Šī gada 24. februārī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards piedalījās ministru līmeņa konferencē, kuras ietvaros diskutēja par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) aktuālajiem jautājumiem. Konference norisinājās Varšavā, Polijā, un tajā piedalījās kopumā astoņu valstu lauksaimniecības nozares ministri un ministriju pārstāvji, kā arī ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski) un komisāra biroja vadītājs Macejs Golubevskis (Maciej Golubiewski). Konferences laikā 8 valstu ministri un ministriju pārstāvji parakstīja kopīgu deklarāciju par KLP, kā arī aizvadīja arī tikšanos ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu (Andrzej Duda).
Ministrs Kaspars Gerhards: “Kopīga vairāku valstu nostāja KLP jautājumos ir būtiska – tas liecina par to, ka esam vienisprātis par svarīgākajiem un nepieciešamajiem risinājumiem lauksaimniecības nozarei ilgtermiņā. Uzskatām, ka jaunajā plānošanas periodā jābūt ne vien taisnīgam atbalstam visām dalībvalstīm, bet arī kopumā pietiekamam atbalsta finansējumam esošo un arvien jaunu – ar vidi un klimatu saistīto – mērķu pilnvērtīgai īstenošanai.”
Vienotajā deklarācijā uzsvars likts uz diviem jautājumiem – Eiropas Zaļo kursu, kura mērķu īstenošanai nepieciešams prasībām atbilstošs finansējums, un tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Bulgārijas, Čehijas, Ungārijas un Rumānijas lauksaimniecības ministri deklarācijā uzsver KLP lielo nozīmi pārtikas drošuma, lauku saimniecību ekonomiskās attīstības un lauku apvidu dzīvotspējas nodrošināšanā. Ministri deklarācijā norāda to, ka apzinās pieaugošās sabiedrības prasības aizsargāt vidi un cīnīties pret klimata pārmaiņām un atzīst, ka Zaļais kurss ir veids, kā sasniegt šos mērķus. Tomēr Zaļajā kursā ietvertās prasības (ilgtspējīgāka augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā, pastiprināta augsnes, ūdens un gaisa aizsardzība, uz klimatu un vidi orientēti pasākumi visā lauksaimnieciskajā ražošanas ciklā) veidos lielākas izmaksas lauksaimniekiem. Tādēļ, lai neapdraudētu Eiropas lauksaimniecības nozares dzīvotspēju, konkurētspēju un KLP izvirzīto mērķu sasniegšanu, ministri uzstāj vismaz uz KLP budžeta saglabāšanu esošā perioda (2014.-2020. gads) līmenī.
Ministri deklarācijā arī norāda, ka būtisks atbalsta elements lauksaimniekiem joprojām ir tiešie maksājumi, kuri nākamajā finanšu periodā būs vairāk mērķēti uz vides un klimata ambīciju sasniegšanu. Prasības lauksaimniekiem visā Eiropas līmenī ir vienādas, tādēļ atšķirības tiešo maksājumu līmeņos starp dalībvalstīm nevar būt pamatotas. Ministri norāda, ka ir nepieciešama vērienīga pieeja tiešo maksājumu izlīdzināšanai, lai visiem ES lauksaimniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Turklāt izlīdzināšana nedrīkst būt finansēta uz to dalībvalstu rēķina, kuru tiešo maksājumu līmenis ir zemāks par ES vidējo tiešo maksājumu līmeni.
Deklarācijas nobeigumā lauksaimniecības ministri uzsver arī lauku attīstības finansējuma nozīmi KLP un tā ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā, vienlaikus veicinot lauku teritoriju ekonomisko, sociālo dzīvotspēju, un lauksaimniecības un pārtikas nozares tehnoloģisko attīstību. Ministri stingri norāda, ka lauku attīstības finansējumu nedrīkst samazināt.
“Kopumā mēs esam jau astoņas valstis, kas ir vienotas uzskatos par šā brīža daudzgadu budžeta plānu un tā priekšlikumiem – šā brīža redakcijā tas nespēs pilnvērtīgi veicināt plānoto mērķu sasniegšanu. Lauksaimniecības nozarei ir vitāli svarīgs taisnīgs un atbilstošs finansiālais atbalsts, lai noteiktiem mērķi tiktu īstenoti dabā un nepaliktu uz papīra vien. Nav ne mazāko šaubu, ka lauksaimniecības nozare jau izsenis ir tā nozare, kas nodrošina sabiedrību – pašmāju un ārvalstu iedzīvotājus – ar pārtikas produktiem, kā arī nodrošina aktivitāti reģionos. Mūsu uzdevums ir ne tikai sargāt šo nozaru stabilitāti, bet arī rūpēties par to, lai lauksaimniekiem netiktu uzlikti nerealizējami pienākumi un prasības,” sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Arī Polijas zemkopības un lauku attīstības ministrs Jans Krištofs Aržanovskis (Jan Krzystof Ardanowski) konferencē uzsvēra to, ka šobrīd svarīgi ir koncentrēties uz daudzgadu budžeta sarunām, lai panāktu pietiekamu finansējumu jaunajiem zaļā kursa izaicinājumiem. Kā arī svarīgs ir vienlīdzīgs tiešo maksājumu finansējums dalībvalstīm.
ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis konferencē norādīja, ka dažādiem ES reģioniem ir atšķirīgas un arī visnotaļ specifiskas problēmas. Ir jāsāk runāt par vienotu Eiropu, vairs nenodalot jauno un veco Eiropu. Viena no atbildēm par ilgtspējīgu lauksaimniecību ir augu aizsardzības līdzekļu, mēslojuma, antibiotiku un CO2 emisiju samazināšana, ražojot veselīgu pārtiku. Šo Zaļā kursa prasību ieviešanai nepieciešams papildu finansējums, tādēļ ir nepieciešams veikt nopietnu statistisku situācijas analīzi par ražošanas intensitāti katrā dalībvalstī, lai debatētu par “farm to fork” dokumentu un pamatotu papildu finansējuma vajadzību. Ir svarīgi saprast, kādā līmenī mērīt visus samazinājumus – ES, dalībvalsts vai saimniecības līmenī. Komisārs uzsvēra, ka viņa darba mērķis ir veidot viedokli, ka nākotnē nepieciešama lauksaimniekam draudzīgāka KLP. Turklāt nevar prasīt lauksaimniekiem izpildīt arvien vairāk prasību šā brīža finansējuma apmēra ietvaros.
Deklarāciju parakstīja Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Lietuvas zemkopības ministrs Andrus Paļoņis (Andrius Palionis), Igaunijas lauku lietu ministrs Arvo Allers (Arvo Aller), Polijas zemkopības un lauku attīstības ministrs Jans Krištofs Aržanovskis (Jan Krzystof Ardanowski), Bulgārijas zemkopības, pārtikas un mežsaimniecības ministre Desislava Taneva (Desislava Taneva), Čehijas zemkopības ministrs Miroslavs Tomans (Miroslav Toman), Ungārijas zemkopības ministrs Ištvans Naģi (Istvan Nagy) un Rumānijas Zemkopības un lauku attīstības ministrijas valsts sekretārs Georgs Skarlats (George Scarlat).
_____________________________
Informāciju sagatavoja: Santa Vaļuma,
Zemkopības ministra padomniece
Tālrunis: +371 20222000
E-pasts: Santa.Valuma@zm.gov.lv