Šķiedras lini
Latvijā jau aptuveni desmit gadus šķiedras linu audzēšana nav populāra un to platības ik gadu samazinās. 2018. gadā šķiedras lini tika iesēti 21 ha lielas platības, savukārt 2019.gadā tika iesēti 45 ha (sk. tab.).
Laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam novāktās šķiedras linu platības ir robežās no 21 līdz 45 ha. Nelielais šķiedras linu audzēšanas apjoms ir skaidrojams ar to, ka kultūra ir ļoti prasīga, darbietilpīga un šķiedras linu novākšanai ir nepieciešama specifiska novākšanas tehnika, turklāt šķiedras linu ražību ietekmē meteoroloģiskie apstākļi. Arī šķiedras linu novākšanas tehnika lielākoties ir gan fiziski, gan morāli novecojusi. Lai sāktos pārmaiņas un garšķiedras linu nozares attīstība, ir nepieciešama audzētāju un pārstrādātāju kooperācija, kā arī jaunāko zinātnes atziņu ieviešana ražošanā.
1. tabula
Šķiedras linu ražošanas rādītāji 2017.–2019. gadā
Ar šķiedras linkopību pārsvarā nodarbojās lauksaimnieki Latgalē. Šīs lauksaimniecības nozares atgriešanos apritē kavē finansiālā atbalsta trūkums, arī nomas zemes atrašana. Jaunie zemnieki linu audzēšanā diemžēl neiesaistās, jo šī kultūra ir ļoti prasīga un darbietilpīga, nepieciešami ideāli meteoroloģiskie apstākļi audzēšanai un novākšanai, kā arī speciāla tehnika. Turklāt linu pārstrāde ir diezgan komplicēta, un lauksaimnieki labprātāk pāriet uz vieglāku kultūru – graudkopību, jo ir atbilstīga tehnika un lielāks devums pievienotajā vērtībā. Tomēr pieprasījums pēc dabiskiem materiāliem pasaulē palielinās, un Latvijā jau ir linkopības tradīcijas.
Eļļas lini
Eļļas lini Latvijā aizņem nelielu platību, tomēr, ievērojot industrijas attīstības tendences pasaulē, šis kultūraugs uzskatāms par perspektīvu nākotnē, jo ir vieglāk audzējams un tā raža nav tik ļoti atkarīga no agroklimatiskajiem apstākļiem kā šķiedras liniem.
Saskaņā ar LAD datiem, 2019. gadā eļļas lini tika iesēti 88 ha lielas platības, tieši tikpat daudz kā 2018. gadā.
Eļļas lini uzskatāmi par perspektīvu kultūraugu, jo pieprasījums pēc to produkcijas Eiropā un kopumā pasaulē ir.
1. attēls. Eļļas linu apsētā platība, kopraža un ražība 2017.–2019. gadā
Avots: CSP
Pašlaik Latvijā gan eļļas, gan šķiedras ieguvei tiek audzētas Rietumeiropas valstīs selekcionētas linu šķirnes, kas Latvijas augsnes un klimatiskajos apstākļos nenodrošina stabilu linu salmiņu un sēklas ražu. Rietumeiropas šķirnes ienākas pārāk vēlu, un mūsu klimatiskajos apstākļos nav iespējams iegūt kvalitatīvu linu šķiedru. Kvalitatīvu stiebriņu iegūšanā liela nozīme ir agrāk novācamām šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu, kad ir novākšanai labvēlīgāki laikapstākļi. Darbs pie linu selekcijas Latgales lauksaimniecības zinātnes centrā ir atjaunots kopš 20. gs. deviņdesmito gadu vidus. Visus šos gadus selekcionāri aktīvi ir iesaistījušies šķiedras un eļļas linu ģenētisko resursu repatriācijā, pavairošanā, izpētē, saglabāšanā, uzturot Latvijā vienīgo šķiedras un eļļas linu kolekciju. Darbs pie jaunu linu šķirņu izveides ir ilglaicīgs un darbietilpīgs un prasa uzcītīgu selekcionāru darbu daudzu gadu garumā. Latvijā ir izveidota jauna linu šķirne ‘Vilani’, kas ir piemērota Latvijas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, – tas ir viens no priekšnoteikumiem linu nozares attīstībai Latvijā.