Latvijas apstākļos savvaļas dzīvnieku populāciju pašregulācijas scenāriji nav savietojami ar sabiedrības interesēm un ražojošo nozaru pastāvēšanu, tāpēc medības ir tautsaimnieciski nozīmīgs un nepieciešams platību un medījamo savvaļas sugu populāciju apsaimniekošanas instruments, ar kura palīdzību tiek veicināta ekoloģiskā stabilitāte un bioloģiskā daudzveidība, kā arī nodrošināta iespēja pastāvēt lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un lopkopībai. Medību saimniecības attīstība un mednieku skaita saglabāšana vismaz esošajā līmenī ir valstiski svarīgi uzdevumi. Medību uzskatīšana par hobiju, izklaidi, vaļasprieku vai tamlīdzīgi ir nepamatota un aplama.
Ikkatrai savvaļas sugas populācijai vienlaikus jābūt gan aizsargātai, gan adekvāti apsaimniekotai. Īpaši, ja runa ir par plēsējiem, kuriem medības uztur respektu pret cilvēku un tā apsaimniekotajām teritorijām.
Medības nav pretrunā ar dabas aizsardzību. Medību saimniecība ir dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu uzturēšanu. Medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana ir medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošana tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī vienlaikus veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā.
Medību saimniecībai jānodrošina pastāvīgs balanss saimniecisko, sociālo un vides interešu starpā. Platībās, kurās netiek nodrošināta adekvāta medību slodze, notiek dzīvnieku koncentrēšanās un tās var kļūt par epizootiju (piemēram, Āfrikas cūku mēra) inkubatoriem vai postījumu cēloņiem. Ja savvaļas dzīvnieku populācijas netiek pienācīgi regulētas, dzīvnieki var būtiski apdraudēt īpašumu (meža jaunaudžu postījumi, sējumu postījumi, uzbrukumi lauksaimniecības un mājas dzīvniekiem), kā arī personu un sabiedrības drošību (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu kontekstā). Zemkopības ministrijas ieskatā ikkatra platība, kurā nav nodrošināta medību slodze, veicina postījumu un apdraudējumu riskus konkrētajā platībā un arī apkārt esošajās teritorijās.
Sekmīgai medību resursu apsaimniekošanai vitāli nepieciešama pastāvīga sadarbība zemes īpašnieku, mednieku un valsts pārvaldes iestāžu starpā.
Latvijā medības reglamentē Medību likums. Medību uzraudzību veic Valsts meža dienests.
Medību likums, stājies spēkā 06.08.2003. Medību likuma mērķis ir reglamentēt medību saimniecības pamatnoteikumus.
- Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācību un eksamināciju, kā arī medību dokumentu izsniegšanu un anulēšanu.
- Medību noteikumi.
- Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām.
- Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām.
- Medību saimniecības attīstības fonda nolikums.
- Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi.
- Medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas noteikumi.
- Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.
- Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija).
Valsts meža dienesta likums, stājies spēkā 01.01.2000.