Pirmdien, 11. decembrī, zemkopības ministrs Armands Krauze piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (Padome) Briselē, kurā dalībvalstis diskutēs par sarežģīto situāciju lauksaimniecības tirgū.
Zemkopības ministrs Armands Krauze atkārtoti aicinās Eiropas Komisiju (EK) sākt diskusijas par Krievijas graudu importa aizliegšanu ES, jo, atbalstot Krievijas graudu nonākšanu ES tirgū, ES faktiski atbalsta Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt karu Ukrainā. Turklāt graudu imports no Krievijas negatīvi ietekmē ES lauksaimnieku konkurētspēju, jo 2023. gadā Krievijā bijusi liela graudu raža un šie graudi ir lētāki nekā ES audzētie. Latvija norāda, ka ir jādara viss iespējamais, lai turpmāk Krievijas ietekme uz ES, tajā skaitā lauksaimniecības sektoru, būtu nenozīmīga.
Spēkā esošās ES sankcijas pret Krieviju neattiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas un to transportēšanu ES. Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta robežkontroles datiem, Latvijā no Krievijas 2023. gada 11 mēnešos ievests 383 tūkstoši tonnu pārtikas graudaugu. Vienlaikus tranzīta produkcija, kas paredzēta valstīm ārpus ES iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku, ir turpināma.
Padomē dalībvalstu ministri apspriedīs arī ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu (KLP SP) pirmā ieviešanas gada pieredzi. Zemkopības ministrijas vērtējumā pirmais KLP SP īstenošanas gads bijis sarežģīts un izaicinājumiem pilns gan lauksaimniekiem, gan atbalsta administrētājiem, jo ir būtiski pieaudzis administratīvais slogs. Turklāt 2023.-2027. gada plānošanas periodā ir jāīsteno papildus Zaļā kursa mērķi ar samazinātu esošā finansējuma apmēru. EK paaugstinātās prasības un lielākas ambīcijas klimata un vides jomā raisījušas arī negatīvu reakciju lauksaimniekos, kam šīs ambīcijas jāīsteno savās saimniecībās.