Zemkopības ministrs Armands Krauze pirmdien, 15. jūlijā, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā pārrunāja jautājumus par lauku apvidu dzīvotspēju un ES ārējo tirdzniecību, kā arī iepazinās ar Ungārijas prezidentūras galvenajām prioritātēm.
Sanāksmē Armands Krauze norādīja, ka gan ES līmenī, gan nacionālajā līmenī ir mērķtiecīgi jāstrādā pie tā, lai dzīves apstākļi lauku apvidos būtu labvēlīgi un pievilcīgi un lai iedzīvotājiem būtu pieejama gan nepieciešamā infrastruktūra, gan pamatpakalpojumi, tostarp, izglītības iespējas, un jo īpaši darba vietas.
Armands Krauze atzinīgi vērtē Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma sniegtās iespējas – gan specifiski lauksaimniecības attīstībai, gan atbalstot uzņēmējdarbību un aktīvās lauku kopienas. Vienlaikus aktīvāk būtu jāizmanto arī citu ES fondu atbalsta potenciāls, kas ļautu sniegt daudz būtiskākus uzlabojumus infrastruktūrā, darba vietu radīšanā un kopējā ekonomiskajā vidē.
Lauku apvidu attīstībā galveno tiešo ietekmi KLP ietvaros sniedz LEADER pieejas īstenošana. Ievērojot neskaitāmos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauku apvidi, obligātā ieguldījuma apmērs šīs pieejas īstenošanai būtu jāpalielina, to vismaz dubultojot. Turklāt šādas sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas izmantošana būtu aktīvāk jāveicina arī Kohēzijas politikas instrumentos.
“Lauku apvidu dzīvotspējas attīstīšanai būtiski ir kompleksi dažādu politiku risinājumi, lai lauku teritorijās nodrošinātu ne tikai KLP atbalstu uzņēmējdarbībai un vietējām iniciatīvām, bet arī nepieciešamo pakalpojumu pieejamību. Tāpēc īpaša nozīme ir koordinētai nacionālo politiku īstenošana,” norāda Armands Krauze.
Savukārt, pārrunājot ar ES ārējo tirdzniecību saistītos jautājumus, Armands Krauze uzsvēra brīvās tirdzniecības nolīgumu pozitīvo ietekmi, kas sniedz plašākas eksporta iespējas ES ražotājiem. Vienlaikus ministrs norādīja, ka tirdzniecības attiecībām ir jābūt savstarpēji izdevīgām, neapdraudot ES lauksaimnieku konkurētspēju, salīdzinot ar trešo valstu importētājiem. ES ir jāspēj labi reaģēt uz strauji mainīgo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju un ir jākoncentrējas uz konkurētspējas veicināšanu, kā arī daudzpusējo un divpusējo partnerību spēcināšanu, stiprinot piegādes ķēžu drošību un noturību.
Tāpat ir jāturpina sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai, lai sekmētu tās ekonomikas attīstību un spēju nopelnīt savai aizsardzībai, tomēr neaizmirstot arī par ES ražotāju interešu aizsardzību.
Ministrs padomes sanāksmē arī uzsvēra, ka ES ir jāturpina ierobežot tirdzniecību ar agresorvalsti Krieviju, atkārtoti aicinot paaugstināt tarifus arī citiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem (tostarp augļiem, dārzeņiem un zivīm), kas ES tiek importēti no Krievijas.