī vienlaikus tiktu atbalstīti vietējie uzņēmumi, no kuriem šīs preces/pakalpojumi tiktu iegādāti. Jau šobrīd esam uzsākuši darbu pie skaidrāku kritēriju izstrādes, kas nosaka, kādos gadījumos tiek piemērots ZPI, tostarp gan produktu piegādes/pieejamības attālums, gan kvalitāte.
_____________________________
Informāciju sagatavoja:
Santa Vaļuma,Zemkopības ministra padomniece
Tālrunis: +371 20222000
E-pasts: Santa.Valuma@zm.gov.lv