Latvijā drīz sāksies intensīva zālāju pļaušana un lopbarības sagatavošana, tāpēc Zemkopības ministrija aicina atcerēties par zālājos mītošajām daudzām savvaļas dzīvnieku sugām, kas, sākot no maija vidus, ir visvairāk pakļautas riskam iekļūt pļaušanas mehānismos.
Visapdraudētākie ir stirnu mazuļi, kuri dzimst maija beigās un jūnija sākumā. Apdraudēti ir arī zaķi, uz zemes ligzdojoši putni – griezes u.c., kā arī abinieki, rāpuļi un citi sīkie zīdītāji. Tā kā dzirdot troksni vai sajūtot draudus, pieaugušie dzīvnieki un to mazuļi nereti cenšas netālu paslēpties, garajā zālē pļavēja operators tos var savlaikus nepamanīt.
Lai pasargātu dzīvnieku un putnu mazuļus no iekļūšanas pļaujmašīnās, būtiski atcerēties pareizas pļaušanas paņēmienus – no lauka vidus uz malām vai no vienas lauka malas uz otru (virzienā uz mežu). Tas stirnu mazuļiem un citiem dzīvniekiem dos vairāk laika paglābties no pļaušanas tehnikas.
Ieteicamas ir divas pļaušanas shēmas: slejās vai no lauka vidus uz malām.
Papildus šo shēmu izmantošanai, ir vēlams zālājā atstāt nenopļautus laukumus – tās būs vietas – drošības salas, kur dzīvniekiem un putniem paslēpties pļaušanas laikā. Tāpat arī ieteicams vienā dienā nopļaut tikai pusi vai nedaudz vairāk no lauka un turpināt pļaušanu nākamajā dienā, lai jaunie putni un dzīvnieki naktī varētu atrast jaunu paslēptuvi.
Ievērojot šādus nosacījumus, tiek nodarīts mazāk postījumu dabai, kaut arī tas negarantē, ka dzīvnieku mazuļi netiks traumēti.
Papildus iepriekšminētajam var izmantot arī savvaļas dzīvnieku aizdzīšanu no kultūraugu lauka ar akustisku vai vizuālu signālu palīdzību. Vislabāk šī metode darbojas vakara stundās pirms pļaušanas.
Tāpat labus rezultātus var panākt, ja savvaļas dzīvnieku aizsardzībā piedalās arī mednieki, kuri pirms zālāju pļaujas pārliecinās, vai uz lauka nav dzīvnieki un to mazuļi, tomēr tā ir ļoti laikietilpīga un darbietilpīga metode.
Vairāk informācijas par dabai saudzīgu pļaušana varat uzzināt rokasgrāmatas “Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā” IV B daļā.