Polija no 2025. gada 1. janvāra rotācijas kārtībā pārņem prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes darbā galvenā uzmanība tiks pievērsta pasākumiem, lai uzlabotu lauksaimniecības nozares konkurētspēju un palielinātu tās noturību pret krīzēm.
Ir jāstabilizē lauksaimnieku ienākumi un jāgarantē nodrošinātība ar pārtiku. Tiks risinātas problēmas, ko nozarei radīs turpmākā ES paplašināšanās, tostarp attiecībā uz Ukrainu.
Lauksaimniecības jomā Polijas prezidentūra rīkos politiskas debates par Komisijas vadlīnijām lauksaimniecības un pārtikas nākotnei. Diskusija lielā mērā palīdzēs noteikt virzību KLP reformai pēc 2027. gada.
Svarīgs jautājums būs arī KLP vienkāršošana. Tāpat, lai sasniegtu ambiciozos mērķus, kas noteikti lauksaimniecībai un KLP, ir vajadzīgs atbilstošs finansējums.
Prezidentūra arī centīsies racionalizēt Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienkāršojot KLP zaļo arhitektūru, lai tā būtu pieņemama lauksaimniekiem.
Tāpat prezidentūra uzsvērs pētniecības, inovāciju un digitalizācijas lomu visu Eiropas lauksaimniecības jomu konkurētspējas paaugstināšanā un pārtikas nodrošināšanā.
Prezidentūra organizēs regulāras diskusijas par situāciju lauksaimniecības tirgos, lai apzinātu draudus ES lauksaimniecības produktu konkurētspējai un veiktu intervences pasākumus, lai novērstu tirgus traucējumus, kā arī rīkos diskusijas par situāciju lauksaimniecības produktu starptautiskās tirdzniecības jomā.
Polijas prezidentūras prioritāte būs lauksaimnieku pozīcijas nostiprināšana pārtikas piegādes ķēdē.
Polijas prezidentūra turpinās darbu pie dzīvnieku labturības tiesību aktu pārskatīšanas, jo īpaši attiecībā uz regulas priekšlikumu par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, lai saskaņotu ES praksi.
Tāpat pievērsīs uzmanību augu selekcijas nozares konkurētspējai. Tiks turpināts darbs pie regulas projekta par jaunām genoma metodēm un regulas projekta par augu reproduktīvā materiāla tirdzniecību.
Polijas prezidentūra veiks pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas mežu ilgtspējību un noturību, turpinot darbu pie Regulas projekta par mežu monitoringu un Regulas projekta par meža reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību.
Zivsaimniecības jomā Polijas prezidentūra pievērsīs uzmanību ES flotes konkurētspējai, garantējot tās intereses sarunās reģionālajās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās un ES nolīgumos ar trešajām valstīm.
Prezidentūra apspriedīs zvejas iespēju grozījumus 2025. gadam Ziemeļjūrā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā un Atlantijas okeānā, kā arī dziļūdens krājumu zvejas iespējas. Tiks vestas sarunas arī ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju. Attiecībā uz daudzpusēju un divpusēju sadarbību ar trešaj-3ām piekrastes valstīm un ilgtspējīgu zivsaimniecības partnerību līgumiem, prezidentūra akcentēs sadarbību ar Norvēģiju, Islandi un Fēru salām. Tiks arī uzsāktas sākotnējās diskusijas par Kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanu.