Atjaunināts: 06.01.2024.
Deuss, A. and S. Honey (2023), "Costs, benefits and effectiveness of remote audits for international food safety", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 196, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Attālinātās revīzijas ļāva turpināt starptautisko pārtikas tirdzniecību, neskatoties uz smagajiem COVID-19 pandēmijas traucējumiem, bet kāda ir to loma nākotnē? Pamatojoties uz gadījumu studiju un OECD apsekojumu, šajā ziņojumā ir aplūkotas attālināto revīziju izmaksas, ieguvumi un efektivitāte. Analīze atklāj, ka galvenie ieguvumi ir mazāki ceļa izdevumi, samazināta izmešu ietekme, elastīgāka laika izmantošana un iespējas apmācīt un iesaistīt vairāk darbinieku. Tomēr ir arī būtiski trūkumi, tostarp revīzijas pierādījumu vākšanas ierobežojumi, liels papildu sagatavošanas laika slogs, interneta savienojamības jautājumi un starppersonu iesaistīšanās trūkums. Kopumā lielākā daļa ieinteresēto personu uzskata, ka attālinātās revīzijas ir mazāk efektīvas nekā revīzijas uz vietas, jo īpaši attiecībā uz regulatīvajām sistēmām vai uzņēmumu fizisko revīziju. Šajā ziņojumā uzsvērta nepieciešamība saskaņot terminoloģiju šajā jomā un izstrādāt praktiskas vadlīnijas par to, kā un kad veikt attālinātas revīzijas.
Atslēgas vārdi: Priekšrocības, digitalizācija, pārbaudes, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, trūkumi, sertifikācija
Pieejams: https://doi.org/10.1787/fef97106-en
Deuss, A. and E. Laget (2023), "Sanitary and phytosanitary approval procedures: Key issues, their impact on trade, and ways to address them", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 192, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Apstiprināšanas procedūras ir ļoti svarīgas sanitārajām un fitosanitārajām (SPS) sistēmām, jo tās atbalsta valstu saistības veicināt drošu tirdzniecību. Tomēr tās var radīt ievērojamas izmaksas un darboties kā ne-tarifiem barjeras, bez pienācīgas administrēšanas. Šajā ziņojumā aplūkotas izmaksas un iespējas, kas saistītas ar septiņiem visneatliekamākajiem jautājumiem, kuri saistīti ar apstiprināšanas procedūru administrēšanu. Analīze atklāj, ka valstis PTO arvien vairāk ir paudušas īpašas bažas par tirdzniecību (STK) par jautājumiem, kas saistīti ar apstiprināšanas procedūrām. Turklāt gravitācijas analīze liecina, ka tirdzniecības partneri, kas nodarbojas ar STK, kas saistītas ar apstiprināšanas procedūrām, vidēji tirgo par 26% mazāk nekā tie, kas nenodarbojas ne ar vienu STK. OECD apsekojums, kas īpaši izstrādāts, lai novērtētu, kā var risināt ar apstiprināšanas procedūrām saistītus jautājumus, norāda, ka pastāv vairāki risinājumi, lai uzlabotu efektivitāti lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecībā, piemēram, SFS sistēmu digitalizēšana, paļaušanās uz starptautiskiem standartiem vai SFS pasākumu vienkāršošana.
Atslēgas vārdi: Smaguma novērtējums, īpašas bažas par tirdzniecību (STK), beztarifu barjeras, digitalizācija, droša tirdzniecība, lauksaimniecības un pārtikas standarti
Pieejams: https://doi.org/10.1787/35c3fd16-en
Ryan, M., E. Avery and S. Kahn (2023), "Electronic sanitary certificates for trade in animal products: Opportunities and Challenges", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 190, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Sanitāro un fitosanitāro sertifikātu elektroniska apmaiņa var veicināt tirdzniecību ar dzīvnieku un augu izcelsmes produktiem. Elektroniska sertifikātu apmaiņa var dot labumu gan eksportētājvalstīm, gan importētājvalstīm, uzlabojot efektivitāti, uzlabojot pārredzamību un izsekojamību, kā arī uzlabojot riska pārvaldību visā pārtikas apritē. Tomēr ar e-sanitārās sertifikācijas sistēmām saistītās politikas sviras ir sarežģītas un ietver tirdzniecības politiku, kā arī reglamentējošu politiku, ieguldījumu politiku un sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības politiku. Valstis saskaras ar būtiskām problēmām, pieņemot elektroniskās sanitārās sertifikācijas sistēmas, tostarp izmaksām, kas saistītas ar infrastruktūras izveidi, apmācību un esošo regulatīvo sistēmu atjaunināšanu. Šajā publikācijā aplūkota e-sanitārās sertifikācijas sistēmu ieviešana un aplūkoti šo sistēmu pieņemšanas iespējamie ieguvumi un izmaksas. Lai pieņemtu un uzturētu ilgtspējīgas e-sanitārās sertifikācijas sistēmas, izšķiroša nozīme ir efektīvai sadarbībai un sadarbībai starp publisko un privāto sektoru.
Atslēgas vārdi: Pārtikas standarti, tirdzniecības veicināšana, digitalizācija, lauksaimniecība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/5417ff4f-en
OECD (2021), "Digital opportunities for Sanitary and Phytosanitary (SPS) Systems and the trade facilitation effects of SPS Electronic Certification", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 152, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Valstis arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas savās sanitārajās un fitosanitārajās (SPS) sistēmās, un COVID-19 pandēmijas izraisītie traucējumi paātrina šo attīstību. Kamēr valstis arvien vairāk izmanto digitālos rīkus, digitālajām tehnoloģijām joprojām ir ievērojams potenciāls uzlabot SPS sistēmas un uzlabot lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecību. Kvantitatīvā analīze, izmantojot strukturālās gravitācijas modeļa aplēses, liecina, ka digitālajām tehnoloģijām, piemēram, SPS elektroniskajiem sertifikātiem, ir pozitīva ietekme uz tirdzniecības apjomu, jo īpaši attiecībā uz augu izcelsmes produktiem, dārzeņiem un pārstrādātiem pārtikas produktiem. Neraugoties uz šiem ieguvumiem, joprojām pastāv nozīmīgas problēmas, paplašinot digitālo tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecībā, tostarp dažāda kapacitāte šo tehnoloģiju ieviešanai. Veiksmīgai digitālo tehnoloģiju izmantošanas paplašināšanai nepieciešama rūpīga plānošana un ilgtermiņa ieguldījumi, kā arī pieredzes apmaiņa un uzticības veidošana šiem rīkiem. Mērķēta finansiālā palīdzība un kapacitātes stiprināšana var sniegt atbalstu valstīm, kurām pašlaik nav spēju ieviest šos instrumentus.
Atslēgas vārdi: Covid-19, gravitācijas novērtējums, piekļuve tirgum, lauksaimniecības un pārtikas standarti, digitalizācija
Pieejams: https://doi.org/10.1787/cbb7d0f6-en
Punthakey, J. (2020-04-29), “Foreign direct investment and trade in agro-food global value chains”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 142, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Ziņojumā sniegta informācija par: 1) ārvalstu investīcijām lauksaimniecības un pārtikas nozarē; 2) ekonometrisko novērtējumu par to, kā ārvalstu investīcijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē spēj ietekmēt dalību globālajās vērtību ķēdēs (turpmāk – GVĶ); 3) aptaujas rezultātiem par pārrobežu investīcijām (aptaujā piedalījās starptautiskie uzņēmumi, kuri darbojās lauksaimniecības un pārtikas jomā).
Pēdējo gadu laikā ir novērojams straujš ārvalstu tiešo investīciju un tirdzniecības pieaugums, kas būtiski ietekmē GVĶ struktūru un veidošanos lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka ārvalstu tiešās investīcijas un tirdzniecība ir virzošie spēki GVĶ, ļaujot uzņēmumiem izplatīt savu darbību dažādās valstīs sarežģītās ražošanas ķēdēs. Lauksaimniecības un pārtikas nozarē ārvalstu investīcijas un tirdzniecības plūsmas ir veicinājušas ekonomisko izaugsmi jaunattīstības valstīs, samazinājušas transporta un komunikāciju izmaksas, kā arī mazinājušas šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem. Citi strukturāli faktori, piemēram, pieaugošs pieprasījums pēc augstas kvalitātes pārstrādātiem pārtikas produktiem un uzlabojumi tirdzniecības līgumu noteikumos, ir veicinājuši lauksaimniecības un pārtikas produktu izplatīšanās pāri robežām.
Ziņojumā publicētie starptautisko uzņēmumu aptaujas rezultāti, norāda uz to, ka ārvalstu stratēģiskās motivācijas ir cieši saistītas ar ārvalstu investīcijām. Ar ārvalstu investīciju palīdzību var tikt paplašināts eksports, atvieglota piekļuve izejvielām un lauksaimniecības zemei, uzlabota produktu izplatīšanas sistēma.
Atslēgas vārdi: lauksaimniecība, globālās vērtību ķēdes, ārvalstu tiešās investīcijas
Pieejams: https://dx.doi.org/10.1787/993f0fdc-en
OECD (2020-02-04), “Global value chains in agriculture and food: A synthesis of OECD analysis”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 139, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Ziņojumā ir sniegts atzinums par pabeigto darbu, saistībā ar globālajām vērtību ķēdēm (turpmāk - GVĶ) lauksaimniecības un pārtikas jomā, laikposmā no 2015. līdz 2016. gadam, un no 2017. līdz 2018. gadam.
Galvenie secinājumi:
- Pārtikas un lauksaimniecības nozare arvien vairāk tiek iesaistīta GVĶ. Pārtikas ražošana notiek dažādās valstīs, un tiek izmantoti resursi, kas iegūti no visas pasaules.
- GVĶ ir kļuvušas globālākas. Jaunattīstības valstis, jo īpaši Latīņamerikas un aizvien vairāk Āzijas, ir galvenie lauksaimniecības un pārtikas starpproduktu piegādātāji. Šo valstu ražotus starpproduktus bieži pārstrādā un pārdod reģionālos tīklos.
- Lauksaimniecības un pārtikas vērtību ķēdes tiek vairāk centralizētas ap valstu centriem, īpaši Ķīnā, ASV un Vācijā.
- Valstis, kas piedalās GVĶ, ir pieredzējušas nozares attīstību un nodarbinātības pieaugumu, pateicoties piekļuvei efektīvākiem un augstākas kvalitātes materiāliem un pakalpojumiem. Valstis ir guvušas labumu no jaunajām tehnoloģijām un plašākām inovācijām.
- Vairākās attīstītajās valstīs pārtikas ražošana un patēriņš lielākoties ir vietējs.
- Dalība GVĶ lauksaimniecības un pārtikas jomā spēj uzlabot produktivitāti, un veicināt ražošanas pieaugumu.
- GVĶ lauksaimniecības un pārtikas nozarē rada darba vietas.
GVĶ attīstība nozīmē, ka pieaugošo eksporta daļu no vienas valsts, pēc starpproduktu turpmākas pārstrādes, reeksportē cita. Dalības palielināšanai GVĶ un to attīstībai ir svarīgi pilnveidot politikas ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās nozarēs, īpaši tajās, kas ir cieši saistītas ar pakalpojumiem. (Liela nozīme ir fiziskai infrastruktūrai: kvalitatīvas ostas, ceļi, dzelzceļi, lidostas un telekomunikācijas tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju infrastruktūrai).
Atslēgas vārdi: globālās vērtību ķēdes, tirdzniecība ar lauksaimniecības precēm, tirdzniecība ar pievienoto vērtību, pakalpojumi, nodarbinātība, reformas politikā, tirdzniecība
Pieejams: https://dx.doi.org/10.1787/6e3993fa-en
Deuss, A. and M. Adenauer (2020-02-04), “China’s grain reserves, price support and import policies: Examining the medium-term market impacts of alternative policy scenarios”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 138, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Ziņojumā apskatīts, kā atbalsta atcelšana graudu cenām Ķīnā, ņemot vērā krājumu līmeni un importa politikas scenārijus, varētu ietekmēt vietējos un starptautiskos tirgus.
2019. gada februārī publicētais PTO strīdu izšķiršanas komisijas lēmums, noteica, ka Ķīna ir pārsniegusi atbalsta limitus rīsiem un kviešiem, tādēļ Ķīnai būtu jāpārskata sava cenu atbalsta un importa politika. 2016. gadā Ķīna atcēla atbalstu kukurūzas cenām un sāka samazināt krājumus lielajām kukurūzas valsts rezervēm. Ziņojumā pētīts, kas notiktu, ja Ķīna, līdzīgā veidā, atceltu atbalstu arī rīsu un kviešu cenām un attiecīgi samazinātu šo divu labību valsts krājumus. Analīzē tiek pētīta ietekme nākamo desmit gadu laikā, salīdzinot ar esošo situāciju.
Trīs iespējamie scenāriju veidi:
- Ķīnas importa politika netiek mainīta – Ķīna turpina administrēt tarifu kvotas tāpat, kā līdz 2018. gadam, tādā veidā kavējot TRQ aizpildīšanu (‘nepietiekami izpildīts’ scenārijs).
- Ķīna pārvalda tarifus tādā veidā, kas netraucē TRQ aizpildīšanu un tādējādi ļauj pilnībā izmantot tarifu kvotu vai pat importu, kas pārsniedz TRQ apjomu, ar augstākiem ārpuskvotas tarifiem (‘piepildīts scenārijs’).
- Ķīna atceļ tarifus graudiem un saglabā zemāko kvotas tarifa likmi – 1% apmērā kā vislielākās labvēlības tarifu (“bez TRQ” scenārijs).
Ziņojumā ietvertās prognozes un secinājumi:
- Atbalsta atcelšana cenām veicinātu pakāpenisku graudu krājumu samazināšanās pirmajos prognozēšanas perioda gados.
- Izmaiņas cenu un publisko krājumu veidošanas politikā ievērojami ietekmētu vietējos un starptautiskos tirgus (ietekme uz starptautiskajām cenām), īpaši periodā no 2019. līdz 2020. gadam, kad graudu krājumi Ķīnā, būtu izsmelti.
- Ja Ķīna saglabās pašreizējo importa politiku un minimālo krājumu līmeni, tiek prognozēts, ka pārejas periodā rīsu un kviešu cenas vietējā tirgū samazināsies par 12% rīsiem un 21% - kviešiem. Savukārt, ja Ķīnai būs maksimālais krājumu līmenis, tiek prognozēts, ka šī cenu pazemināšanās sasniegs 14% rīsiem un 28% kviešiem.
- Ja cenas rīsiem un kviešiem kļūs zemākas par šobrīd esošajām, tad nākamajā periodā var samazināties stimuls audzēt šīs kultūras, samazināsies ražošana.
- Liela nozīme ir publiskiem krājumiem, jo salīdzinoši augsti vietējie krājumi var vājināt importa pieprasījumu.
Atslēgas vārdi: graudu cenas, atbalsta atcelšana, importa politika
Pieejams: https://dx.doi.org/10.1787/f813ed01-en
Greenville, J., et al. (2019), "Influencing GVCs through Agro-Food Policy and Reform", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 125, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Globālās vērtības ķēdes (GVĶ) ietekme uz lauksaimniecības pārtikas tirdzniecību arvien pieaug un to dalībnieki ir svarīgs faktors kopējā sektora un vietējā tirgus pievienotās vērtības pieaugumam, tādejādi ir svarīgi saprast GVĶ dalībnieku dalību stimulējošo politisko ietekmi un ieguvumus. Šajā pētījumā tiek izmantots OECD METRO modelis (datoru simulācijas programma), lai izpētītu virkni politisko jautājumu “ja nu”, īpaši pētot individuālu valstu tirdzniecības un lauksaimniecības atbalsta scenārijus un to ietekmi uz GVĶ un iekšzemes pievienotās vērtības radīšanu. Rezultāti šajā dokumentā norāda uz negatīvo ieguvumu dalībai lauksaimniecības un pārtikas GVĶ, ko ietekmē pašreizējie šķēršļi piekļuvei tirgum un konkurences kropļojošie vietējie atbalsta mehānismi. Šo šķēršļu novēršana ( mazāk sarežģīti, caurspīdīgāki un zinātniski pasākumi utt.) palielinātu iedzīvotāju labklājību, lauksaimniecības pārtikas produktu eksportu, valstu iekšzemes pievienoto vērtību kā arī veicinātu tirdzniecību.
Tirgus piekļuves ierobežojumi joprojām ir galvenais lauksaimniecības nozarēm piešķirtais aizsardzības mehānisms.
Atslēgas vārdi: Globālās vērtības ķēdes, CGE modelis, lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, reģionālais tirdzniecības nolīgums.
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9ce888e0-en
OECD (2019), "The changing landscape of agricultural markets and trade: prospects for future reforms", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 118, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Ziņojumā tiek atspoguļots Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darbs, kā arī veikta lauksaimniecības politikas, tirgu un tirdzniecības analīze. Tāpat ir izgaismoti jaunākie notikumi lauksaimniecības politikā un tirgos, aplūkots, kādas izmaiņas ir nesušas pēdējās daudzpusējās reformas, un apsvērtas iespējas turpmākām reformām.
Daži galvenie secinājumi:
- Turpmākās reformas paver iespējas palielināt ienākumus un darbavietu skaitu, sekmējot lauksaimniecības pārtikas nozares dalību pasaules un iekšzemes vērtību ķēdēs.
- Valstis var spēcināt lauksaimniecības pārtikas sektoru vispārējo konkurētspēju ar atvērtākas tirdzniecības politikas palīdzību, un samazinot pasākumu ietekmi, kas palielina tirdzniecības izmaksas. Tas ietver: kropļojošā iekšzemes atbalsta un tirgus piekļuves barjeru pazemināšanu, tostarp lauksaimniecības pārtikas importam; beztarifu pasākumu piemērošanu, kas ir caurskatāma un zinātniski pamatota; un barjeru samazināšanu tirdzniecībā ar pakalpojumiem.
Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības produktu tirdzniecība, pakalpojumu tirdzniecība, beztarifu pasākumi, lauksaimniecības politika, politikas reformas, globālās vērtību ķēdes
Pieejams: https://doi.org/10.1787/7dec9074-en
Greenville, J., K. Kawasaki and R. Beaujeu (2017), "How policies shape global food and agriculture value chains", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 100, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Globālās vērtību ķēdes (GVĶ) ir mainījušas ražošanas un specializācijas raksturu visā pasaulē, tostarp lauksaimniecības un pārtikas nozarēs. Šajā pētījumā ir padziļināti aplūkota lauksaimniecības pārtikas GVĶ ainava un pētīti faktori, kas ietekmē dalību GVĶ, izmantojot nesen izstrādāto datubāzi par tirdzniecību ar pievienoto vērtību 20 lauksaimniecības pārtikas nozarēs, kas izriet no Globālās tirdzniecības analīzes projekta (GTAP) datubāzes. Pētījumā arī apskatīti ieguvumi no dalības GVĶ, ņemot vērā iekšzemes pievienotās vērtības radīšanu un nodarbinātību, galveno uzmanību pievēršot politikas faktoriem, kas ietekmē šos ieguvumus. Pētījums norāda uz ievērojamām atšķirībām GVĶ dalībā lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, ko nosaka ne tikai produktu īpašības, bet arī politiskie faktori, kas saistīti ar tirdzniecību un investīcijām, pakalpojuma tirgus politiku un lauksaimniecības vidi, kas veicina tādus faktorus kā infrastruktūru, pētniecību un izglītību. Veiktā analīze liecina, ka tirdzniecības politika ir īpaši svarīga, jo tā ietekmē iesaistīšanos GVĶ un iekšējās pievienotās vērtības radīšanu. Kā piemēram, importa šķēršļi samazina dalības iespēju GVĶ, kā rezultātā tiek samazināta iekšzemes peļņa no lauksaimniecības pārtikas eksporta. Kā arī pētījums parāda, ka lauksaimniecības un pārtikas nozarēs tirdzniecības šķēršļi darbojas kā eksporta nodoklis, samazinot iekšzemes pievienoto vērtību, kas radusies no dalības lauksaimniecības pārtikas GVĶ.
Atslēgas vārdi: Lauksaimniecība, globālās vērtības ķēdes, Globālās tirdzniecības analīzes projekts (GTAP)
Pieejams: https://doi.org/10.1787/aaf0763a-en
Gray, E., et al. (2017), "Evaluation of the relevance of border protection for agriculture in Switzerland", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 109, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Šajā pētījumā novērtēta robežu aizsardzības nozīme lauksaimniecības jomā Šveicē. Šveices lauksaimniecības politikas mērķi atspoguļo sabiedrības bažas par dažādiem lauksaimniecības ražošanas aspektiem, kā piemēram, vides ilgtspējību un dzīvnieku labturību, un sabiedrības cerības, ka lauksaimniecība nodrošinās to ar pieprasītajām precēm. Robežu aizsardzība ir viens no būtiskākajiem atbalsta politikas instrumentiem, kurus Šveice izmanto šo mērķu sasniegšanai. Pētījumā tiek konstatēts, ka izņemot vietējās pārtikas ražošanas stimulēšanu, robežu aizsardzība nav būtiska, lai sasniegtu visus lauksaimniecības politikas mērķus. Turklāt tā rada ievērojamas izmaksas Šveices ekonomikai, palielinot izmaksas vietējiem patērētājiem un starpniekiem, samazinot patērētāju izvēli un ekonomisko labklājību, un ierobežojot izaugsmi mazāk aizsargātajās un efektīvākās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā. Pētījumā tiek doti ierosinājumi alternatīviem politikas instrumentiem, kas uzlabotu lauksaimniecības nozares produktivitāti un konkurētspēju un samazinātu izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Piedāvātās alternatīvas ir apskatītas divās grupās – pirmā grupa ietver instrumentus, kas jau ir ieviesti, bet kurus varētu labāk strukturēt atbilstoši politikas mērķiem, bet otrā grupa ietver jaunus riska pārvaldības rīkus, lai palīdzētu lauksaimniekiem tikt galā ar jauniem tirgus apstākļiem, tostarp ar lielāku cenu svārstīgumu.
Atslēgas vārdi: Šveice, robežu aizsardzība, METRO modelis, daudzfunkcionalitāte, lauksaimniecība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/6e3dc493-en
Deuss, A. (2017), "Impact of agricultural export restrictions on prices in importing countries", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 105, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Preču cenu kāpuma laikā 2007.-2008. gadā un 2010.-2010. gadā vairākas valstis ieviesa īslaicīgus eksporta ierobežojumus attiecībā uz pārtikas produktiem, cenšoties aizsargāt vietējos patērētājus no pieaugošām un nepastāvīgām cenām. Tomēr šo politiku ietekme neaprobežojas tikai ar valstīm, kas tās ievieš; tās var arī ietekmēt patēriņa cenas savos tirdzniecības partneros. Šajā pētījumā analizēts, vai valstīs, kuras tradicionāli ir vairāk atkarīgas no ierobežojošās valsts importa, atšķiras eksporta ierobežojumu ietekme nekā valstīs, kuras importēja mazāku daļu. Tika apsvērti četri eksporta aizliegumi: kukurūzas aizliegums Argentīnā, rīsu aizliegumi Indijā un Vjetnamā un kviešu aizliegums Krievijas Federācijā. Pētījums nosaka eksporta aizlieguma ilgtermiņa ietekmi, parādot, vai šo aizliegumu ieviešana radīja strukturālu ilgtermiņa attiecību starp cenām starptautiskajos tirgos un patēriņa cenām vietējos tirgos. Analīze liecina, ka eksporta aizlieguma sekas bija izteiktākas valstu grupā, kas tradicionāli importēja augstāku daļu no ierobežojošajām valstīm nekā valstīs ar zemāku atkarību no importa. Rezultāti liecina, ka, lai gan eksporta aizliegumi ir pagaidu raksturs, tiem var būt ilgstošas sekas.
Atslēgas vārdi: kļūdu labošanas modelis, eksporta aizliegumi, pārtikas cenas
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/1eeeb292-en
OECD (2016), Evolving Agricultural Policies and Markets: Implications for Multilateral Trade Reform, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis ziņojums pievēršas nozīmīgu notikumu apskatam pasaules lauksaimniecības tirgos un politikām galvenajos lauksaimniecības ražošanas reģionos kopš pēdējās PTO sarunu kārtas, kas sākās 2001.gadā. Pēdējo desmit gadu laikā ražošana, cenas un tirdzniecības plūsmas ir pārveidojušas un valstis ir būtiski izmainījušas to lauksaimniecības tirdzniecības un vietējās atbalsta politikas. Šo politiku ietekme uz globālo ražošanu, tirdzniecību un labklājību ir novērtēta kopā ar iespējamo daudzpusējās tirdzniecības reformu scenāriju ietekmi. Šie novērtējumi tiek veikti, izmantojot OECD izstrādāto Metro modeli un AGLINK-COSIMO perspektīvas modeli.
Rezultāti liecina, ka pašreizējām lauksaimniecības politikām ir būtiska un negatīva ietekme uz lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecību. Kopumā tirdzniecība attiecībā uz visām lauksaimniecības un pārtikas precēm būtu lielāka, ja tiktu atceltas pašreizējās atbalsta politikas. Aizsardzība, izmantojot tirdzniecības tarifus un kvotas, nerisina pārtikas nodrošinātības problēmu. Tā vietā būtu nepieciešamas politikas, kas veicina produktivitāti un elastību ražošanas sistēmās, veicinātu ražotāju iesaistīšanos tirgū, un sniegtu drošības tīklu neaizsargātām mājsaimniecībām labākām alternatīvām.
Atslēgas vārdi: atbalsta politikas, tirdzniecība, pārtikas nodrošinājums, globālās pārtikas ķēdes