Pirmdien, 15. jūlijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kur turpināsies ministru diskusijas par to, kādiem ir jābūt nosacījumiem, kas regulēs Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) no 2021. līdz 2027. gadam. Sanāksmē notiks viedokļu apmaiņa par vienu no būtiskākajiem KLP nosacījumu blokiem, kas saistīti ar paaugstinātu vides un klimata prasību noteikšanu lauksaimniekiem.
Atbilstoši jau esošajiem nosacījumiem, lauksaimnieki izpilda apjomīgu vides un klimata obligāto prasību kopumu. Jaunu prasību izpilde lauksaimniekiem nozīmēs izmaksu celšanos. Tā kā Eiropas Komisijas (EK) paredzētais finansējums dalībvalstu starpā būtiski atšķiras, Latvija uzskata, ka KLP vides un klimata prasību kopumam ir jābūt samērīgam ar dalībvalstīm piešķirto finansējumu, proti, pasākumiem ir jābūt pietiekami līdzsvarotiem attiecībā pret KLP atbalstu, lai nemazinātu lauksaimnieku dzīvotspēju un konkurētspēju vienotajā tirgū.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Latvija ilgstoši ir nostādīta nevienlīdzīgā situācijā, saņemot viszemākos tiešos maksājumus. Tādēļ ir būtiski ņemt vērā to, kā šīs jaunās prasības ietekmēs mūsu lauksaimnieku konkurētspēju un kā līdz ar to mēs spēsim konkurēt ar citu valstu lauksaimniekiem, kuriem ir ievērojami dāsnāks ES atbalsts. Latvija var uzņemties tikai tādas saistības, kuras realitātē ir iespējams izpildīt. Tādēļ mūsu galvenais nosacījums ir – vides un klimata prasībām ir jābūt atbilstošām noteiktajam KLP finansējumam!”
Zemkopības ministrs arī uzskata, ka EK pārāk lielu akcentu KLP 2021.-2027. gadam ir likusi uz vairākām obligātajām prasībām. Jāuzsver, ka obligāto pamatprasību pastiprināšana nav solis virzienā uz nosacījumu vienkāršošanu, turklāt tas rada papildu slogu gan lauksaimniekiem, gan administrēšanai. Vairāki EK piedāvātie nosacījumi ir pārāk stingri un sarežģīti realizējami, tie nesniedz pietiekami elastīgas iespējas dalībvalstīm.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Lauksaimnieki jau šobrīd izpilda apjomīgu obligāto prasību kopumu, neskatoties uz zemajiem atbalsta mehānismiem to īstenošanai. Līdz ar to papildu prasību uzlikšana nesniegs vēlamo rezultātu. Dalībvalstīm ir jādod iespēja pašām pieņemt pārdomātu un izvērtētu lēmumu, kādi pasākumi sniegs vislabākos rezultātus. Tas ir efektīvākais veids, kā dalībvalstīm sasniegt izvirzītos mērķus.”
_____________________________
Informāciju sagatavoja: