23. oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā ES dalībvalstis apsprieda situāciju lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Situācija Latvijas lauksaimniecībā šogad saglabājas sarežģīta un lauksaimniecības uzņēmumiem var rasties ilgstošas grūtības. Radušās bažas, ka konflikts Tuvajos Austrumos un iespējamais naftas cenu kāpums varētu vēl vairāk palielināt ekonomisko nenoteiktību. Lauksaimniecības nozare Latvijā joprojām saskaras ar ražošanas izmaksu kāpumu, bet vienlaikus tiek pieredzēts arī saražotās produkcijas cenu kritumus, piemēram, graudaugiem. Tāpat nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ arī ražas šogad ir ļoti sliktas.
Turklāt pēdējā laikā palielinās graudu importa no Krievijas negatīvā ietekme uz Latvijas graudkopības nozares konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos. Krievijai 2023./2024. gada sezonā tiek prognozēts trešais visu laiku lielākais kviešu ražas apjoms, vienlaikus arī ražošanas izmaksas Krievijā ir zemākas nekā ES, un tas vēl vairāk apgrūtina Latvijas ražotāju konkurētspēju. Arī Eiropas Komisijas (EK) analīze par tirgus norisēm liecina, ka Krievija turpinās kviešus eksportēt rekorda apjomos un tempā.
Tāpēc zemkopības ministrs Armands Krauze padomes sanāksmē pauda bažas par Krievijas izcelsmes graudu nonākšanu ES tirgū un aicināja EK izvērtēt tā ietekmi uz tuvākajām Krievijas robežvalstīm un ES graudu nozari kopumā. Ņemot vērā situāciju, zemkopības ministrs aicināja sākt diskusiju par Krievijas graudu importa aizliegumu uz ES valstīm. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka šis priekšlikums neparedz ierobežot Krievijas graudu tranzīta iespējas uz trešajām valstīm, lai neradītu negatīvu ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu.