No 11. līdz 13.decembrim Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā ES dalībvalstis panāca vienošanos par zvejas tiesībām 2023. gadā ES ūdeņos un ūdeņos, kas nav ES ūdeņi Atlantijas okeānā, Ziemeļjūrā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā, kā arī par konkrētiem dziļūdens sugu krājumiem 2023. un 2024. gadam.
Pēc dalībvalstu kaislīgām diskusijām divu dienu un nakšu garumā ar Eiropas Komisiju (EK), 13.decembra agrā rītā padomes sanāksmē tika nolemts par ES dalībvalstu zvejas iespējām 2023. gadā dažādos ūdeņos, kas apskalo ES dalībvalstu krastus, kā arī Atlantijas okeāna atklātajos ūdeņos. Latvijas tiešās intereses bija par zvejas iespējām Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, jo šī regula neskāra zvejniecību Baltijas jūrā (regula par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadam pieņemta jau šī gada oktobrī).
Padomes sēdē Latvija uzsvēra, ka kopš 2017. gada dalībvalstīm nav bijis iespējams izmantot piešķirtās sniega krabju zvejas iespējas Svalbāras ūdeņos. Sniega krabju zveja Latvijai ir būtiska, tādēļ Latvija aicina EK aktīvāk rīkoties, lai nodrošinātu dalībvalstīm regulu doto iespēju izmantošanu. Latvijai nav pieņemams, ka Norvēģijas un ES nesaskaņu dēļ zvejas jautājumos ES dalībvalstis nevar īstenot tām pienākošās zvejas tiesības šajos ūdeņos.
Saistībā ar Latvijai tuvākiem ūdeņiem tika pieņemti arī papildus aizsardzības pasākumi Eiropas zutim. Šos pasākumus paredzēts attiecināt uz visiem ES ūdeņiem, tai skaitā Baltijas jūru. 2023. gadā tiek noteikts pilnīgs zušu zvejas aizliegums jūras ūdeņos laika periodā no oktobra sākuma līdz decembra beigām, kā arī katrai dalībvalstij būs vēl papildus jānosaka triju mēnešu zvejas aizliegums zušu intensīvākās migrācijas laikā jūras ūdeņos laika posmā no marta sākuma līdz augusta beigām. Savukārt atpūtas nolūkos zušu ieguve jūras ūdeņos būs aizliegta visa gada garumā.
Šādi radikāli pasākumi zušu aizsardzībai pamatoti ar šīs zivju sugas krājumu ļoti kritisko un apdraudēto situāciju. Tomēr padomes laikā tika arī daudzkārt norādīts, ka zveja nebūt nav galvenais un vienīgais iemesls, kas ietekmē šo zivju stāvokli. Tāpēc turpmāk jādomā, kā varētu ietekmēt un samazināt tādus faktorus kā zušu dzīvotņu zudumi un migrācijas ceļu pārrāvumi upēs, piesārņojuma pieaugums, slimību izplatība, plēsīgo putnu un dzīvnieku ietekme, zušu nelegāla ieguve un tirdzniecība, un visbeidzot, kā tikt galā ar tām sekām, ko rada klimata pārmaiņas.
Padomes sēdē notika arī diskusijas par situāciju lauksaimniecības tirgū un risinājumiem situācijas stabilizēšanai lauksaimniecības un pārtikas sektorā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Latvija atkārtoti uzsvēra, ka pārtikas ražošana un lauksaimniecība ir valsts drošības jautājums, tāpēc ir vitāli svarīgi nodrošināt lauksaimniecības uzņēmumu spēju turpināt darbu krīzes situācijā un pielāgoties tirgus apstākļiem. Tam nepieciešams īstenot atbalsta pasākumus, tādēļ Latvija norādīja, ka būtu jārada iespēja 2023. gadā nozares atbalstam izmantot ES Kopējās lauksaimniecības politikas lauksaimniecības rezervi. Latvija arī norādīja, ka ir svarīgi mainīt principus finansējuma sadalei dalībvalstu starpā, piemēram, balstoties uz energoresursu cenas inflāciju. Tādējādi tiktu atbalstītas tās valstis, kuras šajā krīzē ir cietušas visvairāk.