Publicēts: 14.02.2023.
Atjaunināts: 20.03.2024.

Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā ir komunikācija par Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām 1.3.1.2.i.  “Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā”, kuras īstenojot, tiks veikta valstij piederošu polderu sūkņu staciju pārbūve, valsts aizsargdambju un potomālo upju regulēto posmu atjaunošana. Atveseļošanas fonds ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam.

Visa investīcijas pasākuma vispārējais mērķis ir veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām,samazinot plūdu risku.

Lai to izdarītu, Latvijā jāīsteno 21 projekts visā teritorijā, tādējādi pasargājot valsti no plūdu draudiem.

Visi būvdarbi pasākumā (21 projekts) paveicami līdz 2026. gada 30. jūnijam. Visus darbus veiks valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.

Projekti

  • Viens no pasākumiem plūdu risku mazināšanai ir valsts meliorācijas sistēmas Reiņa poldera sūkņu stacijas Nīcas pagastā, Dienvidkurzemes novadā, pārbūve

Mērķis ir nodrošināt poldera sūkņu stacijas ūdens novadīšanas spējas un noturību, aizsargāt iedzīvotājus un mazināt plūdu ietekmi uz apkārtējo teritoriju.

Esošās poldera sūkņu stacijas uzlabošanas rezultātā infrastruktūra (tostarp ūdens novadīšanas infrastruktūra) kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radītos bojājumus un izskalojumus. Pārbūvējot poldera sūkņu staciju, uzlabosies nokrišņu ūdens novadīšanas spējas un mazināsies plūdu risku draudi. Pē būvniecības tiks izmantoti efektīvāki sūkņi. Pasākumā veiks teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi nodrošinot vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu.

Reiņa poldera sūkņu stacija izbūvēta un pieņemta ekspluatācijā 1978. gadā. Sūkņu stacija, to ilgstoši ekspluatējot, ir morāli un fiziski nolietojusies. Reiņa poldera platība 412 ha, poldera baseina platība 763 hektāru. Applūstošā platība veido 476 ha pie caurplūduma ar 1% pārsniegšanas varbūtību, gadījumā ja netiktu veikti sūkņu stacijas pārbūves darbi.

Valsts meliorācijas sistēmas Reiņa poldera sūkņu stacijas pārbūve ‑ kā pastāvošas lauksaimniecības, vides un energosistēmas mijiedarbības sastāvdaļas modernizācija - novērsīs plūdu riskus aizsargājamā teritorijā un nodrošinās poldera teritorijas zemes izmantošanu atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam. Būvprojekta tehniskie risinājumi nodrošinās arī vidi saudzējošus pasākumus:

Reiņa poldera sūkņu stacijas pārbūves galvenie darbi:

  • būvlaukuma sagatavošana,
  • demontāža,
  • sūkņu stacijas pazemes daļas, ieplūdes daļas un sūkņu kameras pārbūve,
  • automātiskā restu tīrītāja izbūve,
  • izplūdes bloka izbūve,
  • sūkņu stacijas virszemes daļas izbūve,
  • teritorijas labiekārtošana,
  • krājbaseina un valsts nozīmes ūdensnoteku tīrīšana,
  • nostiprinājumu atjaunošana,
  • caurteku - regulatoru atjaunošana,
  • elektroapgādes un apgaismojuma pārbūve,
  • ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ierīkošana,
  • apsardzes signalizācijas ierīkošana.
Polderis
Telferis sanesu tīrīšanai
Telferis sanesu tīrīšanai
Ūdens tilpnē slūžas un pelēka laiva
Dzeltena sūkņu stacijas mājiņa

 

Dzeltena sūkņu stacijas mājiņa

Mērķis ir nodrošināt poldera sūkņu stacijas ūdens novadīšanas spējas un noturību, aizsargāt iedzīvotājus un mazināt plūdu ietekmi uz apkārtējo teritoriju.

Uzlabojot esošo polderu sūkņu stacijas, infrastruktūra (tostarp ūdens novadīšanas infrastruktūra) kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radītos bojājumus un izskalojumus. Pārbūvējot polderu sūkņu stacijas, uzlabosies nokrišņu ūdens novadīšanas spējas un mazināti plūdu risku draudi. Plānotās investīcijas būvniecībā u.c. pasākumi veicina primārā enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa apjomu sūkņu stacijās, lietojot efektīvākus sūkņus. Pasākumā plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi nodrošinot vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu.

  • Valsts meliorācijas sistēmas Ķūļciema poldera sūkņu stacijas Ķūļciema pagastā, Talsu novadā, pārbūve
  • Valsts meliorācijas sistēmas Upatu poldera sūkņu stacijas Ugāles pagastā, Ventspils novadā, pārbūve
  • Valsts meliorācijas sistēmas Jāņupītes poldera sūkņu stacijas Salas pagastā, Mārupes novadā, pārbūve
  • Valsts meliorācijas sistēmas Mazās Juglas poldera sūkņu stacijas Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, pārbūve
  • Valsts meliorācijas sistēmas Vēžu poldera sūkņu stacijas Salas pagastā, Jēkabpils novadā, pārbūve
  • Valsts meliorācijas sistēmas Straupciema poldera sūkņu stacijas Salas pagastā, Mārupes novadā, pārbūve
  • Valsts meliorācijas sistēmas Ratnieku-Biteslejas poldera sūkņu stacijas “Pērlītes” Salas pagastā, Mārupes novadā, pārbūve

Mērķis ir nodrošināt aizsargdambja noturību un mazināt plūdu ietekmi uz apkārtējo teritoriju.

Veicot aizsargdambju atjaunošanu, uzlabosies piegulošo platību aizsardzība no applūšanas pavasara palu un vasaras – rudens plūdu laikā. Būves paredzēts atjaunot līdz projektēto aizsargdambju atzīmēm un parametriem. Tiks veikta arī apauguma novākšana. Uzbērtās aizsargdambja nogāzes visā garumā paredzēts nostiprināt ar augsnes un zāļu sēklu maisījumu. Aizsargdambju ķermeņa aizsardzība pret bebru darbību plānota ar pīta metāla žoga sieta iebūvi aizsargdambju nogāzēs.

  • Valsts meliorācijas sistēmas Bernātu poldera aizsargdambja D-1 Nīcas un Otaņķu pagastā, Dienvidkurzemes novadā, atjaunošana
  • Valsts nozīmes ūdensnotekas Bārta un Bārtas labā krasta aizsargdambja Nīcas un Otaņķu pagastā, Dienvidkurzemes novadā, atjaunošana
  • Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības Ogres-1 poldera aizsargdambja D-1, Ogres pilsētā, Ogres novadā, atjaunošana
  • Valsts meliorācijas sistēmas Mazās Juglas poldera aizsargdambja D-1 Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, atjaunošana
  • Valsts meliorācijas sistēmas Ratnieku-Biteslejas poldera aizsargdambja D-1 Salas pagastā, Mārupes novadā, atjaunošana
  • Valsts meliorācijas sistēmas Straupciema poldera aizsargdambja D-2 Salas pagastā, Mārupes novadā, atjaunošana
  • Valsts meliorācijas sistēmas Bļodnieku poldera aizsargdambja D-1 un valsts meliorācijas sistēmas Bļodnieku poldera aizsargdambis D-2 Babītes pagastā, Mārupes novadā atjaunošana
  • Valsts meliorācijas sistēmas Rēzeknes kreisā krasta dambja D-1 Rēzeknes novadā atjaunošana
  • Valsts meliorācijas sistēmas Vārpas poldera aizsargdambja D-1 Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā, atjaunošana
  • Valsts meliorācijas sistēmas Auces poldera aizsargdambja D-2 Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā, atjaunošana
  • Valsts meliorācijas sistēmas Ošas 1 poldera aizsargdambja D-1, valsts meliorācijas sistēmas Oša 2 poldera aizsargdambja D-1 un valsts meliorācijas sistēmas Ošas 2 poldera aizsargdambja D-2 Rožupes pagastā, Līvānu novadā atjaunošana
  • Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības Ogres poldera aizsargdambja D-3, Ogres pilsētā Ogres novadā atjaunošana

Mērķis ir atjaunot valsts nozīmes ūdensnoteku un mazināt plūdu ietekmi uz apkārtējo teritoriju.

Atjaunošanas darbu laikā plānots novākt apaugumu, izrakt grunti un biomasu, izbūvēt videi draudzīgas meliorācijas sistēmas elementus, atjaunot liela diametra kolektoru iztekas un kājnieku trošu laipas, atjaunot kanāla šķērsgriezumus un nostiprināt nogāžu izbrukušos posmus. Grunts izlīdzināšana, kā arī citas darbības veicamas iespējami saudzīgi, neiznīcinot un nebojājot īpaši aizsargājamos zālāju biotopus. Atsevišķi augoši lieli koki, ja tie netraucē būvdarbu veikšanai, ir saglabājami. Ūdensnotekas pārtīrīšanas laikā, cik iespējams, jāsaglabā gultnē esošie padziļinājumi. Lielākie akmeņi pēc rakšanas darbu pabeigšanas novietojami atpakaļ ūdensnotekas gultnē. Kā videi draudzīgs elements visā pārtīrāmā posma garumā paredzēts divpakāpju šķērsgriezums.

  • Valsts nozīmes ūdensnotekas Meirānu kanāls Madonas novadā atjaunošana