Pašvaldību komunikācija un dokumentu iesniegšanas adresāti

• Pašvaldība, pamatotus ierosinājumus zvejas limitu izmaiņām (maksimālo zvejas limitu palielināšana, limitu noteikšana attiecīgajos iekšējos ūdeņos, ja tie nav noteikti šo noteikumu pielikumos, pilnīga limita atņemšana Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumu Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” (turpmāk – noteikumi Nr. 796) pielikumos minētajos iekšējos ūdeņos vai nozvejas apjoma limita piešķiršana publiskajos ezeros, ja tiek plānots uzsākt komerciālo zveju ezeros, kas nav minēti noteikumu Nr. 796 9. pielikumā) ik gadu līdz 1. jūlijam iesniedz Pārtikas drošības dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtā „BIOR” (turpmāk – institūts), kurš attiecīgi izvērtē un sniedz Zemkopības ministrijai (turpmāk – ZM) zinātniski pamatotus atzinumus par iespējamajām limitu izmaiņām; 10 darbdienu laikā pēc priekšlikumu izvērtēšanas institūts par atbalstītajiem un neatbalstītajiem priekšlikumiem rakstiski informē pašvaldību, kura iesniegusi priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām;
• Licencētās rūpnieciskās zvejas organizētājam pirms licencētās rūpnieciskās zvejas uzsākšanas tā ir jāsaskaņo ar ZM un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM);
• Licencētās zvejas organizētājs iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par licencēto rūpniecisko zveju divas reizes gadā – līdz 15.jūlijam un 15.janvārim – par iepriekšējo pusgadu; daļa naudas līdzekļu, kas iegūti par zvejas atļaujām (licencēm), divas reizes gadā – līdz 10.jūlijam par pirmo pusgadu un līdz 10.janvārim par otro pusgadu – pārskaitāma valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai;
  • Pārskats par licencēto rūpniecisko zveju
• Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību organizētājam licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību nolikums ir jāsaskaņo sekojošā secībā: ZM, institūts, Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde (ja ūdenstilpe atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā) un attiecīgā pašvaldība;
• Licencētās makšķerēšanas organizētājs iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām divas reizes gadā – līdz 15.jūlijam un 15.janvārim – par iepriekšējo pusgadu; daļa naudas līdzekļu, kas iegūti no licenču pārdošanas, divas reizes gadā – līdz 10.jūlijam par pirmo pusgadu un līdz 10.janvārim par otro pusgadu – pārskaitāmi valsts pamatbudžetā Zivju fonda veidošanai, ievērojot ūdeņu statusam atbilstošo pārskaitījuma apmēru;
  • Pārskats par licencēto makšķerēšanu
• Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki – pašvaldības – reizi pusgadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Pārskatu ar minētajām ziņām iesniedz Lauku atbalsta dienestā divas reizes gadā (līdz 15.jūlijam un 15.janvārim) par katru iepriekšējo pusgadu; 30 procentus no kopējās summas, ko pašvaldības iekasējušas par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, pašvaldībām katru mēnesi jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai;
  • Pārskats par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu
• Pašvaldība, ierosinājumus par makšķerēšanas regulēšanas pasākumiem iesniedz ZM;
• Dokumentus Zivju fonda atbalsta saņemšanai, ņemot vērā Zivju fonda pasākumiem izsludinātās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtas, atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā;
• Pašvaldības pārstāvis piedalās zivju mazuļu ielaišanas (papildus zivju resursu atražošanas valsts programmai) komisijās pašvaldības teritorijā esošajās dabiskajās ūdenstilpēs un paraksta attiecīgos zivju mazuļu ielaišanas aktus.

Informācija par kontiem, uz kuriem attiecīgos gadījumos jāveic maksājumi