2020. gada valsts budžetā noteiktais finansējums 16 miljonu eiro apmērā ir nepieciešamā summa pārejas posma valsts atbalstam, lai nodrošinātu lopkopības, t.sk. ciltsdarba attīstību. Tas ir Zemkopības ministrijas resora ietvaros no citiem finanšu resursiem novirzīts finansējums, lai nodrošinātu ikgadējos maksājumus, jo valsts budžeta plānā no 2020. gada tam vairs nebija finansējuma. Šis maksājums ir jāveic atbilstoši ES prasībām, lai samaksātu lauksaimniekiem par šķirnes dzīvniekiem un ražojošām saimniecībām. Šādus maksājumus lauksaimniekiem veic arī citas dalībvalstis.
Šis finansējums lopkopības saimniecībās ir vitāli nepieciešams, lai daļēji pietuvinātu Latvijas zemnieku saražotās primārās produkcijas iepirkuma cenas ES vidējām iepirkuma cenām un saglabātu zemnieku konkurētspēju. 2019. gada septembrī ES vidējā piena iepirkuma cena bija 337,8 eiro/t, bet Latvijā tikai 284,1 eiro/t, tas ir, par 16% mazāka nekā ES vidējā cena. Šie cipari ļoti labi raksturo Latvijas zemnieku konkurētspēju ES tirgū. Ja valstī nebūs atbalsta, zemnieki ar savu saražoto produkciju nespēs konkurēt ar citu ES dalībvalstu zemniekiem un tiem draudēs bankrots, jo līdz šim zemnieki ir izmantojuši ES fondu finansējumu, lai attīstītu savu ražošanu un tiem ir finansiālās saistības komercbankās.
ES piešķirtais finansējums tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai Latvijā, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, ir zemākais. Latvijā kā ziemeļvalstī lauksaimniecībai nepieciešamo resursu patēriņš rada papildu izmaksas klimata un īsā veģetācijas perioda dēļ. Latvijā un citās ziemeļvalstīs viena izlaides eiro radīšanai izmaksas ir būtiski lielākas, savukārt pārdošanas cenas būtiski atpaliek no vidējām ES cenām. Tas ietekmē Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, un ilgtermiņā šī tendence draud radīt paliekošas sekas Latvijas lauksaimniecībai.
Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, jau no 2004. gada, izmantojot ES tiešā atbalsta maksājuma sistēmu, tiek piešķirts papildu līdzfinansējums no valsts budžeta, lai tuvinātos ES vidējam tiešmaksājumu līmenim. Tādējādi lauksaimniekiem ik gadu tiek nodrošināti papildu valsts tiešie maksājumi. Arī Eiropas Komisija dalībvalstīm regulāri norāda, ka tās var izmantot valsts atbalsta pasākumus kā instrumentu maksājumu izlīdzināšanai ES.
Līdz ar to ciltsdarba maksājums ir svarīgs, lai garantētu atbalstu lauksaimniekiem Latvijā otrajā lielākajā nozarē un nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ar citām ES dalībvalstīm, daļēji kompensējot būtiskākās ražošanas izmaksas kvalitatīva produkta ražošanai, kā arī izvairītos no pēkšņa atbalsta samazinājuma. Būtiskākās izmaksas, kas šīs programmas ietvaros tiek segtas, ir nozaru programmas izstrāde un realizācija, ganāmpulka izkopšanas plāna sagatavošana un ieviešana, dzīvnieku produktivitātes kontrole, vaislas dzīvnieku tirdzniecības organizēšana, kā arī speciālistu kvalifikācijas celšanas nodrošināšana.
“Valsts subsīdijas un Eiropas Savienības atbalsts, arī tiešmaksājumi, kas Latvijai joprojām ir viszemākie Eiropas Savienībā, dod iespēju mūsu zemniekiem piedāvāt drošu un kvalitatīvu pārtiku par konkurētspējīgām cenām, kas jo īpaši svarīgi ir mūsu vietējā tirgū. Ja valstī nebūs atbalsta zemniekiem, mēs ar savu saražoto produkciju nespēsim konkurēt ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekiem un mūsu zemniekiem draudēs bankrots, jo tiem ir lielas finansiālās saistības komercbankās. Publiskajā telpā jau esam dzirdējuši ziņas, ka Francijā vairāki bankrotējuši zemnieki, neredzēdami izeju, ir izdarījuši pašnāvības. Vai to mūsu sabiedrība vēlas?” uzsver zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Ne mazāk svarīgi ir 5 miljoni eiro investīciju vecināšanai – daļējai kredītprocentu dzēšanai lauksaimniekiem, pārstrādes uzņēmumiem un kooperatīviem. Šis atbalsts ir ļoti nepieciešams lauksaimnieciskās ražošanas modernizēšanai un konkurētspējas palielināšanai, kas dod iespēju sekmīgi izmantot ES atbalstu un līdzvērtīgi pastāvēt Eiropas tirgū. Pārtikas rūpniecība ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare un veido aptuveni piekto daļu no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Lai lauksaimnieki īstenotu investīciju projektus un uzņēmumiem būtu pieejamas ilgtermiņa investīcijas ar atbilstošām aizdevuma likmēm, ir nepieciešams atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai.
Savukārt 5,2 miljoni eiro Lauku attīstības programmas pasākumam “Sadarbība” ir nepieciešami, lai apmaksātu valsts līdzfinansējumu par jau sāktiem 75 attīstības projektiem visā Latvijas teritorijā par kopējo summu 15,6 miljoni eiro.
“Mēs nevaram tagad pēkšņi pateikt lauku uzņēmējiem un bankām, ziniet, mēs tomēr to naudu nedosim. Saistības ir jāpilda gan lauksaimniekiem, gan bankām, gan arī valstij. Turklāt tikko ir noslēgusies projektu iesniegumu pieņemšanas kārta pēdējam pieejamam finansējumam, kur iesniegti vēl 49 projektu iesniegumi, līdz ar to 2020. gada budžetā plānotais finansējums ir paredzēts konkrētu projektu apmaksai,” skaidro zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Jāpiebilst, ka pasākums “Sadarbība” ir paredzēts, lai sniegtu atbalstu jaunu, inovatīvu produktu izstrādei lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, stiprinot sadarbību starp ražotājiem un pētniekiem, tādejādi rodot jaunus risinājumus un veicinot lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu konkurētspēju.
Visbeidzot, 5 miljoni ieguldījumiem akvakultūras tālākai attīstībai ir paredzēti uzņemto saistību 21 projekta īstenošanas vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā apmaksai. Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar veselīgiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kā arī kāpināt akvakultūras uzņēmumu konkurētspēju, lai vietējo ražotāju produkti spētu konkurēt ar importētajiem akvakultūras produktiem, kuru ražošanas process dažkārt mēdz būt necaurskatāms.
Foto: pexels
____________________________________
Informāciju sagatavoja: