Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumos, ko valdība otrdien, 4. jūnijā, apstiprināja. Atsaucoties Latvijas zvejnieku ierosinājumiem, ar grozījumiem ir pilnveidots nozvejas svēršanas process, samazinot svēršanai ņemamo paraugu skaitu, kā arī piekrastes zvejniekiem radīta iespēja nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas uz svēršanas vietu. Noteikumos arī precizēta kompetence nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā iesaistītajām iestādēm, kā arī noteikumu normas salāgotas ar zivju aprites kontroles vajadzībām izveidotās Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēmas (LZIKIS) tehniskajām iespējām.
Lai iespējami mazāk ietekmētu nozvejoto zivju kvalitāti, ar grozījumiem noteikumos ir paredzēta svēršanai ņemamo paraugu skaita samazināšana. Paraugu ņemšanas laikā nozveja ir jāatbrīvo no ledus un ūdens, tādēļ – atkarībā no laikapstākļiem – sveramajos paraugos esošās zivis var zaudēt kvalitāti un kļūt neizmantojamas cilvēka pārtikai. Savukārt kontroles plāns ļauj piekrastes zvejniekiem, kuri zvejo ar noteiktiem zvejas rīkiem, svērt nozveju pēc tās transportēšanas uz svēršanas vietu. Ar kontroles plānu piekrastes zvejniekiem radīta šāda iespēja. Tas īpaši svarīgi piekrastes zvejniekiem, kuriem zvejas rīku tehniskā raksturojuma dēļ ir sarežģīti veikt zivju svēršanas darbības laivu piestāšanas vietās jūras piekrastē. Izmaiņas Latvijas nozvejas svēršanas paraugu plānā, kā arī kontroles plānu nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas, kas tika izstrādāts, ņemot vērā piekrastes zvejas specifiku, ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Lai plāni būtu saistoši Latvijas zvejniekiem un citiem operatoriem, tie ir iekļauti noteikumos.
Noteikumi ir papildināti ar nosacījumu, ka zivju pirmais pircējs savā pieteikumā norāda arī informāciju par uzņēmuma reģistrāciju Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Šāds nosacījums nav jauns un tas jau pastāv PVD regulējumā, bet tam ir jābūt ierakstītam arī šajos noteikumos.
Vēl noteikumu grozījumi paredz PVD nodrošināt zivju uzglabāšanas dokumentu un apstrādes deklarāciju, kas nepieciešama zvejas produktu eksportam uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, apstiprināšanu. Pēc Brexit, eksportējot zvejas produktus no ES (arī Latvijas), operatoram Lielbritānijas atbildīgajā iestādē ir jāiesniedz pilnīgi visi zvejas produktu kravas pavadošie dokumenti. Latvijā šo dokumentu apliecināšanu un izsniegšanu nodrošina PVD, tāpēc iestādes kompetence tiek nostiprināta šajos noteikumos.
Ar noteikumu grozījumiem precizēti arī atsevišķi termiņi datu ievadei LZIKIS. Piemēram, ir precizēts termiņš, kurā pircējs apstiprina zivju pirkšanas darījumu, lai pārdotās zivju partijas tiktu norakstītas no pārdevēja konta un nepaliktu tā uzskaitē, kas pretējā gadījumā LZIKIS uzturētu realitātei neatbilstošu informāciju. Šādi grozījumi nepieciešami, lai LZIKIS korekti atspoguļotu zvejas produktu partiju apriti un nodrošinātu izsekojamību.
Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 “Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.