Atjaunināts: 19.03.2024.
OECD (2023), Measuring the Environmental Performance of Agriculture Across OECD Countries, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Ņemot vērā pastiprinātu uzmanību lauksaimniecības nozares ilgtspējai, OECD ir izstrādājusi lauksaimniecības vides snieguma rādītājus. Apskatot OECD kopumā un visas OECD dalībvalstis atsevišķi laika posmā no 1990. līdz 2018. gadam, šī ziņojuma dati rāda, ka, lai gan lielākā daļa OECD valstu pēdējā desmitgadē ir palielinājušas lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības nozares vides snieguma rādītāji ir ar dažādiem rezultātiem. Ir progress, samazinot fosfora bilances, amonjaka emisijas, slāpekļa bilances un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitāti. Tomēr nav panākts progress SEG emisiju samazināšanā un, attiecīgā gadījumā, bioloģiskās daudzveidības uzlabošanā, ko nosaka pēc putnu klātbūtnes lauksaimniecības zemēs. Šajā ziņojumā izklāstītie OECD agrovides rādītāji ir uzticams un stabils datu avots, ko var izmantot, lai novērtētu veikumu vides jomā un informētu par politikas pasākumiem.
Atslēgas vārdi: agrovides rādītāji, SEG emisijas, amonjaka emisijas, barības vielu bilance, biodaudzveidība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/4edcd747-en
Henderson, B. and J. Lankoski (2023), "Integrated approaches for agricultural sustainability and productivity assessments", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 204, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Ilgtspējīga lauksaimniecības produktivitāties pieauguma palielināšana var palīdzēt risināt trīskāršo pārtikas sistēmas problēmu - nodrošināt pietiekamu un uzturvielām bagātu pārtiku augošajam pasaules iedzīvotāju skaitam, vienlaikus atbalstot nozarē strādājošo iztikas līdzekļus un uzlabojot ietekmi uz vides ilgtspēju. Tomēr joprojām pastāv problēmas, lai mērītu ekoloģiski ilgtspējīgu produktivitātes pieaugumu. Šajā pētījumā izmantotas alternatīvas pieejas šo problēmu risināšanai un sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) vai kopējo faktoru produktivitātes (TFP) pieaugums ir sakritis ar uzlabotiem rezultātiem vides jomā? un 2) vai laika gaitā ir uzlabojusies valstu lauksaimniecības produktivitāte un vides rādītāji? Lai gan ir pārliecinoši pierādījumi, ka TFP pieaugums ir palīdzējis valstīm paplašināt lauksaimniecības produkcijas izlaidi un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu produkcijas vienību, šīs emisijas absolūtā izteiksmē palielinājās aptuveni pusei no OECD valstīm, kas tika novērtētas, un slāpekļa pārpalikumi palielinājās aptuveni par trešdaļu. Lai gan šī ietekme uz vidi būtu lielāka, ja ražošana būtu paplašinājusies bez ražīguma pieauguma, ir vieta inovācijām šajā nozarē vides ilgtspējas virzienā.
Atslēgas vārdi: barības vielu bilances, kopējā faktoru produktivitāte, SEG emisijas, agrovides rādītāji
Pieejams: https://doi.org/10.1787/60cfa586-en
Deconinck, K. and M. Hobeika (2022), "Improving environmental outcomes along food supply chains: A review of initiatives and their effectiveness", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 186, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā dokumentā ir pārskatītas iniciatīvas, kurās ir izmantots “piegādes ķēdes fokuss”, lai uzlabotu pārtikas sistēmu ietekmi uz vidi. Daži pievērš uzmanību uzticamības pārbaudei vai lūdz uzņēmumus atklāt savas piegādes ķēdes ietekmi. Citi salīdzina uzņēmumus atkarībā no piegādes ķēdes darbības rezultātiem. Uzņēmumi arī arvien vairāk uzņemas korporatīvas saistības, kas aptver to piegādes ķēdi. Papildus tradicionālajiem brīvprātīgajiem ilgtspējības standartiem un marķējumiem rodas jauni marķējumi, kas norāda faktisko ietekmi uz vidi visā dzīves ciklā. Valstu valdības var arī sniegt finansiālus stimulus, kas saistīti ar šādu ietekmi. Šis pārskats liecina par iniciatīvu spēcīgo izaugsmi un daudzveidību, ko stiprina skaidrāk definētas sabiedrības vēlmes un ziņošanas standarti, un kas rada lielāku datu un pierādījumu pieejamību un vispārīgāku ziņošanu, samazinot zaļmaldināšanas iespējas. Pierādījumi par efektivitāti joprojām ir salīdzinoši nepietiekami, lai gan ir acīmredzams empīrisko pētījumu skaita pieaugums.
Atslēgas vārdi: Dzīves cikla novērtējums, ilgtspēja, uzticamības pārbaude, piegādes ķēdes iniciatīvas
Pieejams: https://doi.org/10.1787/d549eb43-en
Deconinck, K. and L. Toyama (2022), "Environmental impacts along food supply chains: Methods, findings, and evidence gaps", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 185, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Pārtikas sistēmas rada lielu spiedienu uz vidi. Šajā dokumentā ir aplūkots tas, kas ir zināms un nav zināms par ietekmi uz vidi pārtikas piegādes ķēdēs, aplūkojot dažādu piegādes ķēdes posmu ieguldījumu, dažādu produktu ietekmi, ražotāju neviendabīgumu un starptautiskās tirdzniecības nozīmi. Tiek secināts, ka lielākā daļa ietekmes uz vidi pārtikas piegādes ķēdēs rodas zemes izmantošanas maiņas rezultātā vai lauksaimnieciskās ražošanas posmā. Mājlopiem (jo īpaši atgremotāju mājlopiem) ir lielāka ietekme nekā augu izcelsmes pārtikai. Tomēr starp ražotājiem pastāv arī būtiska neviendabība, pat viena reģiona robežās. Ievērojama daļa no kopējās ietekmes uz vidi ir “ietverta” starptautiskajā tirdzniecībā, lai gan ievērojami mazāka par pusi. Pierādījumu trūkuma ziņā dažas ietekmes (piemēram, bioloģiskā daudzveidība, augsnes ogleklis) ir mazāk pētītas, un ir ģeogrāfiski un produktu neredzami punkti. Turklāt esošie pierādījumi nav pietiekami granulāri. Lai gan tādējādi pastāv būtiski pierādījumu trūkumi, kopējā aina, kas parādās, ir viena no strauji augošajām pierādījumu bāzēm, kas var informēt par inovatīvām piegādes ķēdes iniciatīvām ietekmes mazināšanai.
Atslēgas vārdi: Dzīves cikla novērtējums, ielaides-izlaides analīze, ilgtspēja, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, globālās vērtību ķēdes
Pieejams: https://doi.org/10.1787/48232173-en
Guerrero, S. (2021), "Characterising agri-environmental policies: Towards measuring their progress", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 155, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir ierosināta agro-vides maksājumu shēmu politikas izstrādes elementu taksonomija, koncentrējoties uz tām iezīmēm, kas veicina politikas izmaksu efektivitāti. Taksonomijas piemērošana visām agrovides maksājumu shēmām sešās valstīs (Argentīnā, Austrālijā, Igaunijā, Somijā, Korejā un Portugālē) atklāj, ka vairāk nekā 70 % no 85 agro-vides maksājumu shēmām ir dažas no šīm galvenajām dizaina iezīmēm: bāzes līniju noteikšana; likmes, pamatojoties uz paredzamajām vai faktiskajām īstenošanas izmaksām; pārbaudes un sodi; līguma elastība; tehniskā palīdzība. Vismaz 80 % shēmu varētu uzlabot, tostarp, izmantojot izmaksu efektivitātes kritērijus saņēmēju atlasei, pārejot no atbalsta konkrētas prakses pieņemšanai uz koncentrēšanos uz vides rezultātu sasniegšanu, kā arī ieviešot regulārākas politikas izvērtēšanas un visaptverošas informācijas vākšanas par politikas iezīmēm.
Atslēgas vārdi: Politikas rādītāji, izmaksu efektivitāte, agro-vides maksājumi, uzraudzība un novērtēšana
OECD (2014), Green Growth Indicators for Agriculture: A Preliminary Assessment, OECD Green Growth Studies, OECD Publishing.
Kopsavilkums: Šajā dokumentā tiek prezentēts paveiktais darbs, lai identificētu nozīmīgākos un izmērāmos indikatorus lauksaimniecības sektoram saskaņā ar OECD Zaļas izaugsmes novērtēšanas ietvaru. Šie indikatori ir aprēķināti un piemēroti izraudzītam skaitam OECD valstu trijās specifiskās politikas jomās – pāreja uz zemu oglekļa emisiju, resursu efektīvu lauksaimniecību; dabas vērtību saglabāšana; politiku ieviešana, kas vērstas uz ekonomisko iespēju izmantošanu, ko sniedz zaļā izaugsme lauksaimniecībā.
OECD turpina darbu pie jauno indikatoru uzlabošanas un trūkumu novēršanas, lai varētu valstīm piedāvāt pilna spektra zaļās izaugsmes indikatorus lauksaimniecībai.
OECD (2013), OECD Compendium of Agri-environmental Indicators, OECD Publishing.
Kopsavilkums: OECD agro-vides indikatoru krājums sniedz jaunāko visaptverošo agro-vides indikatoru kopumu 34 OECD dalībvalstīm laikam no 1990. līdz 2010. gadam. Tas balstās uz OECD 20 gadus ilga darba indikatoru izstrādē (vairāk informācija pieejama). Šajā ziņojumā iekļauti indikatori veidoti ar mērķi raksturot pašreizējo vides apstākļu stāvokli un tendences lauksaimniecībā, vērst uzmanību uz „karstajiem punktiem” un salīdzināt sniegumus laika griezumā un starp valstīm. Indikatoru kopums un izveidotā datubāze var sniegt ieguldījumu politiku monitoringā un novērtēšanā, nākotnes tendenču prognozēšanā zaļās izaugsmes indikatoru izstrādē.
OECD (2008), Environmental Performance of Agriculture at a Glance, OECD Publishing, Paris.