Lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins (LEK) ir starptautiski salīdzināma metodika, ar kuras palīdzību tiek iegūta starp valstīm salīdzināma informācija par lauksaimniecības sektoru un tajā gūtajiem ienākumiem. Eiropas Savienībā LEK tiek sagatavots kopš 1964.gada.
Latvijā LEK tiek aprēķināts kopš 1994.gadā, balstoties uz vienotu Eiropas Savienības Economical Account of Agriculture (EAA) metodoloģiju.
Zemkopības ministrijas uzdevumā LEK sagatavošanu veic Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI).
Lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķina sagatavošanu Latvijā reglamentē Ministru kabineta 2008. gada 4. novembra noteikumi Nr. 913 „Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošanas kārtība”, kā arī saistošie Eiropas Kopienas normatīvie akti.
LEK tiek sagatavots, lai iegūtu kopējos lauksaimniecības sektora rādītājus (produkcijas vērtība, starppatēriņš, pievienotā vērtība u.c.). Iegūtā informācija tiek izmantota gan statistiskiem mērķiem, gan lauksaimniecības politikas vajadzībām:
- lauksaimniecības nozares situācijas novērtēšanai kopumā, gan apakšnozaru griezumā (lopkopība, augkopība, atsevišķas kultūras, mājlopu grupas)
- sektora ilgtermiņa attīstības analīzei, nosakot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes līmeni, lauksaimnieku ienākumus un to ietekmējošos faktorus
- prognozēm un dažādu alternatīvu politikas pasākumu efektu izvērtēšanai īstermiņa un vidēja laika posma skatījumā
- Iekšzemes kopprodukta lauksaimnieciskās daļas aprēķinam nacionālo kontu ietvaros Centrālajā statistikas pārvaldē u.c.
LEK aptver visu lauksaimniecības sektoru kopumā, ietverot visas saimniecību kategorijas un lauksaimniecības darbības veidus, tostarp nelauksaimnieciskās blakusdarbības, ja tās saimniecībā netiek atsevišķi uzskaitītas.
LEK rezultātā tiek iegūtas lauksaimniecības sektora:
- produktu fizisko apjomu izmaiņas
- cenu izmaiņas
- produkcijas vērtība un struktūra
- resursu izmantošana
- pievienotās vērtības un ienākumu izmaiņas u.c.
LEK metodoloģiskais pamats
LEK informācijas avoti:
- Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati - informācija par saražoto produkciju, produkcijas izlietojumu, cenām u.c.
- Lauku saimniecību datu uzskaites tīkls (SUDAT) - informācija par cenām, saimniecību ienākumiem un izdevumiem, produkcijas izlietojumu u.c.
- Lauku atbalsta dienests (LAD) - informācija par ES un nacionālajiem atbalsta maksājumiem
LEK rezultatīvo rādītāju aprēķina shēma:
- Produkcijas vērtība ir visa saražotā produkcija naudas izteiksmē
- Starppatēriņš ir ražošanā izmantoto preču un pakalpojumu vērtība
- Bruto pievienoto vērtību (BPV) aprēķina, no produkcijas vērtības atņemot starppatēriņu
- Bruto ienākumus no lauksaimnieciskās darbības aprēķina no BPV atņemot pamatlīdzekļu nolietojumu, ražošanas nodokļus, nomas maksu un kredītprocentus un pieskaitot ar ražošanu nesaistīto atbalstu.
- Lauksaimniecībā nodarbināto pilnās gada darba vienības (GDV) ir ieguldītā darba mērs.
1 vienība atbilst lauksaimniecībā nostrādātām 1840 stundām gadā