Zemkopības ministrija ļoti atzinīgi vērtē vairāku Saeimas deputātu iniciatīvu dibināt atbalsta grupu lauksaimniecībai nozīmīgu jautājumu risināšanai.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Esmu gandarīts, ka deputāti Saeimā ir saklausījuši nozares vajadzības. Zemie tiešmaksājumi, birokrātiskais slogs lauksaimniecības nozarē, kā arī samazinātā PVN jautājums svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem ir būtiski šķēršļi mūsu lauksaimniecības nozares tālākā attīstībā. Tāpēc ir būtiski par šiem jautājumiem diskutēt arī parlamenta līmenī, lai panāktu rezultātu lauksaimniecības nozares tālākai attīstībai svarīgos jautājumos.”
Zemkopības ministrija ir gandarīta par valdības lēmumu arī turpmāk noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām un cer, ka to atbalstīs arī Saeima. Tāpat Zemkopības ministrija pauž cerību, ka valdība un Saeima atbalstīs samazinātā PVN 5% apmērā piemērošanu arī svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem, kas ne tikai samazinās pārtikas cenas mazumtirdzniecībā, bet arī būs nozīmīgs atbalsts lauksaimniekiem.
Jau daudzus gadus kopš iestāšanās ES Latvijas lauksaimniecības nozare konkurētspējas ziņā atpaliek no citām dalībvalstīm. Tam par iemeslu ir nepamatotais tiešo maksājumu netaisnīgais sadalījums dalībvalstu starpā. Latvija joprojām saņem zemākos tiešmaksājumus ES, kas būtiski kropļo konkurenci ES lauksaimnieku starpā. Tajā pašā laikā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vides standarti ir vienādi visiem lauksaimniekiem, taču Latvijas lauksaimniekiem šie standarti ir jāizpilda ar ievērojami zemāku atbalstu. Neraugoties uz KLP finansējuma palielinājumu Latvijai nākošajā plānošanas periodā 2021.-2027. gadā (salīdzinājumā ar esošo plānošanas periodu), Latvija joprojām būs to ES dalībvalstu vidū, kas saņems vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Zemkopības ministrija ir ieguldījuši lielu darbu, skaidrojot Eiropas Komisijai (EK) un ES dalībvalstīm netaisnīgo situāciju, cīnoties dažādos līmeņos par atbalsta palielinājuma nepieciešamību Latvijai, kam būtu jāiezīmē taisnīgs un godīgs atbalsta sadalījums visu ES dalībvalstu vidū. Taču, ņemot vērā Eiropadomes pieņemto lēmumu par atbalsta apjomu Latvijai, valdību sagaida smags darbs, lai rastu arī nacionālo finansējumu lauksaimniecības nozarei, kas nodrošinātu vietējo lauksaimnieku un ražotāju konkurētspēju Eiropas tirgū.
Īstenojot ES zaļā kursa iniciatīvas un prasības, kā arī KLP Stratēģiskā plāna pasākumus, īpaši vides un klimata mērķu sasniegšanai, palielināsies administratīvais slogs lauksaimniekiem. Tādēļ ir nepieciešams palielināt ieguldījumus digitalizācijas jomā, uzlabojot un atvieglojot pieteikšanos atbalsta pasākumiem, padarot administratīvos procesus automātiskus. EK prasību īstenošana nākošajā plānošanas periodā uzliks jaunus informācijas sniegšanas pienākumus lauksaimniekiem, tādēļ nepieciešams bez kavēšanās izveidot tiešsaistē pieejamas informācijas sistēmas datu iesniegšanai. Lai atvieglotu administratīvo slogu lauksaimniekiem un dotu ieguldījumu nākotnes KLP mērķu sasniegšanā, ir jāstiprina lauksaimnieku konsultatīvā sistēma. Tāpat KLP mērķu sasniegšanā, ilgtspējīga un izturēstpējīga lauksaimniecības sektora nodrošināšanā būtiska nozīme būs arī zināšanām un inovācijām. Zināšanu pārnese, jaunu tehnoloģiju izmantošana un digitalizācija ir risinājumi, kas palīdzēs mazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem.
____________________________________
Informāciju sagatavoja: