Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Trešdien, 8. janvārī, plkst. 12:00 Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) pārstāvji – zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis un Meža departamenta direktors Arvīds Ozols sniegs informāciju par Valsts kontroles (turpmāk – VK) revīzijas ziņojumā “Zemkopības ministrijas darbība valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanā” norādītajiem ieteikumiem un secinājumiem. Informāciju sniegs arī AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) valdes loceklis Edvīns Zakovics.

ZM ieskatā ir būtiski sniegt informāciju Komisijas pārstāvjiem, kā arī skaidrot sabiedrībai VK revīzijas ziņojumā norādīto pēc būtības. Ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts uzsver: “Esam aizvadījuši iepriekšējo gadu, intensīvi strādājot pie Valsts kontroles revīzijas ziņojuma – sniedzot visu nepieciešamo informāciju, lai veicinātu pilnvērtīga un vispusīga satura nodrošināšanu revidentiem. Šī ziņojuma izstrādes rezultātā ir likti uzsvari uz vairākiem meža nozarei un arī sabiedrībai svarīgiem punktiem – kā piemēru varu minēt nepieciešamību sakārtot derīgo izrakteņu uzskaites normatīvo aktu bāzi valstī. Pēc ZM 2018. gada pārskata revīzijas uzsākts darbs pie uzskaites metodikas izstrādes. Ar mērķi pārņemt labāko pasaules praksi tika piesaistīts starptautisks audita un konsultāciju uzņēmums (Ernst & Young). Diemžēl cerības pārņemt izmantojamu, strādājošu un aprobētu metodoloģiju neattaisnojās, jo tāda netika identificēta. Latvijā pašlaik neviens normatīvais akts neparedz metodiku jeb formulu, kā iespējami precīzi aprēķināt un uzskaitīt zemes dzīļu vērtību. Ņemot vērā kopīgā darbā konstatēto, mēs jau pagājušajā gadā uzsākām darbu pie metodikas izveides un normatīvo aktu bāzes pilnveidošanas, lai iespējami drīz šāds normatīvs tiktu izveidots.”

ZM ieskatā viens no diskutablākajiem tematiem ir VK revīzijas ziņojumā ietvertā interpretācija par LVM laika posmā no 2015. gada līdz 2018. gadam īstenoto kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju. Norādāms, ka tieši ZM un LVM savulaik vērsa valdības uzmanību uz nepieciešamību mainīt nomas maksas pamatprincipus un tos nosakošos tiesību aktus. LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics: “Jāņem vērā, ka LVM pārņēma jeb faktiski “mantoja” kūdras un citu derīgo izrakteņu ieguves nozari ar jau spēkā esošām līgumsaistībām ar konkrētiem uzņēmumiem. AS “Latvijas valsts meži” uzdevums, pārņemot nodotos zemes nomas līgumus derīgo izrakteņu ieguvei 2000. gadā,  galvenokārt, ir bijis nodrošināt nomas līgumu saistību izpildi atbilstoši to saturam un spēkā esošajiem tiesību aktiem. Visas nozares eksporta ieņēmumu un LVM iznomāto kūdras atradņu nomas maksas starpību var skaidrot ar kūdras pārstrādes uzņēmumu zināšanām un spēju investēt ražotnēs, ražojot eksportspējīgus kūdras produktus – iepakotus augstas vērtības substrātus. Te ir salīdzināti divi pilnīgi dažādi produkti, ko raksturo atšķirīgs patērētājs, nesalīdzināmi kapitālieguldījumi to ražošanai un nesalīdzināmi produktu pievienotās vērtības līmeņi.”

VK revīzijas ziņojumā ir norādīti ieteikumi, kuru īstenošana ZM jau ir uzsākta, kā arī iekļauti secinājumi, par kuriem publiski pauduši viedokli arī nozares dalībnieki, tajā skaitā Latvijas Kūdras asociācijas pārstāvji. “VK ir paveikusi nozīmīgu un nozarei būtisku darbu, iezīmējot uzdevumus, pie kuru izpildes esam jau ķērušies klāt. Taču tajā pašā laikā mēs nevaram neieklausīties arī nozares dalībnieku viedoklī un starptautiski atzītu auditoru secinājumos par nozari un LVM darbību. Tādēļ mēs izmantosim šo iespēju skaidrot komisijas pārstāvjiem un sabiedrībai kopumā nozarē notiekošo, atskatoties uz iepriekšējos gados paveikto, kā arī turpmāk plānoto,” norādīja Jānis Eglīts.
_____________________________

Informāciju sagatavoja: Santa Vaļuma,
Zemkopības ministra padomniece
Tālrunis: +371 20222000
E-pasts: Santa.Valuma@zm.gov.lv