Otrdien, 22. oktobrī, Zemkopības ministrs Armands Krauze darba vizītē Parīzē, Francijā, tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Francijas Valsts meža apsaimniekošanas uzņēmuma vadību, kā arī apmeklēja starptautisko pārtikas izstādi “SIAL - 2024”.
Tiekoties ar OECD Tirdzniecības un lauksaimniecības direktorāta direktori Marionu Jansenu (Marion Jansen), zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra Latvijas gatavību kopā ar OECD un tās dalībvalstīm iesaistīties faktos balstītās diskusijās par dalībvalstu dažādajām pieredzēm, ieviešot atšķirīgas politikas. Tāpat Armands Krauze uzvēra subsīdiju nozīmi Latvijas lauksaimniecības nozarē, kas nav noniecināma tāpēc vien, ka atsevišķas valstis šo instrumentu pielieto mazāk nekā citas.
Sarunā ar Francijas Valsts meža dienesta vadību ministrs pārrunāja aktuālos izaicinājumus meža nozarē, kas saistīti ar noteikto klimata mērķu sasniegšanu. Ministrs uzvēra, ka liela nozīme klimata mērķu sasniegšanā ir produktīvu un noturīgu mežaudžu veidošanā, tostarp koka ēku būvniecībai un koksnes izmantošanai produktos ar ilgu dzīves ciklu, kas ievērojami uzlabo kopējo siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju bilanci.
Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja arī starptautisko pārtikas izstādi “SIAL - 2024”, kur Agroresursu un ekonomikas institūts sadarbībā ar Zemkopības ministriju organizēja Latvijas uzņēmumu kopstendu.
Dalība starptautiskajās izstādēs ir nozīmīgs eksporta veicināšanas rīks, tostarp “SIAL - 2024” ir viena no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm pasaulē.
Šogad izstādē piedalījās tādi Latvijā pazīstami uzņēmumi kā AS “Balticovo”, AS “Smiltenes piens”, SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmums “Nākotne””, SIA “Very Berry”, SIA “Forevers”, SIA “Skrīveru Saldumi”, SIA “Fruitis Foods”, SIA “Cannelle Bakery”, SIA “Lat Eko Food”, SIA "Karavela" un daudzi citi.
AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova atzīmē, “Aizvadījām piecas ļoti dinamiskas dienas, prezentējot savu uzņēmumu un mūsu ražoto produkciju. Izstādes laikā tikāmies ar jau esošajiem sadarbības partneriem, kā arī iespējamiem jauniem produkcijas pircējiem. Lai būtu iespējams palielināt ražotās produkcijas eksporta apjomus, ir būtiski gan pašiem piedalīties starptautiskās izstādēs, gan redzēt un nogaršot jaunus produktus, sajūtot produktu attīstības tendences. Novērtējam finansiālo atbalstu un nozares kopīgos stendus, kas dara iespējamu uzņēmumu dalību izstādēs”.
"Eksporta izstādes ir platforma, kur prezentējam savus produktus pasaulei. Platforma, kur tiekas nozares profesionāļi - ražotāji un tirgotāji. No mūsu eksporta aktivitāšu pieredzes, viennozīmīgi, dalība izstādēs ir galvenais jaunu pārdošanas kanālu atvēršanas veids," skaidro “Gaļas pārstrādes uzņēmums “Nākotne”” valdes locekle Agnese Jankūna.
“Dalība izstādēs un atbalsts eksporta veicināšanai ir nozīmīgs arī mazajiem uzņēmumiem. Dalība izstādēs prasa lielu sagatavošanās darbu ražotājiem, līdz ar to mēs novērtējam iespēju piedalīties kopstendā, kurā viss ir jau profesionāli sagatavots, lai uzņemtu potenciālos klientus, un varam koncentrēties uz būtiskāko – kontaktu dibināšanu un produktu prezentēšanu. Šāds atbalsta veids noteikti ir jāturpina arī nākotnē,” atzīmē smiltsērkšķu produktu ražotāja SIA “Baltic Seaberry” valdes locekle Liāna Vikmane.
Savukārt uzņēmuma “SIA "Felici”, kurš pircējiem Latvijā labāk pazīstams ar preču zīmi “graci”, vadītāja Alise Graci par dalību izstādē stāsta, “Starptautiskas izstādes ir galvenais mūsu uzņēmuma izaugsmes ceļš – tā ir vieta, kur satiekam potenciālos klientus no visas pasaules. Tas ir pirmais impulss un pirmais kontakts tālākai sadarbībai. Mūsu pieredze rāda, ka nozares izstādēs ir jābūt regulāri un katru gadu. No brīža, kad kāds potenciālais sadarbības partneris par mums uzzina, līdz noslēgtam līgumam paiet pat seši gadi: pirmajos gados mūs pamana, tad 2-3 gadus ar mums pamazām iepazīstas, un reāla sadarbība seko tikai pēc tam”.
Latvijas kopstends šogad sasniedza rekordlielu platību - 491 kvadrātmetru. Sešās tematiskajās kopstenda sadaļās – piena produkti, delikateses, svaiga gaļa, saldumi, dzērieni un produktu alternatīvas – piedalījās kopumā 36 uzņēmumi. Savukārt zivrūpniecībai veltītajā stendā piedalījās 12 dalībnieki. Kopā Latviju izstādē pārstāvēja vairāk nekā 50 uzņēmumu, kas ir līdz šim lielākais dalībnieku skaits, īpaši salīdzinot ar 2004. gadu, kad izstādē piedalījās vien pieci Latvijas uzņēmumi.