Atjaunināts: 02.01.2024.
Deconinck, K. and C. Giner (2023), "Overcoming evidence gaps on food systems: Synthesis", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 199, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Pieaug izpratne par nepieciešamību pārveidot pārtikas sistēmas. Tomēr veiksmīgai rīcībai ir nepieciešami pamatoti pierādījumi: par risināmo jautājumu apjomu, raksturojumu un virzītājspēkiem; par dažādu politikas instrumentu efektivitāti, to sinerģiju un kompromisiem; par to, kā politikas priekšlikumi ietekmētu ieinteresētās personas; un par iedzīvotāju vērtībām un vēlmēm. Daudzos no šiem aspektiem trūkst pierādījumu. Šajā dokumentā izklāstīti galvenie konstatējumi OECD projektā “pierādījumu trūkumu novēršana pārtikas sistēmās”, kura mērķis bija identificēt dažādu veidu pierādījumu trūkumus, kā arī pragmatiskas pieejas to pārvarēšanai. Projektā tika izskatīts šis jautājums, izmantojot trīs padziļinātas analīzes par pārtikas nodrošinājuma un pārtikas palīdzības programmām OECD valstīs, dzimumu un pārtikas sistēmām un ietekmi uz vidi pārtikas piegādes ķēdēs. Kopumā vērtējot, būtu nepieciešams turpināt darbu pie pierādījumu trūkumu novēršanas attiecībā uz pārtikas sistēmām.
Atslēgas vārdi: dati, ilgtspējīgas attīstības mērķi, ietekmes novērtējumi, pierādījumu trūkuma kartes, rādītāji
Pieejams: https://doi.org/10.1787/043db97b-en
Giner, C., M. Hobeika and C. Fischetti (2022), "Gender and food systems: Overcoming evidence gaps", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 184, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Dzimumu līdztiesības veicināšanai var būt pozitīva ietekme uz pārtikas sistēmu trīskāršo uzdevumu - nodrošināt pārtiku arvien lielākam iedzīvotāju skaitam, atbalstīt miljoniem cilvēku, kas strādā pārtikas piegādes ķēdē, un to darīt ekoloģiski ilgtspējīgā veidā. Tomēr šīs pozitīvās sinerģijas bieži vien nav redzamas, jo netiek vākta statistika, kas iedalīta pēc dzimuma. Šajā ziņojumā aicināts pilnveidot labākus pierādījumus par dzimumu un pārtikas sistēmām, kas ir nepieciešams kā pirmais solis ceļā uz dzimumu līdztiesību. Pamatojoties uz OECD valstu pieredzi, ziņojums sniedz vadlīnijas, lai noteiktu un novērstu pierādījumu trūkumu par dzimumu līdztiesības aspektiem un politiku, kas vērsta uz dzimumu nevienlīdzības mazināšanu pārtikas sistēmās, ar mērķi veicināt sieviešu ieguldījumu pārtikas sistēmās.
Atslēgas vārdi: Dzimumu līdztiesība, sievietes - darba ņēmējas, dzimumu ietekmes analīze, pārtikas sistēmas, Sievietes - uzņēmējas, Sievietes - patērētājas
Pieejams: https://doi.org/10.1787/355ba4ee-en
Giner, C. and O. Placzek (2022), "Food insecurity and food assistance programmes across OECD countries: Overcoming evidence gaps", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 183, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Sagaidāms, ka pārtikas sistēmas nodrošinās ar pārtiku arvien pieaugošo iedzīvotāju skaitu. Lai gan jaunattīstības valstīs pārtikas trūkums ir daudz sastopamāks, tas skar arī OECD valstis. Pašreizējā augstā pārtikas cenu līmeņa dēļ vairāk cilvēku varētu nonākt nabadzībā un badā. Valdībām ir uzdevums mazināt negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām. Tās vada vai atbalsta pārtikas palīdzības programmas, piemēram, skolēnu ēdināšanas programmas, pārtikas kuponu programmas un pārtikas banku darbības. Pamatojoties uz OECD valstu pieredzi, šajā pētījumā ir sniegtas pārskats, lai apzinātu un novērstu pierādījumu trūkumu par pārtikas nodrošinājuma un pārtikas palīdzības programmām, kas ļautu labāk orientēties uz šādām programmām un uzlabot to efektivitāti. Šajā dokumentā uzsvērta nepieciešamība OECD valstīm koordinēti censties regulāri apkopot salīdzināmu informāciju.
Atslēgas vārdi: Skolēnu ēdināšanas programmas, pārtikas kuponi, COVID, pārtikas nodrošinājuma mērījumi, pārtikas bankas, pārtika
Pieejams: https://doi.org/10.1787/42b4a7fa-en
Frezal, C., C. Nenert and H. Gay (2022), "Meat protein alternatives: Opportunities and challenges for food systems’ transformation", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 182, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Gaļas alternatīvas piesaista privātos ieguldījumus un pētnieku interesi kā iespējamais risinājums, lai apmierinātu pieaugošo globālo pieprasījumu pēc olbaltumvielām ilgtspējīgā, ētiskā un veselīgā veidā. Izmantojot pārtikas sistēmu objektīvu, šajā pētījumā ir pētītas iespējas un izaicinājumi, kas saistīti ar trim gaļas alternatīvām: augu, kukaiņu un kultivētu gaļu. Analīzes pamatā galvenokārt ir literatūras pārskats, ko papildina ilustratīvs scenārijs, izmantojot OECD -FAO AGLINK-Cosimo modeli. Scenārija analīzes rezultāti liecina, ka pāreja no gaļas uz gaļas alternatīvām valstīs ar augstiem un vidēji augstiem ienākumiem varētu izraisīt lauksaimniecības zemes izmantošanas un SEG emisiju samazināšanos. Mazāks pieprasījums pēc gaļas šajās valstīs izraisītu arī gaļas, sojas pupu un graudaugu starptautisko cenu samazināšanos, kas dotu labumu patērētājiem, bet radītu spiedienu uz lauksaimnieku ienākumiem.
Atslēgas vārdi: Ekonomiskais scenārijs, kultivēta gaļa, augu bāzes, kukaiņi
Pieejams: https://doi.org/10.1787/387d30cf-en
Tallard, G., et al. (2022), "Potential impact of dietary changes on the triple challenge facing food systems: Three stylised scenarios", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 173, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Paredzams, ka pāreja uz veselīgāku uzturu risinās izaicinājumu nodrošināt ar pārtiku un pilnvērtīgu uzturu pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu. Šajā ziņojumā tiek pētīts, vai šāda pāreja pozitīvi ietekmētu arī pārējās divas problēmas, ar kurām saskaras pārtikas sistēmas: nodrošināt iztikas līdzekļus tiem, kas strādā pārtikas piegādes ķēdē, un veicināt vides ilgtspējību. Ziņojumā konstatēts, ka uztura saskaņošana ar Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām par cukura un tauku patēriņu pozitīvi ietekmētu uzturu un nodrošinātību ar pārtiku, kā arī pozitīvi ietekmētu vides ilgtspējību. Tomēr ietekme uz iztikas līdzekļiem visā pārtikas vērtību ķēdē kopumā būtu negatīva. Kompromisu un sinerģijas apjoms ir lielāks, ja tauku patēriņš tiek samazināts, atšķirībā no cukura patēriņa, jo faktiskais tauku patēriņa līmenis ir tālāk no PVO ieteikumiem.
Atslēgas vārdi: Liekais svars, uztura ieteikumi, nepietiekams uzturs, nodrošinātība ar pārtiku, ilgtspējība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/d7a18023-en
OECD (2021), "COVID-19 and food systems: Short- and long-term impacts", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 166, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Covid-19 pandēmija radīja nepieredzētu īstermiņa stresu pārtikas piegādes ķēdēm visā pasaulē. Tomēr gan privātā sektora dalībnieku, gan politikas veidotāju ātrā reakcija lielākoties spēja novērst nopietnus traucējumus. Tomēr pat pirms Covid-19 uzliesmojuma pārtikas sistēmas saskārās ar milzīgu “trīskāršu izaicinājumu”, proti, vienlaikus nodrošinot ar pārtiku un pilnvērtīgu uzturu pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu, sniedzot ienākumus miljoniem cilvēku, kuri strādā pārtikas ķēdēs, un saglabājot nozares vides ilgtspējību. Šajā rakstā apskatīts stress, ko COVID-19 rada pārtikas piegādes ķēdēs, un ievērojamā noturība, ko šīs piegādes ķēdes ir demonstrējušas valstīs ar augstu ienākumu līmeni, kā arī īpaša ietekme zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs un caurspīdīguma nozīme, lai izvairītos no Covid-19 izraisītas pārtikas krīzes. Noslēgumā tiek apskatīti pārtikas sistēmu ilgtermiņa izaicinājumi, apgalvojot, ka neparedzētais Covid-19 satricinājums pastiprina vajadzību pārejai no “parastās uzņēmējdarbības” (business as usual) politikas uz tālredzīgākām pārtikas sistēmu politikām.
Atslēgas vārdi: Caurspīdīgums, pārtikas nodrošinājums, uzturs, akvakultūra, krājumu veidošana, ilgtspējība, piegādes ķēdes noturība, zivsaimniecība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/69ed37bd-en
Placzek, O. (2021-02-10), “Socio-economic and demographic aspects of food security and nutrition”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 150, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: OECD valstīs sociāli ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošās iedzīvotāju grupas mēdz patērēt pārtiku ar zemāku uzturvērtību, kas var ietekmē veselības rezultātus, tostarp aptaukošanos. To veicinošie faktori ir tostarp zems ienākumu un izglītības līmenis, vientuļo vecāku mājsaimniecības un ātrās ēdināšanas restorānu izplatība un pieejamība. Plašākā mērogā pārtikas trūkums joprojām ir problēma arī OECD valstīs, kur pamat-iedzīvotāji (Indigenous Peoples) ir īpaši neaizsargāti. Pārtikas bankas, ko pārvalda nevalstiskās organizācijas, sniedz ārkārtas pārtikas palīdzību, dažkārt izmantojot pārtikas atkritumu mazināšanas politikas ietvaros atgūto pārtiku, tomēr šīs pieejas ilgtspējība tiek apstrīdēta. Izpratni par sociāli ekonomisko un demogrāfisko faktoru lomu mājsaimniecību pārtikas pirkšanas un patēriņa noteikšanā ierobežo nepietiekama un neregulāra pārtikas datu vākšana, tostarp par pārtikas trūkuma izplatību. Datu trūkums kavē arī politikas efektivitātes novērtēšanu, risinot konkrētu sociāli ekonomisko un demogrāfisko grupu vajadzības.
Atslēgas vārdi: Pamatiedzīvotāji, COVID-19, aptaukošanās, pārtikas mārketings, pārtikas bankas
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/49d7059f-en
Giner, C. and J. Brooks (2019), Policies for encouraging healthier food choices, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 137, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Kāda ir valdības politikas loma veselīgākas pārtikas izvēles veicināšanā, lai apkarotu pašreizējās liekā svara un aptaukošanās epidēmijas? Šajā ziņojumā īsi apskatīta neveselīga uztura pierādījumu bāze, tostarp ar to saistītais slogs veselības sistēmai. Pēc tam tiek apkopotas pašreizējās zināšanas par politikas instrumentu efektivitāti neveselīgas diētas apkarošanai un tiek ierosināta četru virzienu politikas pieeja, lai veicinātu veselīgākas pārtikas izvēli, kas atbilst plašākiem mērķiem pārtikas un lauksaimniecības nozarē. Minētā politikas pieeja ietver valsts pasākumus attiecībā uz pieprasījumu, brīvprātīgu sadarbību ar pārtikas pārstrādi attiecībā uz piedāvājuma un pieprasījuma krustpunktu, stingrākus noteikumus gadījumos, kad publiskā un privātā sektora stimuli ir nepareizi salāgoti, un fiskālos pasākumus. Šajā ziņojumā ir uzsvērta stabilas pierādījumu bāzes nozīme efektīvas politikas izstrādē, kurai savukārt nepieciešami ieguldījumi efektīvās datu sistēmās. Pielikumā ir apkopots, cik labi attīstītas pārtikas datu sistēmas pašlaik ir dažādās OECD valstīs, un sniegti ieteikumi, kā virzīties uz priekšu.
Atslēgas vārdi: pārtikas izvēle, liekais svars, aptaukošanās, veselības aizsardzības politika, datu sistēmas
Pieejams: https://doi.org/10.1787/11a42b51-en
OECD/FAO (2018), Food Security and Nutrition: Challenges for Agriculture and the Hidden Potential of Soil, OECD Publishing, Paris/FAO, Rome
Kopsavilkums: Šis ziņojums, ko sagatavojusi FAO un OECD sadarbībā ar IFPRI, IFAD, Pasaules Bankas un PTO, ir iesniegts Argentīnas G20 prezidentūrai, atbildot uz prezidentūras pieprasījumu pēc informācijas par nākotnes tendencēm un izaicinājumiem, ar kuriem saskarsies globālā lauksaimniecība, īpašu uzmanību pievēršot augsnes lomai pārtikas nodrošinājuma veicināšanā un pasākumiem, kurus varētu veikt, lai veicinātu ilgtspējīgu augsnes pārvaldību.
Atslēgas vārdi: pārtikas nodrošinājums, augsnes pārvaldība, augsnes auglība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/9789264183780-en
Furuhashi, G. and H. Gay (2017), "Market Implications of Integration of Asian Rice Markets", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 108, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā pētījumā ir skatīts, kā rīsu tirgu integrācija ASEAN valstīs ietekmē rīsu importu, eksportu, ražošanu, patēriņu un cenas šajās valstīs, kā arī pārējā pasaulē. Analīzē apskatīta pašreizējā politika, ko piemēro ASEAN rīsu tirgiem, un, izmantojot OECD un FAO Aglink-Cosimo modeli, novērtēta divu reformu scenāriju ietekme desmit gadu laika periodā. Pirmais scenārijs paredz tarifu atcelšanu reģionā, savukārt aizsardzība pret valstīm ārpus reģiona paliek nemainīga. Otrais scenārijs paredz ciešāku cenu integrāciju visā reģionā, arī nemainot aizsardzību pret valstīm ārpus reģiona. Tiek secināts, ka reģionālās tirdzniecības tirgus atvēršana palielinās kopējo ražošanu, patēriņu un tirdzniecību visā reģionā. Kopējais labklājības ieguvums ir vairāk nekā piecpadsmit reizes lielāks, pilnībā integrējot cenu, nevis tikai tarifu reforma. Nozīmīgas cenu izmaiņas rada uzvarētājus un zaudētājus visās valstīs, uzsverot nepieciešamību pēc papildu politikas, kas jāpievieno rīsu tirgus integrācijas programmai.
Atslēgas vārdi: ASEAN valstis, rīsu tirgus, tirdzniecības tarifi
Pieejams: https://doi.org/10.1787/c81e00c6-en
Beaujeu, R. (2016), Alternative Policies to Buffer Stocks for Food Security, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 97, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Daudzpusējās sarunās par lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju joprojām nopietnas bažas rada publiskais krājums. Šajā pētījumā galvenā uzmanība tiek pievērsta alternatīvām politikām rezerves uzkrājumu veidošanai. Vispirms rezerves krājumi tiek skatīti to politiku virzienā, kuru mērķis ir cenu stabilizācija un pārtikas nodrošinājums, lai apzinātu alternatīvas to pašu politikas mērķu sasniegšanai. Pēc tam tiek apskatīta tiešākā alternatīva valsts pārtikas krājumu veidošanai, lai stabilizētu cenu, proti, privāto krājumu veidošana. Tiek pētīta privāto rezervju uzkrāšanas pieredze, lai novērtētu to efektivitāti cenu stabilizācijas mērķu sasniegšanā un ieviešanai nepieciešamos nosacījumus. Tāpat tiek skatītas alternatīvas pieejas, kuras valdības var izmantot, lai sasniegtu pārtikas nodrošinātības mērķus, izmantojot sociālās drošības tīklus. Tiek izpētīti daži ilustratīvi piemēri, lai izceltu veiksmīgas politikas ieviešanas galvenos elementus.
Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas, pārtika, riska pārvaldība, cenu svārstības
Pieejams: https://doi.org/10.1787/5jln0434qkzp-en
Tallard, G., P. Liapis and G. Pilgrim (2016), "The Implications of Agricultural Trade and Market Developments for Food Security", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 95, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Samazināt badu un nepietiekamu uzturu ir globāla prioritāte un viens no ilgtspējīgas attīstības mērķiem (SDGs) ir pilnībā izskaust badu līdz 2030. gadam. Izmantojot OECD-FAO lauksaimniecības pārskatu līdz 2024.gadam, šajā dokumentā tiek sniegtas prognozes par pārtikas un kaloriju pieejamību valsts līmenī un par personu skaitu ar nepietiekamu uzturu. Tiek apskatīti četri alternatīvi scenāriji, kas ietekmē nepietiekamu uzturu. Tiek secināts, ka lielāki ienākumi vai ražīgāka lauksaimniecība palīdz samazināt cilvēku skaitu, kas nesaņem pietiekamu uzturu, tomēr būtiskāka problēma ir nevis pārtikas daudzums, bet efektīvāka piekļuve tai. Tirdzniecība spēlēs arvien lielāku lomu, lai nodrošinātu pārtikas pieejamību daudzās valstīs.
Atslēgas vārdi: nepietiekams uzturs, pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīgas attīstības mērķi, scenāriji, bads
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jlr579rkqwk-en
OECD (2013), „Global Food Security: Challenges for the Food and Agricultural System”, OECD Publishing
Kopsavilkums: Šajā pētījumā aplūkots, kā izmaiņas pasaules pārtikas un lauksaimniecības sistēmas darbībā var palīdzēt samazināt badu un sasniegt globālo pārtikas nodrošinājumu. Šis izaicinājums ir apjomīgs un daudzšķautņains. Kamēr pārtikas ražotāji reaģēs uz pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita pieprasījumu, tikmēr efektīvas valstu politikas var veicināt produktivitāti un apvaldīt pieaugošo spiedienu uz pārtikas cenām. Tās var arī palīdzēt nodrošināt to, ka zemes un ūdens resursi tiek izmantoti ilgtspējīgāk un ka lauksaimnieki spēj pārvaldīt riskus un pielāgoties klimata pārmaiņām. Tirdzniecībā būs svarīga loma, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un ilgtspējīgi, un pārtika nokļūtu no reģioniem ar pārpalikumu uz reģioniem ar tās trūkumu. Vienlaikus daudzpusēji reformas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka pasaules tirdzniecības sistēma darbojas veiksmīgāk un taisnīgāk, nekā tas ir bijis līdz šim.
Aptuveni divas trešdaļas pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos, kur galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība. Šajā pētījumā tiek skatīts, kā valdības politikas var paaugstināt lauksaimniecības un lauku mājsaimniecību ienākumus, un tādējādi uzlabot trūcīgo iedzīvotāju piekļuvi pārtikai. Taču, kamēr ienākumu pieaugums ir būtisks ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumam, ar to nepietiek. Lai nodrošinātu uzlabojumus cilvēku uzturā, nepieciešamas papildus politikas, kas, piemēram, uzlabo veselību un sanitāros apstākļus. Rīcība ir nepieciešama daudzos virzienos. Šī pētījuma mērķis ir palīdzēt politikas veidotājiem noteikt prioritātes globālā, reģionālā un valsts līmenī.
Atslēgas vārdi: pārtikas nodrošinājums, tirdzniecība, pārtikas pieejamība, pietiekams uzturs