Pašlaik Eiropas lauksaimniecība sastopas ar daudzām problēmām. Klimata pārmaiņu izraisītie ārkārtējie laikapstākļi, lielās ražošanas izmaksas, jaunas augu un dzīvnieku slimības, karu sekas, izjukušas globālās piegādes ķēdes un pieaugošais liela apjoma imports no trešajām valstīm rada pastāvīgu spiedienu uz Eiropas lauksaimniecības nozari. Turklāt ražotājiem ir jāievēro arvien vairāk stingru ražošanas prasību, vienlaikus saskaroties ar palielinātu administratīvo slogu. Lauksaimniekiem ir nepieciešams šo problēmu kopīgs risinājums visā Eiropā, tāpēc Ungārijas prezidentūra veicinās diskusijas par to, kā radīt konkurētspējīgu, pret krīzēm noturīgu, ilgtspējīgu, lauksaimniekiem ērtu un uz zināšanām balstītu Eiropas pārtikas sistēmu.
Lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā īpaša uzmanība tiks pievērsta lauksaimniecības un pārtikas sistēmas un ES pārtikas sistēmas konkurētspējas aspektiem. Sāksies diskusijas par to, kā Kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) tiešo maksājumu un lauku attīstības subsīdijas var visefektīvāk uzlabot lauksaimnieku un pārtikas sistēmu konkurētspēju nākotnē.
Prezidentūra plāno diskutēt par iespējām veicināt paaudžu atjaunošanos un saglabāt tradicionālo Eiropas lauku dzīvesveidu.
Padomes debates par tirgus situāciju palīdzēs noteikt krīžu pārvarēšanas pasākumu veidus, kas dažādām nozarēm nepieciešami turpmākajā KLP.
Tiks organizēta viedokļu apmaiņa par to, kā zaļā “arhitektūra” pašreizējā KLP veicina klimata mērķu sasniegšanu. Tāpat mērķis ir turpināt sarunas par tiesību aktu priekšlikumiem, kas attiecas uz augu un meža reproduktīvo materiālu, meža monitoringu, dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, jaunajām genomikas metodēm un suņu un kaķu labturību. Prezidentūra ir apņēmusies ievērojami samazināt pārtikas izšķērdēšanu ikvienā pārtikas piegādes ķēdes posmā. Īpašs uzsvars tiks likts uz pārtikas atkritumu samazināšanu.
Prezidentūra plāno uzsākt debates par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas pieredzi un jaunajiem pasākumiem pēc 2027. gada. Sadarbībā ar Komisiju prezidentūra pievērsīsies diskusijai par dalībvalstu pieredzi to tiesību aktu īstenošanā, kuri attiecas uz dzīvnieku veselību. Tāpat, gatavojoties atmežošanas regulas ieviešanai, tiks diskutēts par piegādes ķēdi, kas ir brīva no atmežošanas.
Ungārijas prezidentūra veicinās sarunas par ierosinātajiem grozījumiem tirgus kopējās organizācijas regulā un direktīvā par negodīgām tirdzniecības praksēm.
Lai attīstītu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu bioekonomiku, izšķiroša nozīme ir uz zināšanām balstītas un inovatīvas lauksaimniecības izveidei. Lielāka uzmanība ir jāpievērš zināšanu nodošanai un vietējās pievienotās vērtības radīšanai, īstenojot BIOEAST. Prezidentūras mērķis ir izveidot Eiropas mēroga pētniecības un inovācijas partnerību, kas orientēta uz Austrumeiropu. Tiks apspriesti priekšlikumi iniciatīvām četrās tematiskajās jomās par augsni, saldūdeni, pārtikas sistēmas un bioražošanu un pieņemti Padomes secinājumi. Ungārijas prezidentūra arī plāno pieņemt Padomes secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu par pārtikas produktu informācijas efektīvu piegādi patērētājiem.
Ungārijas prezidentūras prioritāte zivsaimniecības jomā ir akvakultūras nozares konkurētspēja. Ungārijas prezidentūra īpašu uzmanību veltīs ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas akvakultūras nozares attīstībai. Ungārijas prezidentūras mērķis ir sadarbībā ar dalībvalstīm attīstīt holistisku un integrētu pieeju, kas veicina ilgtspējīgu jūras un saldūdens akvakultūru atbilstošā institucionālā ietvarā. Svarīgs jautājums būs arī nozvejas kvotu noteikšana ES ūdeņos 2025. gadam.