Sanāksme par starpnozaru sadarbību, Rīga, 2005. gada 17. – 19. oktobris
No 17.oktobra līdz 19.oktobrim Rīgā notika starptautiska sanāksme „Meži – kopējie ieguvumi, kopēja atbildība, dažādas politikas”. Sanāksmi organizēja ANO Eiropas Ekonomiskā komisija un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (UNECE/FAO) sadarbībā ar Šveices un Latvijas valdībām. Foruma organizēšanā un norisē aktīvi iesaistījās arī Zemkopības ministrija (ZM).
Nozīmīgā nozares pasākuma mērķis bija sapulcināt augstākā līmeņa amatpersonas, kā arī meža nozares un citu saistīto nozaru - enerģētikas, lauksaimniecības un lauku attīstības, dabas aizsardzības, ūdenssaimniecības, finanšu un tirdzniecības speciālistus, lai risinātu meža politikas jautājumus vietējā un globālā līmenī. Sanāksmes galvenais uzdevumus - risināt komplicētus starpnozaru jautājumus un formulēt šo nozaru sadarbības politiku.
Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis uzsver: „Eiropas meža nozares pārstāvji kopā ar saistīto nozaru pārstāvjiem pirmo reizi pēc Vīnes Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā diskutēs par sadarbību ar citām nozarēm.”
Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā, kas notika 2003.gadā Vīnē, par meža jautājumiem atbildīgie ministri definēja meža nozares politikas savstarpējās sakarības ar citu nozaru politikām. Šogad sanāksme Rīgā notika pamatojoties uz Vīnes konferences 1. rezolūciju: “Starpnozaru sadarbība un nacionālo meža programmu nozīmīgums ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sinerģiju stiprināšanā”.
Sanāksmes gaitā tika apspriesti jautājumi par Eiropas un starpnozaru dimensijas nozīmību, kā arī pārrunāti galvenie sasniegumi un pārmaiņas, kas rada nepieciešamību izveidot starpnozaru sadarbību. Notika diskusijas par plašu politikas pasākumu loku. Sanāksmes dalībnieki apsprieda meža nozares lomu un citu nozaru nozīmi, savstarpējo saistību un ietekmi ar mērķi padziļināt izpratni par starpnozaru jautājumiem, kā arī rast jaunu pieeju efektīvākai sadarbībai, koordinācijai un integrācijai.
Starptautiskā sanāksmē Rīgā izvērtēja meža un saistīto nozaru mijiedarbību
No šā gada 17.oktobra līdz 19.oktobrim Rīgā notika starptautiska sanāksme „Meži – kopējie ieguvumi, kopēja atbildība, dažādas politikas”, kuras gaitā meža nozares pārstāvji, eksperti un uzņēmēji diskutēja par meža nozares un saistīto nozaru savstarpējo ietekmi. Sanāksmi organizēja ANO Eiropas Ekonomiskā komisija un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (UNECE/FAO) sadarbībā ar Šveices un Latvijas valdībām. Foruma organizēšanā un norisē aktīvi iesaistījās arī Zemkopības ministrija (ZM).
Vērtējot meža un saistīto nozaru mijiedarbību, sanāksmē tika secināts, ka nozīmīgākos meža nozares sasniegumus vairumā gadījumu ietekmē citu nozaru sociālās, politiski ekonomiskās un vides tendences. Šo nozaru savstarpējā mijiedarbība aizvien pieaug un kļūst komplicētāka. Galvenos lēmumus, kas nosaka meža nozares perspektīvas un struktūru, pieņem institūcijas un pārstāvji, kuru uzmanības lokā atrodas citas nozares, tajā skaitā enerģijas, lauksaimniecības, dabas aizsardzības, ūdenssaimniecības un tirdzniecības nozares. Tika atzīmēts, ka nereti šie lēmumi tiek pieņemti nepietiekoši konsultējoties ar meža nozares pārstāvjiem vai arī neveicot pilnvērtīgu situācijas analīzi. Meža nozares institūcijas un pārstāvji nereti situāciju apskata šaurā mērogā un nepievērš pietiekami lielu vērību dalībai plašākos lēmumu pieņemšanas procesos.
Sanāksmes gaitā tika izstrādāta virkne ieteikumu Ministru konferencei par mežu aizsardzību Eiropā (MCPFE), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas Komisijai (UNECE) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai (FAO). Tie ir šādi:
Turpināt aktīvu starpnozaru pieeju, īpaši nozares perspektīvu pētījumos; turpmākās aktivitātēs balstīt uz sasniegto progresu Eiropas Meža nozares perspektīvu novērtēšanā (EFSOS); izvērst meža nozares un citu nozaru mijiedarbības analīzi.
Pārskatīt turpmāko sanāksmju un pētījumu programmas, lai stiprinātu starpnozaru pieejas dimensiju, īpaši uzsverot nepieciešamību aicināt sanāksmēs piedalīties citu nozaru ekspertus, kā arī ņemt vērā apspriežamo jautājumu loku. Minēto organizāciju sekretariātiem izmantot ikvienu iespēju, lai informētu par situāciju meža nozarē un paustu meža nozares viedokli citos forumos.
Izstrādāt kopēju MCPFE, UNECE/FAO un UNECE Ūdens Konvencijas (Water Convention) pasākumu plānu.
UNECE Koksnes komitejai (Timber Committee) izstrādāt pasākumu plānu bioenerģijas un koksnes kurināmā izmantošanai sadarbībā ar UNECE Ilgtspējīgas enerģijas komiteju (UNECE Committee on Sustainable energy).
Savukārt nacionālā un starptautiskā mērogā meža nozares pārstāvjiem un institūcijām ieteicams:
- veikt izvērstu analīzi attiecībā uz starpnozaru attīstību un perspektīvām, kas nosaka meža nozares struktūru; konstatēt draudus un iespējas; skaidri formulēt meža nozares mērķus šajā darbā iesaistot meža nozares pārstāvjus, tajā skaitā amatpersonas, kas izstrādā nacionālo un reģionālo politiku, meža īpašniekus, privātā sektora, sabiedrības un zinātnes pārstāvjus;
- balstoties uz izvērsto analīzi, izstrādāt un īstenot skaidru un reālu stratēģiju, šī vienotā uzdevumam veikšanai atvēlot atbilstošus resursus, bez kuriem nozare nespēs piedalīties citos lēmumu pieņemšanas procesos;
- veicināt dziļāku izpratni par situāciju citās nozarēs, šo nozaru mērķiem un virzošajiem spēkiem, kas ir priekšnoteikums reālas meža nozares politikas izstrādei;
- pēc vīzijas izstrādes veikt tās aktīvu izplatīšanu; organizēt sanāksmi par starpnozaru komunikācijas jautājumiem (atzinīgi tika novērtēts Meža nozares Sabiedrisko attiecību speciālistu foruma (Forest Communicators Network) ierosinājums rīkot šādu sanāksmi, kā arī tika atzīmēts Somijas Meža akadēmijas panākums, veidojot augsta līmeņa dialogu ar lēmumu pieņēmējiem);
- meža nozares valstiskajām un sabiedriskajām institūcijām apstiprināt tādu cilvēkresursu kapacitāti, lai tā nodrošinātu nozares analīzi starpnozaru pieejas kontekstā, un kas spētu ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu citās nozarēs vai sabiedrībā kopumā (piemēram, būtu lietderīgi noteiktu laika periodu nodarbināt citu nozaru speciālistus, kā arī - mudināt meža nozares pārstāvjus gūt pieredzi darbojoties citās nozarēs);
- virzīt izstrādāto pieeju tā, lai varētu iegūt attiecīgo finansējumu (kā labs piemērs sarunās tika minēts Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un lauku attīstības plāns pēc 2007. gada, kas ir guvis atbalstu ES līmenī, un tagad ir īstenojams nacionālā mērogā. Dalībvalstīm tā ir iespēja saņemt ievērojamus līdzekļus noteiktām meža nozares aktivitātēm);
- mudināt ES dalībvalstu meža nozares institūcijas atbilstošai rīcībai, kā arī savstarpējai sadarbībai saskaņā ar iepriekš izstrādāto vīziju; atsevišķā sanāksmē dziļāk analizēt situāciju un skaidrot ES pieeju, kas nozarei dotu iespēju realizēt tās potenciālu.