Meža nozares Gada balva „Zelta čiekurs” ir meža nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Meža nozares Gada balvu „Zelta čiekurs” nominācijā „Par mūža ieguldījumu”, kas tiek piešķirta par nozīmīgu mūža ieguldījumu nozares attīstībā, saņēma izcili nozares ļaudis: mežsaimniece Astra Boķe, zinātniece Gaļina Dobele, mežsaimnieks Edvīns Ģērmanis, mācībspēks, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes asociētais profesors Ziedonis Sarmulis un mežsaimniece (meža selekcijas, meža koku sēklu bāzes uzturētāja) Gundega Vītola.

Kā prasmīga un prasīga vadītāja viņa rūpējās, lai saliedētu savas virsmežniecības kolektīvu, izveidojot spēcīgu komandu. Organizējusi un aktīvi atbalstījusi pasākumus saistībā ar meža nozares tēla popularizēšanu, radot interesi par Meža dienu aktivitātēm, talkām, informatīvajām sanāksmēm mežu īpašniekiem un sabiedrībai.
Sekmīgi nodrošinājusi meža ugunsapsardzību savas virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā, kā piemērs minams paugstinātas bīstamības ugunsgrēks Ramatas pagastā, kur daudzu hektāru platībā izcēlās ugunsgrēks Saklaura purvā. Virsmežzine ne tikai operatīvi un sekmīgi koordinēja meža ugunsgrēka dzēšanu, bet arī pati kopā ar kolēģiem mežziņiem un ugunsdzēsējiem cīnījusies ar liesmām.

2019. gadā Gaļinai Dobelei piešķirts valsts emeritētās zinātnieces goda nosaukums.
Viena no zinošākajām un pieredzes bagātākajām zinātniecēm koksnes ķīmijā Latvijā. Visu savu profesionālo mūžu ir veikusi ļoti nozīmīgus pētījumus un koksnes produktu eksperimentālo izstrādi, sniedzot nenovērtējamu ieguldījumu koksnes ķīmijas fundamentālajā un praktiskajā pētniecībā, kas ir neatņemama meža nozares sastāvdaļa koksnes vērtības paaugstināšanai.

Lielā mērā pateicoties tieši Edvīna Ģērmaņa entuziasmam, Daugavas mežniecība kopā ar blakus esošo briežu dārzu un Norupes kokaudzētavu, priežu un egļu sēklu plantācijām un kokzāģētavu “Norupe” kļuvusi par bāzi SIA “Rīgas meži” vides izglītības projektam “Zaļā klase”, kurā ik gadu viesojas vairāki desmiti skolēnu grupu, dabā iepazīstot mežsaimnieciskās aprites un koksnes attīstības ciklu no sēkliņas līdz kokmateriālam.

Ziedonis Sarmulis ir izstrādājis vairākas studiju kursu programmas un pašlaik vada studiju kursus maģistra studiju programmās. Profesors ir bijis daudzu bakalaura darbu un maģistra darbu vadītājs. Ziedonis Sarmulis iesaistās Erasmus programmā un vada studiju kursus ārvalstu studentiem. Nozīmīgs darbs tiek ieguldīts studiju kursu prezentāciju materiālu sagatavošanā un aktualizācijā, kas studentiem pieejami LLU e-studijās.

Ar meža sēklkopības darbiem aizvadīti daudzi gadi. Viņas potētās priedes vēl tagad daudzviet visā Latvijā dod bagātīgu čiekuru ražu un papildina sēklu krājumus ģenētiski augstvērtīgu stādu izaudzēšanai. Arī izveidojoties AS “Latvijas valsts meži”, Gundegas Vītolas darbs ir saistīts ar meža koku sēklu bāzes uzturēšanu – viņas pārziņā ir Latvijā vienīgā meža koku sēklu noliktava.

Laureāti nominācijā „Par inovatīvu uzņēmējdarbību” ir SIA “Cewood”, SIA “Pavasars Housing Construction” un SIA “UOT”.

Iesaistoties jaunas augsnes gatavošanas tehnoloģijas pakalpojuma sniegšanā, uzņēmums kļuvis par pirmo, kurš  šo tehnoloģiju piedāvā Latvijā. Disku arkli meža augsni sagatavo kvalitatīvi un atbilstoši prasībām, to funkcionalitāti un precīzo darba sniegumu augstu vērtē ne tikai meža apsaimniekotāji un mežu īpašnieki, bet arī LVMI “Silava” zinātnieki.

Vienīgais ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs, kas veiksmīgi pārņēmis un turpina attīstīt vairāk nekā 50 gadus senas, ekoloģiski tīra būvmateriāla ražošanas tradīcijas Latvijā un ir viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem pasaulē.

Ilggadējā pieredze, jaunākās kokapstrādes tehnoloģijas, kā arī rūpīgi atlasītie kokmateriāli garantē augstu produkcijas kvalitāti. Uzņēmums ir investējis ne tikai jaunākajās tehnoloģijās, bet arī mūsdienīgās darbinieku darba un sadzīves telpās.
Uzņēmums ir atvērts sadarbībai ar izglītības un pētniecības institūcijām.

Nominācijā „Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā” laureāti ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Jānis Donis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte vadošais pētnieks Aleksejs Nipers un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas (LV KĶI) institūta Polimēru laboratorijas kolektīvs: LV KĶI direktors, Polimēru laboratorijas vadītājs, LZA kor.loc. Dr.sc.ing. Uģis Cābulis, Polimēru laboratorijas vadošā pētniece PhD Anda Fridrihsone, Polimēru laboratorijas vadošais pētnieks PhD Miķelis Kirpļuks, Polimēru laboratorijas pētniece PhD Aiga Ivdre.

Zinātniskā darbība saistīta ar daudzmērķu mežsaimniecības, meža dabisko traucējumu, meža ekonomikas un mežaudžu augšanas gaitas modelēšanas jautājumiem. 
Pētījums “Vienvecuma egļu meži Latvijā” 2019. gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas nomināciju “10 zinātnes sasniegumi Latvijā”.

Daudzus gadus strādā poliuretānu ķīmijā un tehnoloģijā, savu darbību fokusējot uz poliuretānu materiālu izstrādi no atjaunojamām izejvielām, kas ļautu aizstāt tradicionāli izmantotās naftas ķīmijas izejvielas. Koksnes pārstrādes produkti un blakusprodukti ieņem nozīmīgu vietu pārejā no fosilajiem resursiem balstītas ekonomikas uz atjaunojamiem resursiem balstītu ekonomiku, un tiem ir būtiska nozīme, lai veicinātu aprites un dekarbonizētas ekonomikas attīstību.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes, Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta vadošais pētnieks. Alekseja Nipera sniegums vairāk iepazīts, realizējot vairākus pētījumu, kas skar zemes izmantošanas optimizāciju klimata pārmaiņu kontekstā, analizējot saistošās stratēģiskā līmeņa politikas un plānus, vērtējot un nosakot koksnes resursu izmantošanas potenciālu, kā arī dažādu potenciālo saimniecisko aktivitāšu sociāli ekonomisko ietekmi.

Laureāti nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” ir Dzintars Laivenieks, Gatis Lācis un Atis Poga.

Iedvesmas avots ir citi meža īpašnieki un to pieredze meža apsaimniekošanā.
Īpašnieks ir izcils piemērs citiem meža īpašniekiem ar to, ka ir sakopis savulaik no tantes mantoto īpašumu un visus no meža iegūtos līdzekļus iegulda mežā – gan kvalitatīvu mežaudžu veidošanā, gan arī citu meža īpašumu iegādē. Turklāt meža darbos tiek iesaistīta arī ģimene. Interesanti, ka īpašnieks pievērš vērību arī detaļām, piemēram, vecās laipas saglabāšana pāri novadgrāvim, jo uz tā saulītē sildoties ķirzakas. Īpašniekam mežā esot arī savs melnalkšņu biotops. Pirms dažiem gadiem sadarbībā ar kaimiņu caur minēto biotopu par saviem līdzekļiem atjaunots vecais meliorācijas grāvītis un nu pieguļošā mitraine papildināta ar melnalkšņu stādiem.

Aktīvs un sabiedrisks meža īpašnieks, vēlas, lai mežs būtu vērtība nākošajām paaudzēm. Īpašuma iegāde drīzāk bija emocionāla rakstura, jo, pirmkārt, tas tika iegādāts par godu tēvam, otrkārt, sev, lai to no izstrādāta un pamesta īpašuma pārvērstu atpakaļ par tādu meža īpašumu, kādu caur to bērnībā tika mērots ceļš uz skolu un lasītas sēnes.

Iedvesmo citus meža īpašniekus vairāk padomāt par sava meža apsaimniekošanu.  
Ata Pogas mežs ir klasisks ģimenes mežsaimniecības piemērs, viņa stāsts mežā sācies kopīgos darbos ar vectēvu, no kā arī mežs ir mantots. Lielākos meža darbos tiek iesaistīta gan ģimene, gan skolas draugi. Patīk darboties kopā, jo tad darbs ir daudz patīkamāks. Uzskata, ka būtiskākais nav vai mežā aug baltalkšņi, apse, priede vai kāda cita koku suga, bet vissvarīgākais, ka tas ir sakopts, jo tad tā ir ļoti laba vieta, kur smelties enerģiju jauniem darbiem un izaicinājumiem.