Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) lūguma šodien, 13. jūlijā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sasaucis Krīzes vadības padomes (KVP) sēdi, kurā ZM aicinās KVP atbalstīt vairākus neatliekamus pasākumus situācijas stabilizēšanai saistībā ar ievērojamiem sausuma un salnu radītajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem.
Zemkopības ministrija, iestājoties ilgstošam sausumam, izveidoja starpinstitūciju darba grupu katastrofas pārvaldības koordinācijai. Darba grupa ir veikusi līdzšinējās situācijas analīzi, ievērojot Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” sniegto informāciju un prognozes, izvērtējusi lauksaimnieku priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecības nozarē, kā arī identificējusi un konceptuāli atbalstījusi neatliekami veicamos pasākumus situācijas stabilizēšanai.
Tādēļ, lai novērstu ievērojamos zaudējumus lauksaimniekiem, ZM aicinās KVP atzīt, ka pavasara salnu un ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā un meža atjaunošanā, kā arī meža ieaudzēšanā ir nosakāmas kā valsts mēroga dabas katastrofa, vienlaikus neizsludinot ārkārtējo situāciju, bet gan paredzot vairākus neatliekamus pasākumus situācijas stabilizēšanai.
Pavasara salnas un ieilgušais sausums ir radījis nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, tostarp labības, eļļas augu, pākšaugu, dārzeņu un augļu nozarei, negatīvi ietekmējot kultūraugu sēju, dīgšanu un attīstību. ZM ir bažas, ka 2023. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi augkopības un lopkopības nozarēm radīs nopietnas un negatīvas sekas turpmākai saimniecību dzīvotspējai. Šo nozaru kopējo ieņēmumu samazinājums var sasniegt 301 miljonu eiro, ņemot vērā gan lauksaimniecības nozaru izlaides prognozēto samazinājumu, gan arī lopbarības izmaksu ievērojamo pieaugumu 2023. gadā.
Situācija lauksaimniecībā joprojām nav uzlabojusies, gluži pretēji,- arī turpmāk paredzamie laikapstākļi neiepriecina lauku saimniekus. Tālab - saskaņā ar pašreizējo prognozi - graudaugu raža varētu būt pat par 30 līdz 50% mazāka par prognozēto. Īpaši kritiska situācija vērojama lopbarībai paredzētajās platībās, kur sausuma dēļ tikpat kā neaug zāle un nav ko pļaut, radot pamatotas bažas lauksaimniekiem, vai būs iespēja sagādāt barību mājdzīvniekiem ziemai un nākamajam pavasarim. Arī mežā situācija saglabājas sarežģīta – turpinās augsta ugunsbīstamība, turklāt ir nopietni bojātas jaunās mežaudzes.