No 2005.gada ES dalībvalstīs tiešie maksājumu tiek īstenoti ar:
- Vienotā platības maksājuma (VPM) shēmu – pārejas atbalsta shēma tikai jaunajām DV
- Vienotā maksājuma (VM) shēmu – ieviesta visās vecajās ES dalībvalstīs. Slovēnijā un Maltā.
Lai saņemtu ES tiešos maksājumus jaunajām dalībvalstīm tika dota iespēja piemērot VPM shēmu, kas ir pārejas atbalsta shēma, jo nākotnē visās ES dalībvalstīs ir jāpiemēro, VM shēma. Sākotnēji Padomes Regulā Nr.1782/2003* tika paredzēts, ka jaunās dalībvalstis var piemērot VPM shēmu līdz 2008.gadam, taču Kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudes” ietvaros šis termiņš tika pagarināts un šobrīd saskaņā ar Padomes Regulu Nr.73/2009 jaunās dalībvalstis VPM var piemērot līdz 2013.gadam (ieskaitot), tātad VM shēma ir ieviešama un piemērojama ne vēlāk kā ar 2014.gadu.
Galvenā atšķirība starp VM un VPM shēmām ir nosacījums, ka lauksaimniekam, lai saņemtu maksājumu saskaņā ar VPM shēmu, atbalstam jāpiesaka zeme, kas uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, savukārt maksājuma saņemšanai saskaņā ar VM shēmu papildus nepieciešams zemes hektāru skaitam atbilstošs maksājumu tiesību skaits (skatīt 1.attēlu).
1.attēls. VPM un VM shēmas salīdzinājums
Lai saņemtu VM, lauksaimniekam ir jāaktivizē maksājumu tiesības; tas nozīmē, ka maksājumu var saņemt par tām maksājumu tiesībām, kurām atbilst atbalstam pieteiktais zemes platību ha skaits.
VM vecās ES dalībvalstis (15) ieviesa no 2005.gada, taču dalībvalstīm bija iespēja atlikt tā ieviešanu līdz 2007.gadam.
Ieviešot VM shēmu, vecajām dalībvalstīm bija dota izvēle ieviest vienu no diviem bāzes modeļiem – vēsturisko, kur maksājumu tiesību vērtība balstīta uz individuāli vēsturiski saņemtu atbalsta maksājumu references periodā, vai reģionālu modeli, kas paredz izlīdzinātu maksājumu tiesības vērtību valsts reģionā (skatīt 1.tabulu).
1.tabula: Vienotā maksājuma shēmas ES dalībvalstīs
|
Vienotā maksājuma shēmas modelis |
ES dalībvalstis |
|
VM vēsturiskais modelis (maksājumu tiesību vērtība balstīta uz vēsturiski saņemtiem maksājumiem) |
Beļģija (2006), Īrija (2005), Grieķija (2007), Spānija (2006), Francija (2006), Itālija (2006), Nīderlande (2007), Austrija (2007), Portugāle (2007), Lielbritānijas reģioni Velsa un Skotija (2005) |
|
VM statiskais hibrīda modelis (maksājumu tiesību vērtība sastāv no divām komponentēm – reģionālās komponentes, kas vienāda visām tiesībām, un no vēsturiskās komponentes) |
Luksemburga (2005), Zviedrija (2005), Lielbritānijas reģions Ziemeļīrija (2005) |
|
VM dinamiskais hibrīda modelis (atšķirībā no hibrīda modeļa šis paredz pakāpenisku maksājuma tiesību vērtību izlīdzināšanos) |
Dānija (2005), Vācija (2005), Somija (2006), Lielbritānijas reģions Anglija (2005) |
|
VM reģionālais modelis (paredzēts ieviešanai jaunajās dalībvalstīs; maksājumu tiesības vērtība sastāv no reģionālās komponentes un piemaksas no valsts rezerves par īpašiem apstākļiem) |
Slovēnija (2007), Malta (2007), Ungārija (izstrādāts, bija plānots 2009.g., bet atcelts) |
Avots: Eiropas Komisijas mājas lapa
VM ieviešana nozīmēja maksājumu tiesību piešķiršanu lauksaimniekiem, kuru skaits ir vienāds ar references gada atbalsta tiesīgo hektāra skaitu. Savukārt maksājumu tiesību vērtība ES 15 tika noteikta, balstoties uz vēsturiski saņemtu atbalsta vidējo apmēru 2000.–2002.gadā, piešķirot to pilnā vai daļējā apmērā no vēsturiski saņemtā atbalsta lieluma, kas bija atkarīgs no dalībvalsts izvēles ieviest vēsturisko vai reģionālam modelim tuvinātu modeli.
* Padomes Regula (EK) Nr.1782/2003 (2003.gada 29.septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) Nr.1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001.