Valdība otrdien, 11. augustā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. Izmaiņas noteikumos noteic, ka valsts atbalstu varēs saņemt arī cūkkopības uzņēmumi, savukārt liellopu sektoram un lauksaimniecības uzņēmumiem tiek paredzēts papildu atbalsta periods.
Atbalstu ienākumu stabilizēšanai varēs saņemt arī lauksaimnieki cūkkopības sektorā, ja ražotāju kopējie ieņēmumi nozarē 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam ir par pieciem vai vairāk procentiem zemāki nekā attiecīgajā laikposmā 2019. gadā.
Pašlaik situācija cūkgaļas tirgū nav stabila un patlaban – pēc neliela uzlabojumu perioda jūnijā – atkal pasliktinās. Nozares operatīvā informācija liecina, ka ES tirgū strauji veidojas pārprodukcija gan eksporta samazināšanās ietekmē, gan tādēļ, ka daudzviet dalībvalstīs Covid-19 izplatība ir mazinājusi kautuvju jaudu. Šie apstākļi pastiprina cūkgaļas tirgus situācijas neskaidrību tuvākajam laikam. Zemkopības ministrijas veiktie aprēķini par cūkauddzētāju ieņēmumiem liecina, ka 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam ražotāju ieņēmumi bijuši par 11,2 procentiem mazāki, salīdzinot ar attiecīgu periodu 2019. gadā. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka arī cūkaudzēšanas sektorā ražotājiem ir pieejams atbalsts ienākumu stabilizēšanai, uzlabojot saimniecību likviditāti un finanšu līdzekļu pietiekamību.
Situācija arī liellopu audzēšanas sektorā nav stabila, jo tas ir ļoti atkarīgs no dzīvu liellopu eksporta. Latvija eksportē 34 procentus dzīvu liellopu no kopējā saražotā liellopu gaļas apjoma. Galvenās eksporta valstis ir ne tikai Lietuva (29% no kopējā dzīvu liellopu eksporta apjoma) un Polija (18%), bet arī citas ES dalībvalstis un trešās valstis, t.sk. Turcija (16%). Turklāt, balstoties uz datiem par dzīvo liellopu eksportu kopš 2016. gada, var novērot dzīvu liellopu eksporta pieauguma tendenci rudens mēnešos, kad lopu audzētāji realizē savu produkciju, bet eksportu pašlaik galvenokārt apgrūtina ceļošanas ierobežojumi, ko īsteno valstis saistībā ar Covid-19 izplatību. Tas atstāj nozīmīgu ietekmi uz nozares eksportu, un turpmāks cenu samazinājums rada lielus zaudējumus uzņēmējiem.
Tādēļ liellopu audzēšanas sektoram tiek paredzēts atbalsts ienākumu stabilizēšanai arī par 2020. gada laika posmu no jūlija līdz septembrim, ja lauksaimnieku ieņēmumu samazinājums būs sasniedzis piecus procentus vai vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu vidēji iepriekšējos trijos gados.
Kaut arī ārkārtas stāvoklis valstī saistībā ar Covid-19 izplatību ir atcelts, tomēr atsevišķi ierobežojumi aizvien ir saglabāti vai ieviesti no jauna. Līdzīga situācija ir arī vērojama lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu galvenajos eksporta tirgos, kur pieprasījums pēc pārtikas un lauksaimniecības precēm izteikti nepieaug, saglabājoties vai ieviešot jaunus pasākumus pandēmijas ierobežošanai. Tādēļ ir precizēts atbalsta piešķiršanas periods par krājuma pieaugumu un neto apgrozījuma samazinājumu, to pagarinot par trim mēnešiem – jūliju, augustu un septembri un saglabājot līdzšinējos atbalsta piešķiršanas kritērijus.
Uzņēmumi iesniegumu atbalstam par krājumu izmaksu pieaugumu vai apgrozījumu samazinājumu jūlijā, augustā un septembrī var iesniegt līdz 2020. gada 30. oktobrim, savukārt avansa pieprasījumu – līdz 31. augustam.
MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 219 “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.