Iveta Veinberga, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte
Bērzu sulas Eiropā vēsturiski tiek izmantotas kā atsvaidzinošs bezalkoholisks dzēriens vai kā alkoholisko dzērienu sastāvdaļa, to lieto arī kosmētikā, medicīnā un pārtikas gatavošanā. Zināms, ka bērzu un kļavu sula pavasarī ir daudz jādzer, jo tās ir veselīgas, attīra organismu un uzlabo vielmaiņu.
Latvijā bērzu un kļavu sulas ir populārs produkts, taču atšķirībā no augļu sulām, šīm sulām ES normatīvajos aktos prasības nav noteiktas. Bet, lai patērētājs būtu drošs, ka šis produkts ir nekaitīgs un kvalitatīvs, atsevišķas prasības bērzu un kļavu sulas iegūšanai un tirdzniecībai ir noteiktas Ministru kabineta (MK) noteikumos.
MK noteikumi nosaka, ka bērzu un kļavu sula ir svaiga nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, dažādas garšvielas, cukurs un medus. Bērzu un kļavu sulu, kas atbilst minētajai definīcijai, nereģistrējoties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) , nelielā apjomā, t.i., līdz 300 litriem gadā, drīkst realizēt pats sulu ieguvējs. Ja minētais apjoms ir pārsniegts vai arī sulu termiski apstrādā, sulu ražotājam jau ir jāreģistrējas PVD kā jebkuram pārtikas apritē iesaistītam ražotājam un jāizpilda attiecīgās normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Runājot par bērzu un kļavu sulu tirdzniecību nelielos apjomos, minētās sulas realizē fasētas vai nefasētas (izlejamas). Saskaņā ar MK noteikumiem bērzu un kļavu sulu fasē vienreizlietojamā iepakojumā vai tīros stikla traukos un uz etiķetes norāda tirdzniecības nosaukumu „Bērzu sula” vai „Kļavu sula”, pievienotās sastāvdaļas (ja tādas ir), tilpumu, derīguma termiņu „Izlietot līdz …” (svaigai sulai) vai „Ieteicams līdz …” (raudzētai sulai), uzglabāšanas apstākļus, produkta ražotāja vārdu, uzvārdu un adresi. Raudzētas bērzu un kļavu sulas tirdzniecības nosaukumam pievieno papildu norādi „raudzēta”.
Savukārt nefasētas bērzu un kļavu sulas realizācijas vietā ir šādas norādes: „Bērzu sula” vai „Kļavu sula”, derīguma termiņš „Izlietot līdz …”, produkta ražotāju vārds, uzvārds un adrese.
Lai novērtētu bērzu sulas ķīmisko un mikrobioloģisko sastāvu, identificējot un novērtējot iespējamos riskus tās patērētājiem Latvijā, ir veikts zinātnisks pētījums. Zinātniskais institūts „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” divus gadus veica bērzu sulu pētījumu, kura ietvaros ievāca bērzu sulas paraugus no privātpersonām, kas tās tecina pašpatēriņam, kā arī ņēma paraugus no tirdzniecībā esošajām bērzu sulām.
Pētījuma pirmā gada rezultāti sakrīt ar līdzīgu pētījumu rezultātiem, apstiprinot to, ka bērzu sulas satur augstu mikroelementu un makroelementu koncentrāciju. Šīs sulas var izcelt kā labu kālija, mangāna, cinka un dzelzs avotu. Pētījuma rezultāti rāda, ka bērzu sulas visbiežāk tiek patērētas svaigas uzreiz pēc tecināšanas, tikai neliela daļa privātpersonu sulas raudzē un lieto vēlāk.
Bērzu sulas var saturēt arī piesārņotājus, piemēram, toksiskus elementus un smagos metālus no apkārtējās vides. Sulas, kas paredzētas tirgošanai, atbilstoši MK noteikumiem nedrīkst ievākt vietās, kas atrodas blakus potenciālajiem piesārņojuma avotiem (piemēram, lielceļi, pilsēta). Kā rāda pētījuma rezultāti, tas netiek ievērots, kad sulas tiek ievāktas pašpatēriņam, jo tās tiek ievāktas pat lielpilsētas zaļajā zonā. Pētījumā tika konstatēts, ka šādās vietās iegūtās sulās visvairāk atrasti tādi vides piesārņotāji kā bārijs, alumīnijs, rubīdijs un stroncijs. Par laimi, neviens no analizētajiem piesārņotājiem nesasniedza patērētājam bīstamu daudzumu un ir būtiski zemāks par pieļaujamo robežu, līdz ar to var teikt, ka līdz šim Latvijā analizētajās bērzu sulās nav patērētājam kaitīgu elementu. Tomēr, lai izvairītos no iespējama ķīmiska piesārņojuma, aicinām pirms bērzu un kļavu sulas tecināšanas izvērtēt apkārtējās vides kvalitāti.