Publicēts: 15.12.2023.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece, kura zinātniskajam un praktiskajam darba meža koku audzēšanā veltījusi 60 dzīves gadus, no tiem 38 gadus aktīvi vadījusi pētījumus. Viņas vadībā izveidoti neskaitāmi ilgtermiņa meža izmēģinājumu objekti visā Latvijā, kas ir īpaši aktuāli mūsdienās – gan Eiropas Zaļā kursa interpretācijā un datu kopu sagatavošanā, gan brīvprātīgo oglekļa tirdzniecības shēmu kontekstā. Īpaši nozīmīga ir kokaudžu audzēšanai lauksaimniecībā nepiemērotā un vairs neizmantojamā augsnē.
Bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors, darba mūžu veltījis meža selekcijas darba praktiskajai realizācijai. Viņa vadībā izveidotā “LVM Sēklas un stādi” struktūrvienība nodrošinājusi nepārtrauktību meža koku sugu selekcijas procesā un integrēšanu stādu ražošanā, kas īstenojas taustāmā stādmateriālā. Kopā ar kolēģu komandu modernizējis sēklu ieguves, apstrādes un uzglabāšanas procesu, ieviesis modernas tehnoloģijas stādu audzēšanā. Viņš spējis pārliecināt kolēģus praktiķus, ka jaunā tipa stādi ir kvalitatīvāki par iepriekšējiem un, pareizi iestādīti, tie neaizies bojā, līdz ar to varam stādīt mazāk stādu, turklāt kokaudzētavā veiktā stādu aizsardzība pret kaitēkļu bojājumiem nav formalitāte, bet sevi pierādījusi sistēma.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja. Esot zemkopības ministres amatā, viņa sekmējusi apjomīgo darbu pie izmaiņām meža apsaimniekošanas nosacījumos Latvijā, kas noslēdzās ar nozīmīgiem grozījumiem Meža likumā. Kļuva vienkāršākas valsts sniegto pakalpojumu procedūras un to izmaksas, vienlaikus pakalpojumi kļuva pieejamāki un kvalitatīvāki, strauji attīstījās kopīga meža īpašumu apsaimniekošana un auga meža īpašnieku kooperācija kā risinājums atbildīgai un ražīgai privātā meža apsaimniekošanai. Arī, esot Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāja, viņa sekmējusi Meža nozares pamatnostādņu izstrādi un realizāciju, un tika ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība šķeldai.
Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā”
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) vadītājs kopš tās dibināšanas brīža 2005. gadā, un šajā laikā līdzdarbojies visu mūsu meža nozarei nozīmīgāko lēmumu pieņemšanas procesos. LMĪB ir kļuvusi ne vien par vienu no pārstāvniecības ziņā plašākajām un kompetentākajām nozares profesionālajām organizācijām Latvijā, bet arī nostiprinājusi Latvijas meža īpašnieku vietu un balsi starptautiskajā meža nozares sabiedrībā. Viņa pieredzi, zināšanas un profesionālo ētiku augstu novērtē arī citas organizācijas kā Latvijā, tā Eiropā. Vadījis sertifikācijas iestādes “PEFC Latvija” padomi, strādājis SIA “Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība” valdē, vairāk nekā piecus gadus - AS “Latvijas valsts meži” padomē, kopš 2015. gada ir Eiropas Mežu Īpašnieku Konfederācijas valdē, un pašlaik sniedz savu ieguldījumu arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes darbā.
Šajā nominācijā balva “Zelta čiekurs” tiek pasniegta arī pagājušā, 2022. gada laureātam Robertam Strīpniekam, kura profesionālā darbība nav nodalāma no kopējās meža nozares izaugsmes. Ar viņa iniciatīvu tika izveidota AS “Latvijas valsts meži”. Uzņēmuma attīstība un izaugsme sekmējusi kopējo meža nozares izaugsmi, kas deva iespēju pastāvēt un attīstīties arī nacionālajai mežzinātnei. Roberta Strīpnieka darbs radījis sajūtu, ka valstij piederošajam mežam ir saimnieks, un šim saimniekam ir nepieciešama zinātne. Viņa vadībā uzņēmums attīstīja gan prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, gan izveidoja dabas vērtību apzināšanas un saglabāšanas sistēmu, tika veidotas arī jaunas starpdisciplināras iniciatīvas, piemēram, IT attīstība, zemes dzīļu produktu un meža stādmateriāla ražošana, medību un rekreācijas pakalpojumi.
Nominācijā “Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā”
AS “Latvijas finieris” sabiedrisko attiecību vadītājs, ar Latvijas meža nozari ir bijis saistīts vairāk nekā 10 gadus. Viņš bijis ilggadējs žurnāla “Baltijas koks” redaktors. Ar viņa gādību tapis AS “Latvijas finieris” nozares izglītojošais pasākums “Zaļā klase” Sarkaņkalnā, Rēzeknes pievārtē, kas aizveda uz Latgali kvalitatīvu stāstu par meža nozīmi Latvijai.
Pauls Rēvelis ir redaktors Latvijas meža un saistīto nozaru portālam zemeunvalsts.lv, viens no iniciatoriem Latvijas dalībai konkursā “Eiropas Gada koks”. Iesaistīts Latvijas Meža sertifikācijas padomes starptautisko zinātnisko konferenču veidošanā, to norises uzraudzībā un informatīvo materiālu veidošanā gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Mēbeļu ražotāju asociācija Latvijā valdes locekle un izpilddirektore, darbojas meža nozares izstādes “Iepazīsties - Koks!” ekspozīcijas un saturiskās bāzes radīšanā un ir ilglaicīga šīs izstādes gide. Izstādi kopumā gadskārtēji apmeklējuši ap 3000 bērnu, jauniešu un pieaugušo. Viņa ilgstoši sadarbojas ar nozares profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, veidojot daudzveidīgus pedagogu profesionālās pilnveides seminārus un organizējot pedagogu stažēšanos nozares uzņēmumos.
Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”
SIA "Mappost", darbības virziens ir datorprogrammēšana. Sadarbībā ar pasūtītāju AS “Latvijas valsts meži” uzņēmums ir radījis meža nozarē unikālu koksnes produktu piegādes optimizācijas risinājumu par visefektīvāko koksnes produktu piegādes plānošanu, ievērojot tieši “meža loģistikas” specifiskos faktorus. Radītais risinājums ir unikāls ar to, ka nedz Eiropas, nedz pasaules meža apsaimniekošanā nav pieejams līdzvērtīgs risinājums, kurš nodrošinātu tieši meža nozares loģistikas specifisko apstākļu un datu kopumu optimizāciju.
SIA „VMS Timber” – mūsdienīgs un strauji augošs uzņēmums, kurš piedāvā plašu pakalpojumu klāstu kokapstrādē, no apaļo kokmateriālu pirmapstrādes līdz gatavam projektam. Uzņēmums specializējies krusteniski līmētas koksnes būvniecības tehnoloģijā (CLT) moduļu māju un “dari pats” pirtiņu ražošanā.
SIA “METSATEK”, vadošais kokvedēju virsbūvju ražošanas uzņēmums Baltijā, kas veic pilna cikla projektu realizāciju, sākot no speciāli izstrādāta tehniskā risinājuma un dizaina, līdz ražošanai un uzbūvei. Uzņēmums nodrošina citas meža nozares kompānijas arī ar koksnes, tajā skaitā šķeldas pārvadājumu risinājumiem un pilna servisa apkalpošanu.
Nominācijā “Par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu”
Meža īpašumā “Krūmiņi” ar aptuveni 31ha saimnieko īpašniece Kristīna Sprūdža ar vīru, kas atrodas Cēsu novada, Liepas pagastā. Viss šis īpašums atrodas Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības un dabas lieguma zonas teritorijā, kas uzlicis papildus atbildību meža īpašniecei. Pie tam mežā atrodas biotops “Veci vai dabiski boreāli meži”, kuru apsaimniekošana ir ierobežotāka. Meža īpašniece atzīst, ka galvenais īpašuma izaicinājums saimniekošanā ir egļu audzes, kurās postījumus jau nodarījis egļu astoņzobu mizgrauzis. Klasiska aina redzama, ka vēroties uz pieaugušajām eglēm, kur pa vidu redzami jau bojāti, nokaltuši egles stāvi, taču īpašniecei nav brīvi rīkoties. Taču īpašnieces ar lepnumu stāsta, ka Covid laikā vairāku mēnešu garumā algotais darbs tiks nomainīts uz darbu mežā, kur katru rītu devās uz mežu stādīt alkšņus un priedes. Otrs lepnums ir par dzimtas meža vecāko koku, t.i. priedi, kurai varētu būt ap 300 gadu un šobrīd tās apkārtmērs noteikšanai vajadzēja vismaz trīs pieaugušus cilvēkus. Ar šo priedi īpašniekiem saistīts īpašs stāsts, kur Kristīnes vectēvam izdevies nosargāt kara laikā no nozāģēšanas par pāris kg speķa. Dzirdot šo stāstu liek aizdomāties par to, kādu ietekmi veidojis karš un kādas sekas tas atstājis uz meža veidošanu, jo kara laikā daudzi meži tika izcirsti stratēģiskos nolūkos.
Saldus novadā, Vadakstes pagasta meža īpašnieka Agnis Graudulis saimnikeo īpašumā “Rūķmuiža”. Agnim ir plašas zināšanas ir gan par meža apsaimniekošanu Latvijā, gan to praksi Zviedrijā. Konkursam pieteiktas meža īpašums ir dzimtas īpašums, kas ir bijis saimnieciskais mežs, kokveida ganības un lauki, šobrīd praktiski viss ir dabiski vai mākslīgi apmežots. Agnis, vedot caur savu mežu, skaidri var redzams, ka veicis dažādus eksperimenta mēģinājumus. Piemēram, risku diversikācijas nolūkos meklē katrai vietai piemērotākās koku sugas, ko stādīt. Šobrīd īpašumā ir stādīti saldie ķirši, ozoli, skābarži, dižskābarži, liepas, kļavas, ēdamie kastaņi, ginki. Būtiskus ieguldījumus meža īpašnieks veicis, lai aizsargātus koku stādījumu no pārnadžu postījumiem, lokālu meža teritorijas iežogošanu. Visbeidzot īpašums “Rūķmuiža” ir kā ilgtspējīgas mežsaimniecības demonstrācijas objekts.
Meža īpašums “Gaismas” atrodas Vārkavas pagastā, Preiļu novada un tā saimnieko īpašnieks Juris Plivda, kurš ir īstens latgalietis, nākot no jaunsaimnieku sādžas “Cīrulīšiem”. Konkursam pieteikts mežs 7ha apmērā, bet apsaimniekošanā ir gandrīz 100ha. Lai gan Jurim nav tradicionālas mežsaimniecības izglītības, tomēr viņam ir profesionālas teorētiskās un praktiskās zināšanas par meža apsaimniekošanu un to praksi Latvijā. Šis ir lielisks stāsts par to, ja tev ir patiesa interese par mežu un to kopšanu, savas zināšanas var pilnveidot, lasot grāmatas, žurnālus, pētījumus, citu meža īpašnieku atziņas par mežsaimniecību utt.. Meža kopšanu savā īpašuma veic pats Juris un uzskata, ka vismaz reizi gadā īpašums jāapseko, taču vēlams būtu biežāk. Tuvākos meža īpašumus īpašnieks apseko vairākas reizes gadā un dažādos gadalaikos, lai redzētu, kā koki pārziemojuši, vai nav bijušas snieglieces, dzīvnieku bojājumi utt. Protams atjaunojot mežus, stāda dažādas koku sugu, taču mīļākais koks Jurim ir bērzs, jo tas ir ātraudzīgs un maz dabisko ienaidnieku. Jurim ir plaša un atvērta sirds un deg par mežiem, viņš cer, ka Eiropas Savienībā un daļa Latvijas iedzīvotāji spēs saprast, ka mežs nav rezervāts, kur nevar gandrīz neko darīt. Pēc viņa domām mežs domāts dzīvniekiem, putniem un cilvēkiem, mēģinot kopā līdzās pastāvēt, jo neviens no viņiem nevar dzīvot bez meža.
Lieni Pušpura, kura kopā ar dzīvesbiedru Ivo darbojas īpašumā “Sildibenes” vairāk kā piecus gadus. Lai gan meža īpašums nav liels, t.i. 8ha, bet acīmredzams ir viņu laika un darba resursu ieguldījums īpašuma sakārtošanā. Pašā sākumā Liene stāsta, kāds īpašums ir bijis pirms nokļūšanas viņu rīcībā un fotogrāfijās nofiksēti nozīmīgākie paveiktie darbi – meža izkopšana, upītes sakopšana u.c. Meža apsaimniekošanā Lienei lieliski noder mežsaimniecības izglītība un pieredze. Taču nenovērtējams ir arī dzīvesbiedra Ivo darbs un viņa profesionālā pieredze meliorācijas jomā. Šī tandēma rokraksts redzams arī viņu saimniekotajā mežā, kur redzami izkopti grāvji, iztīrīta upīte un izkoptas meža platības. Lai gan viņu īpašumā esošā mežā ir dažāda vecuma, sākot ar tikko iestādītām eglēm, līdz pieaugušām audzēm, taču lielākie izaicinājumi bijis īpašumu sakopt, meliorēt, atgūt meža platības no pārplūdušiem klajumiem, kā arī veikt neproduktīvas audzes nomaiņu. Viņu saimniekošanas rezultātā, meža pastaiga ir līdzvērtīga pastaigai pa skaistu parku. Viņu īpašums ir lielisks piemērs tam, ka, sakārtojot grāvjus un iztīrot upi, nīkuļojošus meža teritorijas kļūst par veselīgu un ar koksni bagātu mežu. Paralēli tam īpašnieki nodarbojas vēl krūmmelleņu audzēšanu, biškopību un citām lietām. Par viņiem un viņu saimniekošanu var teikt, ka viņi ir cilvēki ar Mežu sirdī.