Ceturtdien, 2. jūlijā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski, lai vienotos par turpmāko Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sadarbību.
Amatpersonas pārrunāja ceļu un meliorācijas infrastruktūras uzlabošanas iespējas lauku teritorijā un vienojās turpināt iesākto darbu pie meliorācijas sistēmas pilnveidošanas. Nākamajā plānošanas periodā atbalsts tiks novirzīts pašvaldību, valsts un valsts nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kā arī tiks strādāts, lai šim mērķim palielinātos nacionālā budžeta finansējums. Ņemot vērā pašreizējā plānošanas perioda labo pieredzi atbalsta pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” (no Eiropas Atveseļošanas instrumenta), puses izvērtēs iespēju piešķirt atbalstu pasākumam pašvaldību grants ceļu atjaunošanai un lauksaimnieku pievadceļu un laukumu būvniecībai.
Saistībā ar publisko iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu apsaimniekošanu, ļoti svarīga ir Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas (LZIKIS) elektroniskā moduļa pilnveides pabeigšana, lai ar dokumentu apriti padarītu efektīvāku un vienkāršotu pašvaldību un valsts zvejas kontroles iestāžu darbību. Puses vienojās par LPS un ZM attiecīgo speciālistu un pašvaldību LZIKIS lietotāju ciešāku sadarbību. Savukārt pašvaldības mudinās vietējās rīcības grupas savā darbībā iekļaut arī ūdeņu apsaimniekošanai paredzētus projektus, lai efektīvāk izmantotu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda LEADER programmas finansējumu, novirzot to publisko iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu apsaimniekošanai. Puses vienojās, ka - atbilstoši valdības 2018. gadā nolemtajam - nepieciešams 2021. gada budžetā un arī vidējā termiņa valsts budžeta veidošanas procesā iesniegt priekšlikumu par Zivju fondam paredzētās dotācijas palielināšanu.
ZM un LPS vienojās par ciešāku sadarbību, lai nodrošinātu iespējami īsākas pārtikas iepirkumu piegādes ķēdes izglītības, sociālajām un veselības iestādēm. Kopējās lauksaimniecības politikas instrumenti ļauj paredzēt atbalstu pašvaldībām zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) veicināšanai. Tas paver iespēju efektīvākai ZPI līgumu izpildes nodrošināšanai, kā arī neliedz pašvaldībām pretendēt uz KLP atbalstu ZPI nodrošināšanai pārtikas produktu piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem.
Sarunās ZM un LPS vadība apmainījās viedokļiem par ES Zaļo kursu – ko tas nozīmē lauku attīstībai, it īpaši Latvijas lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un pārtikas ražošanai. Jaunajā plānošanas periodā no KLP līdzekļiem 40 procenti ir jāatvēl vides un klimata pasākumiem, tāpēc tiks ieviesti ekoshēmu un agrovides atbalsta pasākumi. Dalībvalstīm jāsasniedz noteikti rādītāji emisiju mazināšanai, augsnes un ūdeņu aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai, biodaudzveidības saglabāšanai un tml., un tam būs paredzēti finanšu atbalsta mehānismi.
“Taisnīgas, vidi saudzējošas un veselīgas pārtikas sistēmas izveide un lietošana mūsu ražotājiem būs ne tikai iespēja, bet arī milzīgs sociālekonomisks izaicinājums,” atzīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. “Lai izveidotu ilgtspējīgas pārtikas sistēmu, pilnīgi visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem – ne tikai tiešajiem ražotājiem, bet arī līdzdalīgajām iestādēm un organizācijām – būs nepieciešami papildu finanšu ieguldījumi un arī diezgan radikāla domāšanas maiņa un iemaņas darbam ar jaunām digitālām sistēmām.”
Akcentējot autoceļu un meliorācijas infrastruktūras uzlabošanas iespējas, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra: “Kopumā pašvaldības ļoti atzinīgi novērtē esošā plānošanas perioda atbalstu visām pašvaldībām lauku ceļu sakārtošanai, uzņēmējdarbības veicināšanai un mobilitātes uzlabošanai lauku reģionos. Lauku infrastruktūras, īpaši – ceļu un meliorācijas uzlabošana – būtu jāturpina gan KLP un KZP ietvaros, gan jāpiesaista citu fondu līdzekļi. Kā pamatojumam jābūt pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijās noteiktajām prioritātēm, un jādod iespējas tās realizēt ar fondu līdzekļu palīdzību, pēc iespējas mazinot birokrātiskās procedūras. Vienlaikus nepieciešams valsts budžeta līdzekļu palielinājums valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un ekspluatācijai, kā arī investīciju programma elastīga valsts finansējuma modeļa izveidei neatliekamu un sistēmisku valsts un pašvaldību meliorācijas projektu īstenošanai.”
______________________________
Informāciju sagatavoja: