Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze tikās ar AS “Swedbank” Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Jevgeniju Ivanovu, Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju Jāni Zaļumu un Lauksaimniecības virziena vadītāju Rolandu Zeltiņu, lai pārrunātu bankas līdzšinējo un plānoto sadarbību ar lauksaimniecības uzņēmumiem, ņemot vērā, ka AS “Swedbank” ir viena no bankām, kura visplašāk nodrošina finanšu pakalpojumus, t.sk. kredītus Latvijas lauksaimniekiem.
Tikšanās laikā AS “Swedbank” pārstāvji norādīja, ka banka līdz šim ir nodrošinājusi un arī turpmāk nodrošinās atbalstu lauksaimniecības attīstībai. Vienlaikus tika uzsvērts, ka būtiski analizēt lauksaimniecības nozari garākā termiņā, kas šādos apstākļos ļauj turpināt nozari finansēt un rast risinājumus naudas plūsmas sakārtošanā saimniecībās, kur tas nepieciešams.
Kā norāda AS “Swedbank” Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs: “Lauksaimniecības, kā arī citu nozaru attīstībā, svarīgs ir savstarpējais dialogs starp nozarē iesaistītajiem. Ļoti būtiski ieskicēt nianses, kas ļautu straujāk virzīties uz priekšu un šīs tikšanās kontekstā, kad runājam par finanšu pieejamību lauksaimniecības sektorā, nevaru nepieminēt finanšu datu kvalitāti un to pieejamību. Finansējuma pieejamību nozarē, īpaši mazajām un vidēji mazajām saimniecībām, būtiski uzlabotu lauksaimnieku datu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā bilances, ne deklarācijas formā. Mēs dzīvojam laikmetā, kur automātiskai datu apstrādei un analīzei ir arvien lielāka nozīme un deklarāciju iesniegšana būtiski kavē datu apstrādi. Papildus būtiska ir arī lielāka izpratnes radīšana nozarē par apdrošināšanas lomu un šeit mēs runājam ne tikai par nekustamā īpašuma un tehnikas apdrošināšanu, bet arī par sējumu apdrošināšanu. Jāsaprot, ka, apdrošinot riskus, nav nozīmes saimniecības lielumam un nereti mazajām saimniecībās šis aspekts ir pat kritiskāks.”
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Finanšu pakalpojumu pieejamība lauksaimniekiem ir ļoti būtisks uzņēmējdarbības attīstības faktors, tāpēc svarīgi redzēt, ka kredītiestādes izprot apstākļus, kādos lauksaimniekiem ir jāstrādā, un riska faktorus, kas specifiski raksturīgi šai nozarei. Ja komercbanku piedāvāto finanšu pakalpojumu pamatā ir izpratne par nozares specifiku, tas jau ir solis uz labāku sadarbību gan attīstības finansējuma, gan kopumā dažādu finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Būtiska ir arī birokrātijas mazināšana, lieki neapgrūtinot finanšu pakalpojumu saņēmējus. Cits būtisks nākotnes aspekts ir komercbanku un lauksaimniecības uzņēmumu organizāciju sadarbība, kas nepieciešama, lai nākotnē nodrošinātu vienotu izpratni par Zaļā kursa mērķiem un katras nozares lomu to sasniegšanā.”