Eiropas Savienībā Lauku saimniecību uzskaites datu tīklu Farm Accountancy Data Network (FADN) sāka veidot 1965. gadā, izstrādājot un apstiprinot atbilstošu likumdošanu.
Darbs pie SUDAT veidošanas Latvijā tika uzsākts 1996.gadā, balstoties uz Eiropas Savienības FADN metodoloģiju un pamatprincipiem.
Zemkopības ministrijas uzdevumā SUDAT darbību nodrošina Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), kas pilda arī SUDAT sakaru aģentūras funkcijas saskaņā ar ES likumdošanu, bet SUDAT grāmatvedības biroja funkcijas veic SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs" (LLKC) .
2002.gada 11. jūlijā tika izveidota SUDAT Konsultatīvā padome, kurā ir pārstāvēti Zemkopības ministrijas, AREI, LLKC, Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti, kā arī lauksaimnieki, kas sniedz datus SUDAT. Padomes galvenais uzdevums ir pārraudzīt SUDAT darbību un piedalīties svarīgāko lēmumu pieņemšanā - izlases kopas un metodoloģijas izmaiņu apstiprināšana, priekšlikumi likumdošanas un SUDAT darbības uzlabošanai, finansēšanas tāmēm u.c.
SUDAT galvenais mērķis ir nodrošināt lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus, lauksaimniecības politikas veidotājus Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī un citus interesentus ar objektīvu ekonomisko informāciju par procesiem un attīstības tendencēm dažādas specializācijas un lieluma lauku saimniecībās, kas savu produkciju ražo tirgum.
SUDAT ietvaros tiek vākta un apkopota informācija par saimniecību struktūru un ražošanas un ekonomiskajiem rādītājiem (grāmatvedības dati) ienākumu līmeņa noteikšanai un darbības rezultātu analīzei, iekļaujot informāciju par:
- saimniecību sējumu platībām, un lopu skaitu,
- darbaspēka ieguldījumu,
- saražotās, pārdotās un saimniecībā izlietotās produkcijas apjomiem un cenām, krājumu izmaiņām gada laikā,
- iegādātajiem resursiem, ražošanas izmaksām, ieguldījumiem lauksaimniecībā un citās nozarēs,
- aprēķinātajiem nodokļiem, saistībām un saņemtajām subsīdijām.
Uzkrājot datus par vairākiem gadiem, SUDAT sistēma nodrošina iespēju novērtēt saimniecību produktivitātes, ienākuma līmeņa un attīstības tendences, kas ilgtermiņā ļauj veikt saimnieciskās darbības analīzi lauksaimniecības politikas izstrādei, īstenošanai un esošās politikas ietekmes novērtēšanai.
SUDAT var uzskatīt par vienu no lauksaimniecības apsekojumiem, ar to atšķirību, ka iekļaušana notiek uz brīvprātības principiem un apsekojamajai saimniecībai ir jāveic grāmatvedības uzskaite. SUDAT ir vienīgā statistikas datu vākšanas sistēma, kas nodrošina atgriezenisko saiti, jo pēc datu apkopošanas un analīzes saimniecībām tiek nosūtīta informācija par viņu darbību, salīdzinot ar reģiona atbilstošās specializācijas un ekonomiskā lieluma saimniecībām.
Lai nodrošinātu reprezentatīvas Latvijas lauku saimniecību izlases kopas izveidi, SUDAT izlases kopā ietver ne mazāk kā 1000 saimniecību, par atlases kritērijiem izmantojot lauksaimniecības produktu ražotāju specializāciju, ekonomisko lielumu un statistisko reģionu.
Lauksaimniecības statistikas un lauksaimniecības politikas vajadzībām Eiropas Savienības vienotās lauku saimniecību klasifikācijas pamatkritēriji ir saimniecību specializācijas virziens un ekonomiskais lielums. Papildus kritērijs ir reģions, kas nosaka valsts teritorijas īpatnības – lauksaimnieciskās ražošanas raksturu un apstākļus.
SUDAT darbības rezultātā tiek aprēķināts katras ražošanas nozares vienības (augkopības kultūras, mājlopu grupas) standarta bruto segums. SBS pārrēķina katru otro gadu. SBS tiek izmantots saimniecību specializācijas virziena un ekonomiskā lieluma noteikšanai.
Lauku saimniecības ir iedalītas 10 ekonomiskā lieluma grupās:
Latvijā ekonomiskā lieluma slieksnis, no kura saimniecības iekļauj SUDAT izlases kopā ir 2 ELV, kas nozīmē, ka izlases kopā tiek iekļautas arī ļoti mazas saimniecības. Salīdzinājumam, Vācijā un Francijā šis slieksnis ir 8, Dānijā 4, bet Itālijā un Īrijā 2.
Saimniecību specializāciju nosaka, izmantojot SBS un aprēķinot katras ražošanas nozares relatīvo ieguldījumu saimniecības kopējā SBS. Latvijā saimniecības pēc to specializācijas iedala šādās grupās :
- Laukkopība
- Jaukta augkopība
- Dārzeņkopība
- Ilggadīgo kultūru audzēšana
- Piena lopkopība
- Ganāmo mājlopu audzēšana (izņemot piena lopkopību)
- Cūkkopība un putnkopība
- Jaukta lopkopība
- Jaukta specializācija
Reģions ir valsts teritorijas daļa ar relatīvi vienādiem dabas, augšņu un tehnoloģiskajiem apstākļiem. Latvija tiek izdalīti 5 reģioni – Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale (izdalot 2 apakšreģionus: Zemgale 1 – Bauskas, Dobeles, Jelgavas rajoni; Zemgale 2 –Jēkabpils, Aizkraukles un Tukuma rajoni) un Rīgas reģions.
Standarta bruto segums (SBS) ir attiecīgā reģiona cenās novērtēta, no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai viena mājlopa iegūtas produkcijas un tās saražošanai nepieciešamo specifisko izmaksu starpība, kam pieskaitīts ar šo nozari tieši saistīts atbalsts
Saimniecību ekonomiskais lielums raksturo saimniecības potenciālu radīt pievienoto vērtību, to nosaka pēc sējumu platību un esošo lopu skaita, aprēķinot saimniecības kopējo standarta bruto segumu – saimniecības ekonomisko lielumu naudas izteiksmē. To izsaka Eiropas lieluma vienībās – ELV, 1 ELV =1200 EUR (840 LVL)
Saimniecību ekonomisko lielumu, no kura saimniecību uzskata par komerciālu, sauc par ekonomiskā lieluma slieksni.