22. un 23. martā notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēde, kurā dalībvalstis intensīvās sarunās turpināja spriest par nozīmīgiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) likumdošanas nosacījumiem, kas būs spēkā no 2023. līdz 2027. gadam, bet par ko pagaidām diemžēl nav izdevies panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu (EP). Ieilgušo diskusiju dēļ no 2021. līdz 2023. gadam spēkā ir KLP pārejas perioda nosacījumi.
2020. gada 19. un 20. oktobra LZMP sanāksmē tika panākta Padomes kopēja nostāja par KLP turpmāko darbību, kas sniedz Padomei politiskas pilnvaras turpināt sarunas ar EP, lai beidzot panāktu gala vienošanos par nākotnes KLP. Līdz šim ir noticis ļoti intensīvs darbs ar EP, taču sarunas ir sarežģītas, jo vairākos būtiskos KLP jautājumos institūcijām ir atšķirīga vai pat pretēja nostāja. EP ir arī ierosinājis vairākus jaunus priekšlikumus, par kuriem Padomei vēl ir jāpanāk vienošanās dalībvalstu starpā.
Sarunas EP un Padomes starpā turpināsies, tādēļ LZMP sanāksmē Latvija norādīja uz risinājumiem, kādi ir jāpanāk, lai Latvija vienošanos varētu atbalstīt. Latvijas lauksaimniecības attīstībai ir svarīgi, lai sarunās ar EP tiek panākts, ka ne vairāk kā 20% no Latvijas zemajiem tiešajiem maksājumiem būtu veltāmi vides un klimata pasākumiem. Tas ir maksimālais iespējamais apmērs, lai nodrošinātu līdzsvaru visu KLP mērķu un vajadzību starpā. Tāpat Latvijai ir būtiski, lai tiešo maksājumu finanšu jautājumos Latvija varētu iespējami brīvi lemt atbilstoši valsts specifiskajiem apstākļiem. Arī citu ierobežojošu nosacījumu vietā Latvija aicina ievērot subsidiaritāti un tiesības dalībvalstīm īstenot vietējai situācijai atbilstošas vajadzības. Tāpēc Latvija sniedza priekšlikumus, kā padarīt nosacījumu sistēmas prasības efektīvas un racionālas. Latvija arī stingri iestājās par to, ka ir jānoraida tie ierosinājumi, kas politikas ieviešanas un administrēšanas modeli sarežģī un uzliek administratīvo slogu.
Latvija sanāksmē norādīja, ka dalībvalstis jau šobrīd izstrādā savus nacionālos Stratēģiskos plānus, kas ir pamats atbalsta pasākumu lauksaimniecībai un lauku apvidiem īstenošanai nākamajos piecos gados. Tāpēc Latvija aicināja trialogos iesaistītās puses nekavēties ar lēmumu pieņemšanu un respektēt dalībvalstis un lauksaimniekus, un saprātīgi virzīties uz to, lai varam nodrošināt labu, pārdomātu un stratēģisku KLP.
Savukārt “zaļā kursa” mērķu sasniegšanā KLP stratēģiskie plāni saskaņā ar Latvijas viedokli ir jāizstrādā, pamatojoties uz katras dalībvalsts prioritārajām vajadzībām un vietējās situācijas analīzi. Īpaši svarīgi ir uzstāt uz dalībvalstu noteicošo lomu attiecībā uz saviem stratēģiskajiem plāniem, jo Eiropas Komisija (EK) ir vienpusēji nākusi klajā ar papildus rekomendācijām katrai dalībvalstij. Tajā skaitā EK pastiprināti aicina Stratēģiskajā plānā noteikt specifiskus mērķus “zaļā kursa” ieviešanai. Bet Latvija un citas ES valstis stingri norāda, ka dalībvalstu lauksaimniecības un lauku attīstības mērķiem ir jābalstās nevis rekomendācijās, bet gan katras valsts prioritātēs un rūpīgā valsts lauksaimniecības nozares vajadzību analīzē, ko primāri veic pati dalībvalsts. EK gatavotās rekomendācijas var iezīmēt dalībvalstīm vēlamos risinājumus “zaļā kursa” mērķu ieviešanā, taču atbilstoši ES likumdošanai EK rekomendācijām ir tikai ieteikuma raksturs – tās nav juridiski saistošas. Tā kā EK būs jāapstiprina Latvijas Stratēģiskais plāns, Latvija, līdzīgi kā citas ES dalībvalstis, uzstāj, lai EK nodrošina plānu saskaņošanas procesa caurspīdību un ļauj maksimāli efektīvi sasniegt izvirzītos mērķus lauksaimniecības attīstībai Latvijā.
____________________________________
Informāciju sagatavoja: