Pirmdien, 8. jūnijā, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālajā videokonferencē dalībvalstu ministri diskutēja par Eiropas Komisijas (EK) stratēģiju “No lauka līdz galdam” un “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija” lauksaimniecības aspektiem.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards diskusijā uzsvēra: “Eiropas Komisijas jaunie klimata un vides mērķi ir ļoti ambiciozi, un ceļš līdz to sasniegšanai būtiski ietekmēs lauksaimniecību un pārtikas ražošanas nozari. Diemžēl pagaidām mēs neredzam arī progresu tiešo maksājumu izlīdzināšanā dalībvalstu starpā, kā rezultātā Latvijā joprojām saņem vismazākos tiešmaksājumus. Tāpēc galvenais izaicinājums jauno klimata un vides mērķu sasniegšanai ir atbilstoša finansējuma nodrošināšana un šī finansējuma taisnīga sadale dalībvalstu starpā.”
Ministrs arī uzsvēra, ka ES atbalsta pasākumiem, kā arī to saņemšanas un izpildes nosacījumiem nākamā plānošanas perioda ES Kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2020. gada ir jābūt atbilstošiem situācijai dalībvalstīs. Proti, dalībvalstīm ir jādod lielāka rīcības brīvība lēmumu pieņemšanā par ES atbalsta finansējuma ieguldīšanā lauksaimniecībā.
“No lauka līdz galdam” stratēģijas mērķis ir virzīties uz veselīgāku un ilgtspējīgāku ES pārtikas sistēmu, apgādājot ES iedzīvotājus ar veselīgu, cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu pārtiku, aizsargājot vidi un saglabājot bioloģisko daudzveidību, apkarojot klimata pārmaiņas un radot taisnīgu ekonomisko atdevi piegādes ķēdē. Bioloģiskās daudzveidības stratēģija piedāvā reformu plānu, lai risinātu bioloģiskās daudzveidības krīzi, aizsargājot un atjaunojot dabu. Katrā no stratēģijām iezīmēti līdz 2030. gadam sasniedzamiem mērķi.
_____________________________
Informāciju sagatavoja: