Atjaunināts: 27.12.2023.
OECD (2023), Policies for the Future of Farming and Food in the European Union, OECD Agriculture and Food Policy Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā tiek skatītas ES politikas, izmantojot OECD produktivitātes, ilgtspējības un noturības analītisko ietvaru, un izmantoti jaunākie dati no OECD agrovides rādītājiem, lai salīdzinātu ES lauksaimniecības nozares ilgtspējīgas produktivitātes rādītājus un apzinātu galvenos iespējamos izaicinājumus. Eiropas Savienībai (ES) ir būtiska loma lauksaimniecības un pārtikas (agro-food) nozarē un ražošanā. Mainīgajā ekonomikas un politikas vidē ES lauksaimniecības pārtikas sistēma ir pierādījusi savu noturību un spēju saglabāt ražīguma pieaugumu. Tomēr OECD rekomendē, ka būtu jādara vairāk, lai lauksaimniecības nozare uzlabotu savus ekoloģiskās ilgtspējas rādītājus. ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir aicināta uzņemties svarīgu lomu Eiropas zaļā kursa redzējuma un mērķu īstenošanā. Lai reaģētu uz aktuālām vides problēmām, būs jāpārveido KLP maksājumi, jānovērš īstenošanas nepilnības ilgtspējas jomā, jāīsteno vērienīga datu un digitalizācijas stratēģija un jāvirza inovācijas lauksaimniecības politikas centrā.
Atslēgas vārdi: Eiropas Savienība, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/32810cf6-en
OECD (2023), Policies for the Future of Farming and Food in Spain, OECD Agriculture and Food Policy Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis ziņojums veic rūpīgu Spānijas lauksaimniecības un pārtikas nozares izpēti, piemērojot OECD produktivitātes, ilgtspējas un noturības analītisko ietvaru, kā arī OECD agrovides rādītāju jaunākos datus, lai salīdzinātu valsts ilgtspējīgas produktivitātes rādītājus un noteiktu galvenās problēmas, ar kurām saskaras nozare. Tiek secināts, ka Spānijā ir dinamiska un konkurētspējīga lauksaimniecības pārtikas nozare. Tomēr augstāka produktivitāte ne vienmēr ir mazinājusi vides noslodzi. Lauksaimniecības inovāciju un zināšanu sistēmai varētu būt būtiska nozīme vides problēmu risināšanā un nozares noturības uzlabošanā.
Šajā ziņojumā OECD ierosina jaunu politikas pieeju, kurā inovācija ir izvirzīta par prioritāti stratēģijai, lai saskaņotu ekoloģiskos raksturlielumus un ražīguma pieaugumu. Politikas ieteikumos galvenā uzmanība pievērsta darbībām, lai uzlabotu lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmu un padarītu to atsaucīgāku vissteidzamākajam vides spiedienam. Tam nepieciešams stiprināt institucionālo un tiesisko regulējumu, kas atbalsta lauksaimniecības inovācijas, un radīt stimulus, lai novērstu šķēršļus ilgtspējīgākai un noturīgākai lauksaimniecībai.
Atslēgas vārdi: Spānija, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/a93d26be-en
OECD (2023), Policies for the Future of Farming and Food in the Netherlands, OECD Agriculture and Food Policy Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā tiek skatīta Nīderlandes lauksaimniecības nozare un politikas, izmantojot OECD produktivitātes, ilgtspējas un noturības analītisko ietvaru un OECD agrovides rādītāju jaunākos datus, lai salīdzinātu valsts ilgtspējīgas produktivitātes rādītājus un noteiktu galvenās problēmas, ar kurām saskaras nozare, un sniegtu ieteikumus iespējamam virzībai uz priekšu. Nīderlande ir izveidojusi lauksaimniecības nozari, kas ir pasaules līderis produktivitātes un konkurētspējas jomā. Bet vides problēmas ir kļuvušas arvien neatliekamākas, un nozarei nāksies pielāgoties. Nesenais tiesas nolēmums par slāpekļa piesārņojumu ir noteicis posmu pārejai uz videi ilgtspējīgāku ceļu, kas būs grūts un strīdīgs. Lai rastu ilgtermiņa risinājumus, kas darbojas lauksaimnieku, iedzīvotāju un vides labā, būtiski būs izmantot nozares spēcīgās inovācijas spējas.
Atslēgas vārdi: Nīderlande, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/bb16dea4-en
Gray, E. and D. Jones (2022), "Innovation, agricultural productivity and sustainability in Viet Nam", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 181, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā Vjetnamas lauksaimniecības nozare novērtēta, izmantojot OECD lauksaimniecības pārtikas produktivitātes un ilgtspējas noturības politikas analīzes ietvaru. Lauksaimniecībai pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir bijusi nozīmīga loma Vjetnamas ievērojamajā ekonomikas izaugsmē. Deviņdesmitajos gados valdības politika veicināja spēcīgu lauksaimniecības ražīguma pieaugumu, bet kopš tā laika tas ir samazinājies. OECD agrovides rādītāji liecina arī par trūkumiem ietekmē uz vidi, jo īpaši attiecībā uz barības vielu līdzsvaru, ko izraisījusi agroķīmisko vielu pārmērīga izmantošana un slikta dzīvnieku atkritumu apsaimniekošanas prakse. Lauksaimniecības nozare saskaras ar ievērojamām riska noturības problēmām, ko rada klimata pārmaiņu ietekme, tostarp jūras līmeņa celšanās un biežākas un spēcīgākas vētras. Lai gan lauksaimniekiem sniegtā lauksaimniecības atbalsta līmenis ir salīdzinoši zems, tādi politikas virzieni kā zemes izmantošanas noteikumi ir tendenciozi par labu rīsu ražošanai, tādējādi saglabājot ražošanas struktūru, kurā dominē nelielas nepilna laika saimniecības, kas ierobežo inovāciju. Vjetnamas atbalsts vispārējiem pakalpojumiem lauksaimniecībā (GSSE) 2018. –2020. gadā bija līdzvērtīgs 2,5% no lauksaimniecības pievienotās vērtības, kas ir krietni zem OECD vidējā rādītāja. Atbalsta koncentrēšanās uz pētniecības, attīstības un inovācijas partnerībām ar privāto sektoru palīdzētu uzlabot lauksaimniecības agrovides rādītājus Vjetnamā. Ideālā gadījumā to vajadzētu papildināt ar zemes izmantošanas noteikumu reformu.
Atslēgas vārdi: Vjetnama, lauksaimniecības politika, lauksaimniecības produktivitāte, vides ilgtspējība
Pieejams: https://doi.org/10.1787/9cc1f47a-en
OECD (2021), Policies for the Future of Farming and Food in Norway, OECD Agriculture and Food Policy Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Norvēģija pilda nevienmērīgi četrus lauksaimniecības politikas mērķus. Lai gan Norvēģijai ir augsts nodrošinātības ar pārtiku līmenis un tā sasniedz savu mērķi saglabāt lauksaimniecisko ražošanu visā valstī, gan ekoloģiskos raksturlielumus, gan efektīvu pievienotās vērtības radīšanu pārtikas ķēdē apdraud atbalsta politika, kas saistītas ar ražošanas līmeņiem. Atbalsts ražotājiem attiecībā pret saimniecības bruto ieņēmumiem ir augstākais starp OECD valstīm, kur 59% no lauksaimnieku ieņēmumiem nāk no valdības atbalsta. Tikai 3% no kopējā atbalsta lauksaimniecībai ir veltīti pētniecībai un inovācijām. Turklāt, lai gan Norvēģijā ir spēcīgas valsts pētniecības iestādes un labi izstrādātas nodokļu atlaides, privātajam sektoram trūkst pareizo politikas stimulu ieviest inovācijas.
Šajā pārskatā ir ierosināta jauna politikas pieeja, kuras centrā ir inovācijas, kas ļautu Norvēģijai sasniegt tās mērķus un uzlabot tās lauksaimniecības un pārtikas nozares produktivitāti, ilgtspējību un noturību. Konkrēti ieteikumi ietver nozares atsaucības palielināšanu pret tirgiem, lielāku elastību lauksaimniekiem ražošanas lēmumu pieņemšanā, lielāku uzsvaru uz agrovides rezultātiem un privātā sektora lomas palielināšanu pētniecībā un inovācijā.
Atslēgas vārdi: Norvēģija, lauksaimniecība, atbalsta politika, pētniecība, inovācijas
Bagherzadeh, M. and M. Shigemitsu (2021), "Building the resilience of Turkey’s agricultural sector to droughts", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 167, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Turcija ir pakļauta vairākām dabas izraisītām katastrofām, un tai ir ievērojama pieredze saistīto risku pārvaldībā. Jo īpaši sausums ir būtiski ietekmējis valsts lauksaimniecības nozari, un sagaidāms, ka sausuma periodu biežums palielināsies klimata pārmaiņu dēļ. Esošās pārvaldības un politikas sistēmas cenšas nodrošināt, lai lauksaimniecības nozare būtu sagatavota nelabvēlīgiem notikumiem un spētu reaģēt uz tiem, tiklīdz tie notiek. Lai gan šie mehānismi palīdz uzlabot noturību, pastāv papildu iespējas stiprināt politikas procesus, jo īpaši palielinot lauksaimnieku un privātā sektora līdzdalību.
Atslēgas vārdi: Klimata pārmaiņas, lauksaimniecības risku vadība, apdrošināšana, apūdeņošana
Gray, E. and K. Baldwin (2021), "Building the resilience of the United States’ agricultural sector to extreme floods", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 161, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Lauksaimniecības ražotājiem ASV ir ievērojama pieredze dabas izraisītu katastrofu riska pārvaldībā, taču 2019. gada Vidusrietumu plūdi un viesuļvētra Florence 2018. gadā uzsvēra, cik svarīgi ir palielināt noturību pret ārkārtējiem plūdiem. Vairākas pašreizējās prakses jau veido noturību. Ražotāji var piekļūt zinātniski pamatotai informācijai par pielāgošanos klimata un laikapstākļu riskiem, sagatavotību un atveseļošanos. Oficiālie tīkli veido attiecības un iespējas pirms katastrofas, uzlabojot sagatavotības un reaģēšanas efektivitāti katastrofām. USDA saglabāšanas programmas un dažādas augsnes veselības iniciatīvas palīdz lauksaimniekiem mazināt plūdu ietekmi uz ražošanu. Tomēr lielākā daļa saimniecību atbalsta tiek novirzīta lauksaimniecības riska pārvaldības politikai un palīdzībai katastrofu gadījumos, kas palīdz ražotājiem tikt galā ar dabas katastrofu ietekmi. Noturības mērķu integrēšana šajās programmās sūtītu skaidrāku signālu ražotājiem par nepieciešamību pielāgoties un palielināt noturību. Politikas veidotājiem būtu arī jāsadarbojas ar uzticamām ieinteresētajām personām, tostarp lauksaimniecības organizācijām un konsultantiem, lai veicinātu priekšrocības, ko sniedz prakse, kas veido noturību pret dabas izraisītām katastrofām.
Atslēgas vārdi: Noturība, lauksaimniecības risku pārvaldība, dabas katastrofu risks, plūdi
Casalini, F., M. Bagherzadeh and E. Gray (2021), "Building the resilience of New Zealand’s agricultural sector to floods", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 160, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Jaunzēlandes lauksaimniecības nozare saskaras ar izaicinājumu veidot ilgtermiņa noturību pret plūdiem, kas, kā tiek prognozēts, palielināsies klimata pārmaiņu dēļ. Jaunzēlandes lauksaimniecības nozare saņem minimālu valdības atbalstu, un politikas vide ir vērsta uz labvēlīgas vides nodrošināšanu lauksaimniekiem, lai viņi varētu veidot savas noturības spējas, savukārt valdībai ir tiešāka, bet ierobežota loma reaģēšanas un atgūšanās laikā. Galvenā labā prakse ietver ex ante sistēmu, lai disciplinētu ex post palīdzību lauksaimniecībai, stimuli nozaru grupām izstrādāt atbalsta resursus lauksaimniekiem un uzsvars uz garīgo labklājību pēc krīzes. Tomēr turpmākos centienus stiprināt noturību varētu gūt no: i) uzlabotas datu vākšanas, lai atbalstītu mērķtiecīgus ieguldījumus riska novēršanā un mazināšanā; ii) pastiprinātas publiskā un privātā sektora sadarbības, lai izstrādātu un izplatītu efektīvus risinājumus, lai pielāgotos dabas apdraudējuma izraisītām katastrofām un mazinātu to riskus saimniecībās, un iii) lielākas apņemšanās nodrošināt sagatavotību un reaģēšanas spējas lauku reģionos.
Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības risku pārvaldība, plūdi, noturība, dabas katastrofu risks
Shigemitsu, M. and E. Gray (2021), "Building the resilience of Japan’s agricultural sector to typhoons and heavy rain", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 159, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Japāna ir ļoti pakļauta dabas apdraudējumiem, un Japānas lauksaimniecības produktu ražotājiem ir ievērojama pieredze dabas izraisītu katastrofu riska pārvaldībā. Tomēr nesenie liela mēroga taifūni un spēcīgas lietusgāzes ir uzsvērušas, cik svarīgi ir palielināt nozares noturību pret dabas katastrofām. Vairākas pašreizējās prakses veido noturību. Katastrofu riska pārvaldība un lauksaimniecības politikas ietvari ir elastīgi un reaģē uz mainīgajiem riskiem. Nestrukturāli pasākumi, piemēram, apdraudējuma kartes, arvien vairāk tiek uzskatīti par infrastruktūras papildinājumiem plūdu risku novēršanā un mazināšanā. Arvien biežāk tiek izmantoti arī inovatīvi lauksaimniecības risinājumi plūdu risku mazināšanai, piemēram, rīsu lauka dambis. Reaģēšana katastrofu gadījumos ir ātra, un palīdzība katastrofu gadījumos ir prioritāte, lai palīdzētu ražotājiem atsākt lauksaimniecību. Tomēr lauksaimniecības katastrofu riska pārvaldībai ir jāatspoguļo izaicinājums, ko rada biežāki un intensīvāki taifūni un stipras lietusgāzes saistībā ar novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos. Publiskie risku mazināšanas pasākumi būtu jāpapildina arī ar lielākiem lauksaimnieku un citu ieinteresēto personu, piemēram, lauksaimniecības kooperatīvu, pūliņiem, lai palielinātu lauksaimniecības noturību pret dabas katastrofām.
Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības risku pārvaldība, izturība, spēcīgas lietusgāzes, taifūni, dabas katastrofu risks
Baldwin, K. and F. Casalini (2021), "Building the resilience of Italy’s agricultural sector to drought", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 158, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Aizvien biežāks un stiprāks sausums apdraud Itālijas lauksaimniecības nozari. Tā kā tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas šīs tendences paātrinās, nozarei ir jāveido ilgtermiņa noturība. Tas prasīs labāku plānošanu un sagatavošanos sausuma ietekmei, atgūšanos pēc sausuma iestāšanās, kā arī veiksmīgāku pielāgošanos un pārveidošanu, reaģējot uz šiem notikumiem. Nesenie pozitīvi vērtējamie notikumi ietver uzlabotu datu vākšanu par ūdens apgādi un lauksaimniecības postījumiem un dabas apdraudējumu radītajiem zaudējumiem, lai labāk informētu ūdens apsaimniekošanas un investīciju lēmumus, pastiprināta apņemšanās īstenot ex ante riska pārvaldības sistēmas un vairāk līdzdalības pieejas ūdens apsaimniekošanai. Tomēr lauksaimniecības politikas portfelī pašlaik nepietiekami uzsvērti ieguldījumi lauku saimniecību sagatavotībā un pielāgošanās jomā, dodot priekšroku tādiem pārvarēšanas instrumentiem kā apdrošināšana. Turpmāki centieni palielināt lauksaimniecības noturību varētu tikt veicināti ar holistisku, ilgtermiņa nozaru riska pārvaldības stratēģiju, novērtējumu par kompromisiem starp izdevumiem riska pārvarēšanas instrumentiem pret investīcijām gatavībā dabas apdraudējumiem un pasākumiem to ietekmes mazināšanai un skaidrāka lauksaimnieku demogrāfijas un kapacitātes ņemšana vērā politikas izstrādē.
Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības riska pārvaldība, noturība, ūdens pārvaldība, sausums
OECD (2019), Agricultural Policies in Argentina, OECD Food and Agricultural Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Pārskatā aplūkotas galvenās tendences un politikas jautājumi, kas ir ietekmējuši Argentīnas lauksaimniecības nozares attīstību, un tiek sniegts novērtējums par atbalstu lauksaimniecībā (kas ir negatīvs pretēji lielākai daļa citu OECD apskatīto valstu). Kontekstā ar Argentīnas lauksaimniecības nozari tiek skatītas inovācijas, produktivitāte, ilgtspējība, riska pārvaldība un vērtību ķēdes. Tiek arī dotas OECD rekomendācijas politiku uzlabošanai.
Pēdējo divu desmitgažu laikā Argentīnas lauksaimniecības nozare ir piedzīvojusi ievērojamu inovāciju procesu, galvenokārt Pampas reģionā. Šo pārmaiņu pamatā galvenokārt bija dinamisks un aktīvs privātais sektors, kuram bieži piemēroja politikas, kas nodrošina negatīvu atbalstu, izmantojot eksporta ierobežojumus un nodokļus. Tehnoloģiju ātra pieņemšana, piemēram, uzlabotas šķirnes un bez-aršanas saimniekošana, un organizatoriskās inovācijas ir veicinājušas kopējo faktoru produktivitātes (TFP) pieaugumu laukaugiem, īpaši palielinot sojas ražošanu. Valdība koncentrēšanās uz tādu vispārēju pakalpojumu sniegšanu kā pētniecība, konsultācijas un dzīvnieku un augu veselība, ir veicinājusi inovācijas, tāpat kā lauksaimnieku proaktīvu risku pārvaldību. Tomēr ar mežu izciršanu un pesticīdu izmantošanu pieaug spiediens uz vidi.
Atslēgas vārdi: Argentīna, lauksaimniecība, tirdzniecība, inovācijas
OECD (2019), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Japan, OECD Food and Agricultural Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Japānā lauksaimniecībai ir bijusi atšķirīga pieeja nekā citām tautsaimniecības daļām. Tomēr politikai ir jāattīstās ar jaunām lauksaimniecības struktūrām un globālām tendencēm, kas vērstas uz integrētākām vērtību ķēdēm, veicinot inovācijās un uzņēmējdarbību lauksaimniecībā, un uzliekot lielāku atbildību vides jomā ražotājiem. Mūsdienu lauksaimniecība ir tehnoloģiski un datu ietilpīga nozare, un Japānai ir labas pozīcijas, lai ieviestu savu konkurētspējīgo tehnoloģiju un prasmes lauksaimniecībai, veidojot lauksaimniecības inovāciju sistēmu ar ietverošāku sadarbību.
Atslēgas vārdi: Japāna, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
OECD (2019), Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Latvijā, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Latvijai, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada, ir maza, dinamiska un atvērta ekonomika, kas veiksmīgi pārgājusi no centrālās plānošanas uz tirgus ekonomiku. Uzsāktās reformas ir veicinājušas progresu, lai gan kopumā no zema starta līmeņa un lauksaimniecībā lēnākā tempā nekā ekonomikā kopumā. Šajā ziņojumā aplūkoti apstākļi, kādos Latvijas pārtikas un lauksaimniecības nozares saimniecības un uzņēmumi veic inovācijas, lai kļūtu produktīvāki un videi draudzīgāki. Tajā apzinātas iespējas, kā arī problēmas, kas vēl jārisina. To skaitā ir prasmju nepietiekamība, emigrācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotāju un pakalpojumu koncentrācija pilsētās, kas skar visu tautsaimniecību. Nozares līmenī ir problēmas ar lauksaimniecības atbalsta maksājumu izmantošanu nekomerciālu saimniecību atbalstam un augsts neapmaksātā darbaspēka līmenis lauku saimniecībās. Risinot šīs problēmas, lauksaimniecības inovācijas var izmantot, lai uzlabotu nozares produktivitāti, kā arī pārtikas sistēmas ilgtspēju un efektivitāti. Šajā pārskatā sniegti vairāki ieteikumi, kas ļautu lauksaimniecības politikai veicināt labi funkcionējošu inovācijas sistēmu, kura spētu risināt nākotnes problēmas.
Atslēgas vārdi: Latvija, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
OECD (2018), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Korea, OECD Food and Agricultural Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Lauksaimniecība Korejā izjūt arvien lielāku spiedienu, lai apmierinātu mainīgo iekšzemes pieprasījumu, uzlabotu tās produktivitāti, lai neatpaliktu no valsts konkurētspējīgās ražošanas nozares, un kļūs konkurētspējīgāka starptautiskā līmenī. Līdz šim valdība ir piedāvājusi plašu atbalstu lauku saimniecību ienākumiem, izmantojot cenu atbalstu, tiešos maksājumus, atbalstošu nodokļu režīmu un samazinātas izejvielu cenas. Tomēr, lai risinātu zemu ienākumu problēmu lauksaimniecībā, ir vajadzīga visaptverošāka politikas pieeja, un, lai radītu nodarbinātības iespējas jaunākajai paaudzei, nepieciešama arī visaptverošāka lauku attīstības politika. Korejai vajadzētu izpētīt savas iespējas eksportēt nišas lauksaimniecības produktus un pārstrādātus pārtikas produktus, kas atspoguļo tās bagātīgo un unikālo pārtikas kultūru. Lai atbrīvotu nozares potenciālu, lauksaimniecības politikā galvenā uzmanība jāpievērš tirdzniecības uzņēmumu produktivitātes un ilgtspējas uzlabošanai un pārtikas pārstrādes nozares attīstībai. Valsts lauksaimniecības inovāciju sistēmai vajadzētu kļūt integrētākai un vairāk uz sadarbību vērstai, izmantojot tās spēcīgās konkurences priekšrocības informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.
Atslēgas vārdi: Dienvidkoreja, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
OECD (2018), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in China, OECD Food and Agricultural Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Lauksaimnieciskās ražošanas paplašināšanās Ķīnā ir bijusi ievērojama, taču uz tās dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas rēķina. Ķīna visvairāk pakļauta ūdens riskiem salīdzinot ar citām valstīm. Lai to novērstu, kā arī saskaroties ar problēmām, kas saistītas ar pieaugošajām darbaspēka izmaksām un strauji novecojošajiem lauku iedzīvotājiem, lauksaimnieciskajai ražošanai jākoncentrējas uz mazāku skaitu produktīvāku saimniecību. Tieši šajā kontekstā šajā ziņojumā ir aplūkota nesenā politikas attīstība, lai novērtētu, vai tie ir veicinājuši produktivitātes pieaugumu un vides ilgtspējību. Tā secina, ka apstākļus strukturālām izmaiņām un inovācijām lauku saimniecību līmenī Ķīnā varētu vēl uzlabot, nodrošinot zemes tiesību ilgtermiņa stabilitāti, kā arī samazinot darījumu izmaksas. Rekomendāciju 3 virzieni – strukturālo pārmaiņu veicināšana, atbalsta politikas un lauksaimniecības un vides politiku saskaņošana; inovāciju sistēmas stiprināšana. Lielāku politikas saskanību ar agrovides politikas mērķiem varētu panākt arī ar stingrāku vides noteikumu izpildi. Visbeidzot, lauksaimniecības inovāciju sistēmai varētu būt lielāka loma, galveno uzsvaru liekot uz lauksaimniecības pētniecību un attīstību tādās jomās kā vide un resursu saglabāšana, kā arī citās jomās, kuras nepiesaista daudz privātā sektora ieguldījumu.
Atslēgas vārdi: Ķīna, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
OECD/ICRIER (2018), Agricultural Policies in India, OECD Food and Agricultural Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā novērtēta lauksaimniecības un pārtikas politikas efektivitāte Indijā un tiek aprēķināti politikas rādītāji, kas sniedz visaptverošu priekšstatu par lauksaimniecības atbalstu. Tiek novērots, ka valdības iejaukšanās Indijā sniedz gan negatīvu, gan pozitīvu atbalstu lauksaimniecībai, tirgus un tirdzniecības intervences bieži vien pazemina cenas, bet subsīdijas mēslošanas līdzekļiem, ūdenim, enerģijai un citiem resursiem stimulē to izmantošanu. Ir būtiskas grūtības nodrošināt izdevīgas cenas un lielākus ienākumus lauksaimniekiem, vienlaikus saglabājot zemas pārtikas cenas patērētājiem. Pastāv arī politikas izraisīts spiediens uz dabas resursiem, piemēram, ūdeni un augsni. OECD sniegtās rekomendācijas vērstas uz lauksaimnieku labklājību uzlabošanu, kaitējuma videi un spiediena uz ierobežotiem resursiem samazināšanu, nozares labāku sagatavošanu klimata pārmaiņām, nabadzīgo pārtikas un uzturvielu nodrošinājuma uzlabošanu, vietējo tirgu darbības uzlabošanu un Indijas lielāku iesaisti globālo vērtību ķēdēs lauksaimniecības un pārtikas jomā.
Atslēgas vārdi: Indija, lauksaimniecība, pārtika, atbalsts, politikas, pārtikas nodrošinājums
OECD (2018), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Sweden, OECD Food and Agricultural Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Lauksaimniecības un pārtikas nozarei Zviedrijas ekonomikā ir maza daļa un nozīme. Ir strauji samazinājies lauku saimniecību skaits, tām paliekot lielākām un specializētākām, un tas ir veicinājis produktivitātes pieaugumu virs ES vidējā līmeņa. Lai arī Zviedrijai nav salīdzinošos priekšrocību, dažās jomās, piemēram, dārzeņu nozarē, tā ir gana konkurētspējīga. Lauksaimniecības inovācijas Zviedrijā ir vērstas uz lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspējas un ilgtspējības uzlabošanu, nodrošinot augsta līmeņa vides un dzīvnieku labturības standartus, vienlaikus palielinot lauku saimniecību produktivitāti un finansiālo dzīvotspēju. Līdz šim spēkā esošās politikas ir veicinājušas augstu patērētāju uzticēšanos pārtikas ražošanas kvalitātei un metodēm, kaut gan izaicinājumi joprojām paliek. Ņemot vērā augstās ražošanas izmaksas Zviedrijā, ir jāturpina strukturāli pielāgojumi un mērķtiecīgākas investīcijas lauksaimniecības pārtikas nozarē, kā arī jāuzlabo pētniecības iestāžu un lauksaimnieku mijiedarbības līmenis, lai nodrošinātu, ka inovatīvas metodes pieņem visi nozares dalībnieki.
Atslēgas vārdi: Zviedrija, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
OECD (2018), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Estonia, OECD Publishing, Paris
Igaunijas lauksaimniecība kopš 90. gadiem ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi un strukturālās pārmaiņas politikā un likumdošanā, kas ir bijušas pārsvarā inovācijās veicinošas. ES Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošana ir palīdzējusi modernizēt valsts lauksaimniecību, veicinot augstu produktivitātes pieaugumu ar salīdzinoši minimālu spiedienu uz vidi. Augstais izglītības līmenis un spēcīgas valsts pētniecības iestādes nodrošina auglīgu vidi inovācijām Igaunijā, lai gan Igaunijas lauksaimniecības pārtikas uzņēmumi ne visai veiksmīgi piedalās pētniecības aktivitātēs. Aizvien pieaugošais izaicinājums ir cilvēku piesaiste un noturēšana lauksaimniecības nozarē laikā, kad palielinās darbaspēka un prasmju trūkums lauku apvidos. Būtu nepieciešamas turpmāka inovāciju ieviešana un pielāgošanās tām, lai stiprinātu un paplašinātu lauksaimniecības un pārtikas nozari Igaunijā.
Atslēgas vārdi: Igaunija, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
OECD (2017), Agricultural Policies in the Philippines, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā pētījumā analizēta Filipīnu lauksaimniecības politika, atsevišķi arī apskatot pielāgošanas klimata pārmaiņām. Lauksaimniecība ir vadošā nozare un nodrošina Filipīnās 30% no kopējās nodarbinātības un veido 11% no iekšzemes kopprodukta. Filipīnās ievērojami uzlabojās kopējais ekonomiskais sniegums, tomēr lauksaimniecībā snieguma uzlabošana joprojām ir izaicinājums. Produktivitātes pieaugums atpaliek no citām Dienvidaustrumu Āzijas valstīm, un vairāki politikas izkropļojumi, piemēram, spēcīgā rīsu pašnodrošinājuma veicināšana, kavē progresu. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme pakļauta biežām dabas katastrofām, iedzīvotāju skaita un urbanizācijas pieaugumam. OECD piedāvā virkni rekomendāciju, lai uzlabotu nozares darbību un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām – mainīt tirgus atbalsta politikas, reformēt zemes pārvaldību, atbalstīt strukturālās pārmaiņas, izglītot un informēt lauksaimniekus, ieviest izvērtēšanas mehānismus politikas procesos, u.c.
Atslēgas vārdi: Filipīnas, lauksaimniecība, tirdzniecība, atbalsta politikas, klimata pārmaiņas
OECD (2017), Evaluation of Agricultural Policy Reforms in the European Union: The Common Agricultural Policy 2014-20, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir galvenais Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas instruments. Šajā pētījumā galvenā uzmanība ir pievērsta pašreizējās KLP (2014.-2020. gada) jaunajām iezīmēm un institucionālajam kontekstam. Īpaša uzmanība tiek pievērsta riska pārvaldības instrumentiem un vides pasākumiem.
Tie novērtēts, ka kopumā esošā KLP turpina iepriekšējā perioda KLP, ieviešot arī vairākus jaunumus kā zaļināšanas maksājums un maksājums gados jauniem lauksaimniekiem. Tiek vērtētas dalībvalstu izvēlēs, ņemot vērā, ka jaunais KLP paredz lielāku rīcības brīvību dalībvalstīm, pielāgojot instrumentus nacionālajām vajadzībām. Ar ražotāju atbalsta novērtējuma (PSE) ietvaru un CAPRI modeļa palīdzību tiek veikts ex ante novērtējums publiskajiem izdevumiem.
Atslēgas vārdi: Kopējā lauksaimniecības politika, reforma, riska pārvaldība, vides pasākumi,
OECD (2017), "Evaluation of farm programmes in the 2014 US farm bill: A review of the literature", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 104, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Literatūras pārskats par ASV lauksaimniecības politikas Farm Bill 2014.gada reformām, to izvērtējums. Vairāk uzmanības vērsta uz risku pārvaldības un vides saglabāšanas instrumentiem un to ieviešanu.
Galvenās izmaiņas ASV lauksaimniecības programmās ietver mērķi stiprināt riska pārvaldības instrumentus gan preču, gan ražas apdrošināšanas programmās. Tiek novērtēts, ka izmaiņas stiprina mērķu sasniegšanu - samazināt saimniecību ieņēmumu zaudējumus un dažādo lauksaimniekiem piedāvātās iespējas risku pārvaldībai. Attiecībā uz vidi – ir konsolidētas brīvprātīgās saglabāšanas programmas, kas atbalsta lauksaimniecības zemes saglabāšanu un videi draudzīgas ražošanas prakses ieviešanu. To ietekme uz vidi vērtējama pozitīvi, jo mudina lauksaimniekus ieviest videi draudzīgākas prakses un risināt plašākus vides mērķus.
Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas, graudaugu apdrošināšana, riska pārvaldība, saglabāšanas programmas
OECD (2017), Agricultural Policies in Costa Rica, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis ir pirmais pārskats par Kostariku OECD Lauksaimniecības komitejā, un tas ir veidots Kostarikas iestāšanas OECD sarunu ietvaros, lai izvērtētu Kostarikas lauksaimniecības nozares politikas un prakses, salīdzinot ar OECD labo praksi, un izvērtētu Kostarikas vēlmi un spēju ieviest OECD juridiskos instrumentus.
Vērtējot Kostarikas stiprās puses – tai ir labi eksporta panākumi gan ar tradicionāliem produktiem – kafiju un banāniem, gan arī jauniem produktiem – ananāsiem (>50% pasaules tirgus) un palmu eļļu, kas gan lielākoties pieder ārvalstu investoriem. Nozari stiprina valsts politiskā stabilitāte. Atbalsts ražotājiem ir zemāks (10%) nekā vidēji OECD (17%), tomēr lielākā daļa no tā ir tirgu kropļojošais tirgus cenas atbalsts (MPS), pārsvarā rīsiem. Tas sadārdzina galveno pārtikas produktu nabadzīgajām mājsaimniecībām, dod labumu lielākoties lielajām saimniecībām un mazina lauksaimnieku dabisku pāreju uz citu produktu ražošanu, kas varētu būt klimata pārmaiņām atbilstošāki. Lauksaimniecībai ir liela nozīme nodarbinātībā, īpaši lauku reģionos. Izaicinājumi ir saistībā ar produktivitāti, lauku nabadzību, infrastruktūras slikto stāvokli un grūtībām mazajiem lauksaimniekiem iekļauties piegādes ķēdēs. Viens no risinājumiem – ražot augstākas kvalitātes nišas un bioloģiskos produktus eksportam, kuru pārstrādē varētu nodarbināt no lauksamniecības izejošos mazkvalificētos lauku reģionu iedzīvotājus. Valdība plāno atbalstīt blakusproduktu ražošanu no tādiem produktiem kā palmas un rīsi, lai veicinātu industriju. Kostarika ir viena no aktīvajām valstīm cīņā ar klimata pārmaiņām, kas jau izsenis aizsargā dabu, ilgtspējīgu attīstību un veicina klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu, tomēr saglabājas izaicinājumi pielāgoties sagaidāmajām pārmaiņām.
OECD rekomendē Kostarikai veicināt produktivitātes pieaugumu ar valsts pakalpojumu, infrastruktūras un finansējuma pieejamības uzlabošanu, konkurētspēju un ražošanas dažādošanu, veicinot jaunu, augstvērtīgu produktu eksportēšanu un stiprinot mazo ražotāju iekļaušanos pārtikas ķēdēs, samazināt tirgus cenas atbalstu rīsiem, vairāk finansēt vispārējos pakalpojumus, īpaši zinātni un izglītību, un turpināt stiprināt lauksaimnieku zināšanas par klimata pārmaiņām.
Atslēgas vārdi: Kostarika, lauksaimniecība, tirdzniecība, atbalsta politikas, klimata pārmaiņas
OECD (2016), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in the United States, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: ASV pārtikas un lauksaimniecības sektors ir labi pozicionēts, lai apmierinātu daudzveidīgo un arvien pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, lopbarības, degvielas un izejvielām valsts un pasaules mērogā. Raksturīgais - konkurētspējīgs un uz tirgu orientēts, ir daudz aramzemes un ganību zemes, spēcīgi un novatoriski lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumi, liels iekšzemes patēriņa tirgus. Turklāt augstā produktivitāte (TFP), ko lielā mērā veicina lauksaimniecības konsolidācija un nepārtrauktas un plašas inovācijas, dod ilgstošu lauksaimniecības ražošanas pieaugumu.
Tiek ieteikts uzlabot infrastruktūru, darbaspēka samazināšanās riski liek domāt vairāk par darbaspēku taupošām jaunām tehnoloģijām, izglītības uzlabošana varētu palīdzēt piesaistīt vairāk jaunu cilvēku nozarei, kā arī paplašinātu lauksaimnieku zināšanas un prasmes (piem., par dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību). Tiek norādīts uz riska pārvaldības atbalsta politiku iespējamo negatīvo ietekmi un intensīvās saimniekošanas ietekmi uz vidi.
Atslēgas vārdi: inovācijas, produktivitāte, ilgtspējība, ASV lauksaimniecība
OECD (2016), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Turkey, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: šajā apskatā tiek izvērtēti Turcijas pārtikas un lauksaimniecības nozares izaicinājumi un iespējas, dažādu politiku ietekme uz produktivitāti, inovācijām un vidi, un sniegtas politiku rekomendācijas. Tiek secināts, ka pārtikas un lauksaimniecības nozarei ir potenciāls dot lielu ieguldījumu Turcijas ekonomikas attīstībā, bet lai tas izdotos, liela nozīme ir produktivitātes pieaugumam. Ir jāmazina lauksaimniecības “bufera” loma – citās nozarēs nestrādājošo, zemi izglītoto iztikas nodrošināšana zemu tehnoloģiju pašpatēriņa saimniecībās. Tiek rekomendēts turpināt strukturālās reformas tirgus regulācijā, darba tirgū, izglītībā un sociālās drošības sistēmā, zemes pārvaldībā un infrastruktūrā. Tāpat nepieciešams turpināt uzlabojumus zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmās, pievēršot uzmanību kvalitātei un ietekmei.
Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Turcija
Hemmings, P. (2016), “Policy Challenges for Agriculture and Rural Areas in Norway”, OECD Economics Department Working Papers, No. 1286, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Norvēģijā ir augsta prioritāte lauku kopienu atbalstam, īpaši atbalstam lauksaimniecībai, kas ir viens no augstākajiem OECD valstīs. No valsts budžeta atbalsta 2/3 tiek lauksaimniecībai – lielākoties tiešmaksājumu un nodokļu atlaižu veidā. Lai arī pateicoties esošajām politikām dzīves līmenis pilsētās un laukos ir ar mazu atšķirību, tomēr izmaksu izdevīgums un politikas ilgtspēja tiek apšaubīta šajā ziņojumā. Lauksaimniecības atbalsts koncentrējas uz esošā stāvokļa saglabāšanu, un to ir skāris maz reformu, salīdzinot ar politikām citās OECD valstīs. Uzlabojumi iespējami arī citās apskatītajās jomās. Pozitīvi, ka procesā ir norvēģu valdības pozīciju izstrāde ar mērķi liberalizēt lauksaimniecības tirgus nosacījumus. OECD rekomendē samazināt importa tarifus, tiešos maksājumus, kas balstīti uz izlaidi un ieguldījumiem, turpmāk stiprināt saikni starp politikas mērķiem un izmaksāt atbalstu par kultūras un vides atbalsta mehānismiem, un liberalizēt tiesību aktus par zemes izmantošanu un zemes nodošanu.
Atslēgas vārdi: lauksaimniecība, lauksaimniecības atbalsts, akvakultūras, zivsaimniecība, pašvaldības, reģionālā politika, tūrisms
OECD (2015), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in the Netherlands, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis pārskats vērtē apstākļus, kuros uzņēmējdarbība uzsāk inovācijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē Nīderlandē, lai kļūtu produktīvāka un vides ilgtspējīgāka. Nīderlandes pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības nozare ir inovatīva un vērsta uz eksportu, ar augstu pievienoto vērtību visā pārtikas ķēdē un ar daudzu produktu būtisku pasaules eksporta daļu. Nepārtraukti ieviešot inovācijas, ir izdevies sasniegt augstu produktivitāti un ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu, jo īpaši saimniecību līmenī, līdz ar pieaugošajiem vides normatīvajiem ierobežojumiem. Izaicinājumi ir, vai ar minimāliem uzlabojumiem esošajās tehnoloģijās un zināšanās būs gana, lai noturētu pašreizējo produktivitātes izaugsmi līmeni ilgtspējīgi, un vai inovāciju sistēma spēs radīt jaunas idejas, kas ir nepieciešamas, lai risinātu nākotnes problēmas, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām.
Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Nīderlande
OECD (2015), Agricultural Policies in Viet Nam 2015, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis pārskats veikts ciešā sadarbībā ar Vjetnamas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministriju, un tas izvērtē vjetnamiešu lauksaimniecības sniegumu pēdējo divu desmitgažu laikā un lauksaimniecības politikas reformas, apskata politikas satvaru ilgtspējīgām investīcijām lauksaimniecībā un sniedz ieteikumus, lai risinātu būtiskākās problēmas nākotnē. Tiek sniegts visaptverošs novērtējums, ņemot vērā valsts lauksaimniecības politikas, tostarp arī OECD novērtējumu par atbalsta līmeni, galveno reformu centienus un to potenciālo ietekmi.
Ekonomiskās reformas ir nodrošinājušas vērā ņemamus rezultātus Vjetnamas lauksaimniecības nozarē - vairāk nekā trīskārt palielinot saimniecību ražošanu kopš 90. gadiem, palielinot ienākumus lauku apvidos, samazinot nabadzību un sabiedrības daļu ar nepietiekamu uzturu un būtiski palielinot lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta pieaugumu. Vjetnamai tagad jāmēģina turpināt attīstību uz šiem pamatiem, vienlaikus risinot ilgtermiņa problēmas, ko rada lēnāks ražošanas pieauguma temps, zemākas preču cenu, ierobežoti zemes resursi saimniekošanas paplašināšanai un arvien vairāk pierādījumu par saimniekošanas negatīvo ietekmi uz vidi.
Atslēgas vārdi: Vjetnama, lauksaimniecības politikas, politiskā vide investīcijām
OECD (2015), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Australia, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis pētījums analizē Austrālijas valsts lomu inovāciju veicināšanā lauksaimniecības un pārtikas nozarēs. Austrālijas lauksaimniecības un pārtikas nozares ir izdevīgā stāvoklī, lai nākotnē veicinātu ekonomikas izaugsmi, ņemot vērā spēcīgo globālo pieprasījumu pēc pārtikas, un šo nozaru augsto starptautisko konkurētspēju. Tomēr pastāv arī nozīmīgi izaicinājumi, kas prasa meklēt jaunus veidus lauksaimniecības resursus un cilvēkkapitāla izmantošanai. Lai Izmantotu papildus iespējas augstākas pievienotās vērtības pārtikas segmentos, Austrālijas lauksaimniecībai nepieciešamas jaunas zināšanas un spējas uztvert pieprasījuma signālus un iespējas, īpaši kas nāk no Āzijas tirgu puses.
Būtiska priekšrocība Austrālijā ir tās vispārējo politiku ietvars, kas ir inovācijas atbalstošs. Arī lauksaimniecības politika ir kopumā sekmē inovācijas – tā rada maz tirgus traucējumu un koncentrējas uz nozares ilgtermiņa attīstības vajadzībām. Lauksaimniecības politika Austrālijā ir pārorientēta no iejaukšanās lauksaimniecības tirgū un ražotāju izmaksu subsidēšanas uz atbalstu pasākumiem, kas stimulē ražotāju piemērošanos un nodrošināšanos pret riskiem, tajā pašā laikā ilgtspējīgi saimniekojot. Ievērojams atbalsts arī pārorientēts uz produktivitātes celšanu.
Lauksaimniecības produktivitātes kāpums Austrālijā pēdējos gados ir palēninājies klimata apstākļu, un atšķirībām inovāciju izmantošanā starp dažādu saimniecību grupām. Domājot par lauksaimniecības produktivitātes izaugsmei veicināšanu, jāņem vērā vajadzību pielāgoties klimata pārmaiņām un reaģēt uz sociālajām prasībām tādās jomās kā ilgtspējīga attīstība un dzīvnieku labturība.
Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Austrālija
OECD (2015), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Canada, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis pētījums analizē Kanādas valsts lomu inovāciju veicināšanā lauksaimniecības un pārtikas nozarēs. Kanādas pārtikas un lauksaimniecības nozare ir lielākoties konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu: kaut arī izaicinājumus un iespējas ievērojami atšķiras starp reģioniem, lauksaimniecība iegūst no dabas resursu pārpilnības un maz saskaras ar vides ierobežojumiem. Lauksaimniecības negatīvā ietekme uz vidi galvenokārt saistāma ar vietējo ūdens piesārņošanu ar minerālmēsliem. Inovācijām un strukturālajām pārmaiņām sekojošā produktivitātes izaugsme ir veicinājusi ražošanas un ienākumu pieaugumu, bez būtiska spiediena palielināšanās uz resursu izmantošanu. Tomēr spēja ieviest jauninājumus arī turpmāk ir būtiska, lai izmantotu iespējas, ko sniedz pieaugošais un mainīgais pieprasījums pēc pārtikas un lauksaimniecības produktiem globālā līmenī. Kopumā Kanādā ir investīcijām un inovācijām labvēlīgi apstākļi.
Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Kanāda
OECD (2015), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Brazil, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis pētījums analizē Brazīlijas valsts lomu inovāciju veicināšanā lauksaimniecības un pārtikas nozarēs. Pēdējo divu dekāžu laikā Brazīlijas lauksaimniecības un pārtikas nozare vērojama iespaidīga izaugsme. Lielā mērā to veicināja ekonomiskajām reformām sekojošais produktivitātes pieaugums un strukturālās pārmaiņas, kā arī jaunās tehnoloģijām. Ir svarīgi šo tendenci saglabāt, lai valstī būtu pieejama lētāka pārtika, un nabadzīgākajai sabiedrības daļai - lielāki ienākumi. Tomēr iepriekš veikto ekonomisko reformu ietekme uz izaugsmi ir mazinājusies, un tāpēc palielinās vajadzība pēc izmaksu konkurētspējas celšanas.
Tiek secināts, ka esošais atbalsts ražotājiem un produktiem samazina iniciatīvas ražot efektīvāk, ieviest inovācijas un veicināt konkurētspēju. Tādejādi tiek traucēta strukturālā pielāgošanās, un ilgtermiņā tas rada saglabā zemāku lauksaimniecības nozares produktivitāti. Pārskatā tiek ieteikts uzlabot infrastruktūru, vienkāršot nodokļu politiku un pieeju kredītiem, kā arī turpināt attīstīt izglītības un pētniecības iespējas, lai nodrošinātu inovācijām atbalstošu vidi.
Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Brazīlija
OECD (2015), OECD Review of Agricultural Policies: Colombia 2015, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis ziņojums novērtē Kolumbijas lauksaimniecības veikumu pēdējās divās desmitgadēs un izvērtē Kolumbijas lauksaimniecības politiku reformas, kā arī sniedz rekomendācijas būtiskāko izaicinājumu risināšanai nākotnē. Vērtējuma pamatā ir pieeja, ka lauksaimniecības politikai ir jābūt balstītai uz pierādījumiem un rūpīgi izstrādātai un īstenotai, lai veicinātu produktivitāti, konkurētspēju un ilgtspēju, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgiem traucējumiem ražošanas lēmumiem un tirdzniecībai. Ziņojums ir kā daļa no Kolumbijas politiku izvērtējuma pirms iestāšanās OECD. Pēc Kolumbijas varas institūciju lūguma, ziņojumā iekļauta arī atsevišķa nodaļa par valsts lomu inovāciju veicināšanā lauksaimniecībā.
Tiek secināts, ka Kolumbijā lauksaimniecības nozare ir cietusi no vājām politikas izvēlēm un saskārusies ar dziļiem strukturālajiem izaicinājumiem. Zema produktivitāte mazina konkurētspēju, ko lielā mērā rada infrastruktūras trūkums, nevienlīdzīga pieeja zemei un zemes lietotāju konflikti, kā arī vājas piegādes ķēdes. Inovācijas ir ļoti svarīgas nozares konkurētspējai, ko valdība apzinās, tomēr ar ieviešanu neveicās tik gludi. Kolumbijā ir samērā liels tirgus cenas atbalsts, pārsvarā realizēts caur robežkontroles pasākumiem. Budžeta maksājumi pārsvarā vērsti kafijas ražošanas atbalstam. Rekomendācijās tiek norādīts uz nepieciešamību stiprināt politikas, kas atbalsta ilgtermiņa konkurētspēju. Valsts līdzekļi būtu jānovirza zemes īpašuma tiesību sakārtošanai, ūdens un zemes pārvaldībai un infrastruktūrai, augu un dzīvnieku veselības un pārtikas drošuma sistēmām, transporta infrastruktūrai, tirgus informācijas sistēmām, u.c. Vajadzīgi uzlabojumi politiku koordinēšanā un ieviešanā vietējā, apgabalu līmenī.
Atslēgas vārdi: Kolumbija, lauksaimniecības politikas, reformas, inovācijas
OECD (2015), OECD Review of Agricultural Policies: Switzerland 2015, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir apskatītas lauksaimniecības politikas Šveicē, atbalsts lauksaimniecībai, politiku reformu ietekme uz ekonomikas un vides aspektiem lauksaimniecībā un šveiciešu pārtikas industrijas konkurētspēju. Šveicē vērojama spēcīga tirgus aizsardzības sistēma kombinācijā ar labi veidotiem maksājumiem lauksaimniekiem, kas nodrošina ienākumu atbalstu un veicina noteiktu saimniekošanas veidu. Iepriekš OECD veikusi Šveices lauksaimniecības politiku analīzi 80.gados, un kopš tā laika ir veiktas būtiskas reformas. Šo reformu rezultātā ir samazinājusies tirgus intervence (tirgus cenas regulēšana), bet palielinājusies tiešmaksājumu nozīme. Šī ziņojuma mērķis ir apskatīt minētās reformas un izvērtēt to ietekmi uz atbalstu.
Galvenās izrietošās rekomendācijas – turpināt lauksaimniecības pārtikas tirgu liberalizāciju. Tiek sniegti ieteikumi par tirdzniecības barjeras un eksporta subsīdiju samazināšanu, tiešo maksājumu lauksaimniekiem samazināšanas un stimulu radīšanu ražot augstas kvalitātes produktus par konkurētspējīgām cenām, īstenojot reģionāli diferencētu politiku un ņemot vērā resursu ilgtspējīgumu un dzīvnieku labturību.
Atslēgas vārdi: Šveice, lauksaimniecības politikas, reformas, tiešmaksājumi, pārtikas industrija